Gludā muskulatūra — kas tā ir, uzbūve, funkcijas un atrašanās vietas

Uzzini visu par gludo muskulatūru — tās uzbūvi, funkcijas un atrašanās vietas organismā: asinsvados, zarnās, urīnpūslī, dzemdē un vairāk.

Gludā muskulatūra ir ķermeņa iekšpusē esošā muskulatūra, kas nav piestiprināta kauliem. To apzināti nekontrolē. Tās funkcija ir palīdzēt ķermeņa iekšējai darbībai — piemēram, veicināt pārvietošanos caur zarnu traktu, regulēt asins plūsmu un kontrolēt urīna izvadīšanu.

Gludā muskulatūra ir asinsvadu sieniņās, limfātiskās sistēmas asinsvados, urīnpūslī, dzemdē, vīriešu un sieviešu reproduktīvajos traktos, kuņģa un zarnu traktā, elpošanas traktā, vairumā cauruļvadu un daudzās citās vietās, piemēram, varavīksnenē. Šī izvietojuma dēļ gludā muskulatūra piedalās ļoti daudzos organisma procesos — no gremošanas un elpošanas līdz sakarībām ar asinsspiedienu un redzi.

Uzbūve un izskats

Gludās muskulatūras šūnas ir spindveida, salīdzinoši mazas un parasti ar vienu centrāli novietotu kodolu. Tās neveido redzamas strīpas (tātad nav svītraina kā skeleta muskulatūra), jo nav sakārtotas sarkomēru struktūras. Galvenās iekššūnu sastāvdaļas ir aktīns un miozīns, taču to organizācija un proteīnu tipi atšķiras no skeleta muskulatūras. Gludajām muskulatūras šūnām raksturīgas:

• “blīvo ķermeņu” (dense bodies) struktūras, kas darbojas līdzīgi tām vietām, kur citos muskuļos piestiprinās krustojošie šķiedru gali;
• gap-junctions (šķērssaziņas savienojumi) daļā šūnu tipiem, kas ļauj elektriskajām impulsēm izplatīties starp šūnām;
• sārņošanās (caveolae) — membrānas iegriezumi, kas palielina kalcija jonplūsmu kontroli.

Funkcijas

Gludā muskulatūra veic vairākas būtiskas funkcijas. Galvenie uzdevumi:

• regulēt asinsvadu diametru un tādējādi asinsriti un asinsspiedienu;
• radīt peristaltikas viļņus gremošanas traktā, kas pārvieto ēdienu un atkritumus;
• kontrolēt elpceļu un bronhu tonusu (bronhokonstrikcija vai relaksācija);
• vadīt urīna izvadīšanu un dzemdes kontrakcijas;
• regulēt acu varavīksnenes muskuļus, kas maina acu zīlītes diametru.

Kontrakcijas mehānisms un regulācija

Gludā muskulatūra saraujas, kad aktīna un miozīna šķiedras mijiedarbojas, taču process atšķiras no skeleta muskuļa. Kontrakciju modulē galvenokārt kalcija jonu līmenis šūnā, kā arī enzymatiskas regulācijas kaskādes (piemēram, miozīna vieglā ķēdes kināzes aktivācija). Gludajai muskulatūrai ir īpašs “latch state” — spēja uzturēt tonusu patērējot maz enerģijas.

Regulāciju nodrošina:

• autonomā nervu sistēma — parasimpatiskie un simpatiskie neironi (piem., acetilholīns, norepinefrīns);
• hormoni (piem., oksitocīns ietekmē dzemdi, adrenalīns ietekmē asinsvadus un bronhus);
• lokāli izdalītas vielas (piem., slāpekļa oksīds — NO, kas izraisa relaksāciju);
• elektriska savienojamība starp šūnām (gap junctions) vienvienotu gludās muskulatūras veidos.

Tipi: vienvientuļā un daudzvientuļā gludā muskulatūra

Ir divi galvenie funkcionālie veidi:

• Vienvientuļā (single-unit, viscerālā) — šūnas savienotas ar gap junctions, kontrakcija izplatās kā jaudas vilnis. Raksturīga kuņģa-zarnu traktam, dzemdei un mazajiem asinsvadiem.
• Daudzvientuļā (multiunit) — šūnas darbojas vairāk atsevišķi, katrai ir individuāla nervu piesātinājums. Raksturīga varavīksnenei, lielajiem elpceļiem un dažiem asinsvadiem.

Klīniskā nozīme

Gludās muskulatūras darbības traucējumi ir iesaistīti daudzos medicīniskos stāvokļos. Piemēri:

• Hipertensija: paaugstināts asinsvadu gludās muskulatūras tonuss var paaugstināt asinsspiedienu.
• Astma: bronhu gludās muskulatūras pārmērīga kontrakcija — bronhokonstrikcija.
• Gremošanas trakta motilitātes traucējumi: spazmas vai vājums, kas ietekmē pārtikas pārvietošanos.
• Dzemdes kontrakcijas: oksitocīna ietekmē dzemde saraujas dzemdību laikā; pretēji — to var nomākt ar medikamentiem.

Ar medikamentiem var mērķēt tieši uz gludo muskulatūru: nitrāti un kalcija kanālu blokatori atslābina asinsvadus, beta-2 agonisti relaksē bronhu gludās muskulatūras, antispazmodiski līdzekļi ietekmē zarnu vai urīna pūšļa tonusu.

Citi fakti

Gludā muskulatūra var ilgstoši uzturēt kontrakciju, patērējot maz enerģijas, un dažās situācijās spēj proliferēt vai iziet hipertrofiju (piem., dzemde grūtniecības laikā). Attīstības laikā tā parasti attīstās no mezodermas slāņa.

Kopumā gludā muskulatūra ir būtisks orgānu sistēmu regulators — tā nodrošina automātiskas, kontrolētas kustības un tonusu, kas nepieciešams organisma iekšējo procesu uzturēšanai.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir gludā muskulatūra?

J: Kas kontrolē gludos muskuļus?

J: Kāda ir gludās muskulatūras funkcija?

J: Kur atrodas gludā muskulatūra?

J: Kā izskatās gludā muskulatūra?

J: Kā darbojas gludā muskulatūra?

J: Kāda ir atšķirība starp gludo muskulatūru un skeleta muskuļiem?

Meklēt pēc burta