snRNP
Mazā kodola RNS (snRNP jeb "snurps") savienojas ar olbaltumvielām, veidojot spliceosomas. Spliceosomas regulē alternatīvo sazarošanu.
Tas ir saistīts ar to, ka eikariontos lielākā daļa gēnu kodē olbaltumvielu, kas ir atdalītas DNS virknēs. Tas ir tāpēc, ka no kopējā gēna kodējošos bitus (eksonus) atdala nekodējošie biti (introni). Procesā, ko sauc par alternatīvo sazarošanu, no gēna daļām var iegūt daudzus iespējamos proteīnus, jo proteīni tiek savienoti dažādos veidos. Alternatīvās sajaukšanas rezultātā veidojas alternatīvas ziņnešu RNS, un tās rada dažādas olbaltumvielas. Splicosomas kontrolē splicēšanas detaļas.
Divas būtiskas snRNP sastāvdaļas ir olbaltumvielu molekulas un RNS. RNS, kas atrodas katrā snRNP daļiņā, ir pazīstama kā mazā kodola RNS jeb snRNS, un tās garums parasti ir aptuveni 150 nukleotīdi. SnRNP snRNA komponents ir specifisks atsevišķiem introniem, jo tas "atpazīst" kritisko signālu sekvences intronu galos un atzarojumu vietās. SnRNA snurpā ir līdzīga ribosomālajai RNS: tā darbojas gan kā enzīms (katalizators), gan veido struktūru.
SnRNP atklāja Maikls Lerners un Džoana Steica. Arī Tomasam Čeham un Sidnijam Altmanam bija liela nozīme šajā atklājumā, 1989. gadā saņemot Nobela prēmiju ķīmijā par neatkarīgiem atklājumiem, ka RNS var darboties kā katalizators šūnu attīstībā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir snRNP?
A: SnRNP (jeb "snurp") ir maza kodola RNS molekula, kas savienojas ar olbaltumvielām, lai veidotu spliceosomas.
J: Ko ietver alternatīvā sazarošana?
A: Alternatīvā sazarošana ietver gēna daļu pārkārtošanu, lai no viena gēna iegūtu dažādus proteīnus. Šajā procesā veidojas alternatīvas ziņnešu RNS, kas pēc tam rada atšķirīgus proteīnus.
J: Cik gara parasti ir snRNA komponente snurp?
A: Snurp snRNA komponents parasti ir aptuveni 150 nukleotīdu garš.
J: Kāda nozīme snRNP ir šūnu attīstībā?
A: SnRNP darbojas gan kā enzīmi (katalizatori), gan veido struktūru, un tiem ir svarīga loma šūnu attīstībā.
J: Kas atklāja snRNP?
A: Maikls Lerners un Džoana Steica pirmie atklāja snRNP, lai gan arī Tomasam Čeham un Sidnijam Altmanam bija liela nozīme to atklāšanā, un viņi 1989. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā par neatkarīgiem atklājumiem, ka RNS var darboties kā katalizators šūnu attīstībā.
J: Kas ir eksoni un introni?
A: Eksoni ir gēnos atrodami kodējoši elementi, kas kodē olbaltumvielas, savukārt introni ir nekodējoši elementi, kas atdala eksonus gēnos.
J: Kā splicosomas kontrolē alternatīvo sazarošanu?
A: Splicosomas kontrolē alternatīvās sazarošanas detaļas, atpazīstot sekvences intronu galos un atzarojumu vietās, izmantojot specifiskas mazas kodola RNS (snRNA).
