Imunizācija (vakcinācija): kas tā ir un kā tā aizsargā veselību
Uzzini, kā imunizācija (vakcinācija) aizsargā veselību, kā darbojas imūnsistēma un kā vakcīnas novērš slimības — droši, efektīvi un zinātniski pamatoti.
Imunizācija ir veids, kā novērst personas saslimšanu ar kādu slimību. Tas tiek darīts, liekot cilvēka organismam saskarties ar nelielu slimības devu, lai organisms iemācītos ar to cīnīties. Ķermeņa spēju cīnīties pret slimībām sauc par imūnsistēmu.
Šo materiālu sauc par imūngēnu. Imunizācija ir tas pats, kas inokulācija un vakcinācija, jo inokulācijā un vakcinācijā tiek izmantots inficējošs aģents (kaut kas, kas inficē) tādā pašā veidā kā imunizācijā.
Ja cilvēka imūnsistēma vienreiz ir bijusi pakļauta infekcijas iedarbībai, tā var ātri iemācīties, kā ar to tikt galā, ja tā tiek pakļauta infekcijai atkārtoti. Kontrolētā veidā pakļaujot indivīdu imūnvielas iedarbībai, organisms spēs aizsargāties pret šo infekciju vēlāk dzīvē.
Kā vakcīnas darbojas
Vakcīnas satur imūngēnus vai to daļas, kas neatstāj slimību izraisītāju vesela un bīstama mērogā, tomēr pietiekami labi, lai imūnsistēma sāktu ražot antivielas un piesaistītu atmiņas šūnas. Ja vēlāk organisms sastop īsto baktēriju vai vīrusu, imūnsistēma to atpazīst un reaģē daudz ātrāk un efektīvāk, samazinot smagas slimības risku.
Vakcīnu veidi
- Inaktivētas (nogalinātas) vakcīnas — satur mirušas mikroorganisma daļas, nevar izraisīt slimību, bet iemāca imūnsistēmai atpazīt aģentu.
- Atvieglotas (dzīvās, vājinātas) vakcīnas — satur vājinātu, bet dzīvu mikroorganismu, kas parasti nerada slimību veselam cilvēkam, taču var nebūt piemērota cilvēkiem ar smagu imūndeficītu.
- Rekombinantās, subvienības un toksoīdu vakcīnas — satur tikai specifiskas mikroorganisma daļas (piem., proteīnus), kas aktivizē drošu imūnatbildi.
- mRNA un vektora vakcīnas — sniedz ķermeņa šūnām instrukciju, kā īslaicīgi ražot mikroorganisma daļu, kas iedarbina imūnsistēmu bez paša mikroorganisma ieviešanas.
Kāpēc imunizācija ir svarīga
- Samazina smagas slimības, invaliditātes un nāves risku.
- Aizsargā jūsu bērnu un ģimeni — vakcinēti cilvēki mazāk iespējams izplatīs slimību citiem.
- Veido kolektīvo imunitāti (saukta arī par “saukto kolektīvās imunitātes” efektu), kas aizsargā arī tos, kas nevar vakcinēties (piem., zīdaiņus vai cilvēkus ar noteiktiem veselības ierobežojumiem).
- Pieredze rāda, ka plaša vakcinācija ir izraisījusi daudzu bīstamu slimību izzušanu vai ļoti nozīmīgu samazināšanos.
Drošība un blakusparādības
Vakcīnas parasti ir rūpīgi testētas klīniskajos pētījumos pirms to reģistrācijas. Pēc apstiprināšanas tās tiek uzraudzītas, lai konstatētu retiem vai ilgtermiņa blaknēm. Biežākās blakusparādības ir vieglas un īslaicīgas, piemēram:
- sāpes, apsārtums vai pietūkums injekcijas vietā;
- vieglas drudža epizodes;
- nogurums, galvassāpes vai muskuļu sāpes.
