Kapilārs ir asinsvads, kas veic tiešo vielu apmaiņu starp asinīm un audiem. Tam nav muskuļaino/elastīgo audu kā citiem asinsvadiem — kapilāru siena ir ļoti plāna, veidota no vienšūnu sieniņas, kas atvieglo gāzu, šķidrumu un mazmolekulāru vielu pārvietošanos organismā. Kapilāri ir ļoti mazi — parasti aptuveni 5–10 μm diametrā — un tos var uzskatīt par mikroskopiskiem savienojumiem starp artērijām un venulām. Tie nodrošina ūdens, skābekļa, oglekļa dioksīda un daudzu citu barības vielu un atkritumu ķīmisko vielu pārvietošanos starp asinīm un apkārtējiem audiem.

Struktūra un uzbūve

Kapilāru sieniņu veido viens vai dažas endotēlija šūnu slāņi, dažviet papildināti ar pamatmembrānu un, atsevišķos gadījumos, ar pericitāriem (mazām atbalsta šūnām). Šī vienšūnu siena nodrošina īsāko iespējamo attālumu starp asiņu plūsmu un audiem, tādējādi paātrinot difūziju. Sarkanās asins šūnas bieži plūsmas kapilārā pa vienai rindai, jo diametrs ir tikai nedaudz lielāks par eritrocīta izmēru.

Funkciju mehānismi

  • Difūzija: gāzu (O2, CO2) un mazu molekulu (piem., glikoze) pārvietošanās pa koncentrācijas gradientu.
  • Filtrācija un reabsorbcija: hidrostatiskie un osmotiskie spiedieni izraisa šķidruma izspiešanu no kapilāra vai uzsūkšanos atpakaļ.
  • Transcitoze: lielāku molekulāru vielu transportēšana caur šūnām ar vezikulu palīdzību.
  • Permeabilitātes regulācija: iekaisuma gadījumā kapilāru sienas kļūst caurlaidīgākas, kas ļauj imūnšūnām un olbaltumvielām iekļūt audos.

Kapilāru veidi

Ir vairāki kapilāru tipi, atkarībā no permabilitātes un struktūras:

  • Kontinuālie kapilāri — visbiežāk audos kā skeleta muskuļos un smadzenēs; endotēlijs ir nepārtraukts.
  • Fenestrētie kapilāri — satur poras (fenestras), kas atvieglo intensīvu apmaiņu (piem., nierēs, zarnās).
  • Sinusoīdi — ļoti caurlaidīgi, ar lielām atverēm, sastopami aknās un kaulu smadzenēs.

Loma organismā

Kapilāri ir mikro asinsrites galvenā sastāvdaļa — tie nodrošina audu barošanu ar skābekli un barības vielām, noņem metabolītus un palīdz uzturēt šķidruma līdzsvaru starp asinsrites un audu telpām. Tie arī piedalās termoregulācijā, mainot kapilāru perfūziju ādā, un imūnreakcijās, kad palielinās asinsvadu caurlaidība.

Kliniskā nozīme

Kapilāru funkcijas traucējumi var izraisīt tūsku (edēmu), audu hipoksiju vai mikroangiopātijas, piemēram, cukura diabēta izraisītus bojājumus. Ārsts var novērtēt kapilāru perfūziju, piemēram, ar kapilāru refill testu vai mikroskopisku kapilāru izpēti. Arī angiogeneze (jaunu kapilāru veidošanās) ir svarīgs process dziedēšanā, audu atjaunošanā un pat audzēju attīstībā.

Kopumā kapilāri ir mazi, bet vitāli svarīgi asinsvadi, bez kuriem efektīva vielu apmaiņa organismā nebūtu iespējama.