Smieklīgas, bet reti sastopamas nopietnas alerģiskas reakcijas (anafilakse) var notikt, taču veselības aprūpes punkti ir sagatavoti tās ātri ārstēt. Ja jums ir jautājumi vai iepriekš bijušas alerģijas pret vakcīnu komponentiem, konsultējieties ar ārstu.
Imunizācijas grafiks un pastiprināšanas devas
Valsts vakcinācijas kalendāri nosaka, kad bērniem un pieaugušajiem jāsaņem noteiktas vakcīnas un pastiprināšanas devas. Dažām vakcīnām imunitāte ilgst visu mūžu pēc pamatdevas, citām nepieciešamas regulāras pastiprināšanas, lai uzturētu aizsardzību. Sekojiet vietējā veselības aprūpes sniedzēja ieteikumiem.
Bērni, pieaugušie un īpašas grupas
Vakcīnas tiek pielāgotas dažādām vecuma grupām un veselības stāvokļiem. Piemēram, zīdaiņiem ir savs vakcinācijas grafiks, grūtniecēm tiek ieteiktas noteiktas vakcīnas, lai aizsargātu gan māti, gan bērnu, un vecāka gadagājuma cilvēkiem var būt nepieciešamas pastiprināšanas devas vai īpašas gripas/pneimonijas vakcīnas. Cilvēkiem ar imūnsistēmas traucējumiem jārunā ar ārstu, lai izvērtētu drošākās iespējas.
Biežāk uzdotie jautājumi
- Vai vakcīnas var izraisīt slimību? Lielākajā daļā gadījumu nē — vakcīnas izmanto nedzīvus vai nenozīmīgus mikroorganisma fragmentus, vai arī vājinātas formas, kas veselam cilvēkam nes izraisošu slimību. Reaģēšana ar viegliem simptomiem (piem., drudzis) ir signāls, ka imūnsistēma reaģē.
- Vai vakcinācija ir droša bērniem? Jā. Vakcīnas bērniem tiek rūpīgi testētas, un ārsti seko ieteiktajiem vakcinācijas grafikiem, lai vienlaikus nodrošinātu labāko aizsardzību un drošību.
- Ko darīt pēc vakcinācijas, ja parādās blakusparādības? Lielākoties pietiek ar atpūtu, šķidrumiem un pretdrudža līdzekļiem pēc ārsta ieteikuma. Ja rodas smagas reakcijas vai elpošanas grūtības, nekavējoties meklējiet neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Kopsavilkums: Imunizācija ir efektīvs, pārbaudīts un drošs veids, kā samazināt slimību izplatību un pasargāt gan indivīdus, gan sabiedrību. Ja jums ir jautājumi par konkrētu vakcīnu vai vakcinācijas grafiku, sazinieties ar savu ģimenes ārstu vai vakcinācijas centru.
Bērna imunizācija pret poliomielītu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir imunizācija?
A: Imunizācija ir metode, kā novērst saslimšanu ar kādu slimību, pakļaujot cilvēka organismu nelielai šīs slimības iedarbībai, lai imūnsistēma iemācītos ar to cīnīties.
J: Kā imunizācija darbojas?
A: Imunizācija notiek, kontrolētā veidā pakļaujot organismu imūnogēnam jeb slimības daļai, lai organisms iemācītos, kā vēlāk dzīvē aizsargāties pret šo slimību.
J: Kas ir imūnsistēma?
A: Imūnsistēma ir organisma spēja cīnīties pret slimībām.
J: Kas ir vakcinācija un vakcinācija?
A: Inokulācija un vakcinācija ir citi imunizācijas termini, jo tajos tiek izmantots tāds pats infekcijas ierosinātājs, lai iemācītu organismam, kā cīnīties pret slimību.
J: Kāpēc ir svarīgi pakļaut imūnsistēmu infekcijas iedarbībai?
A: Imūnsistēmas pakļaušana infekcijas iedarbībai var palīdzēt tai ātri iemācīties, kā tikt galā ar infekciju, ja tā tiek pakļauta tai pašai infekcijai vēlreiz, tādējādi novēršot saslimšanu.
Vai imunizācija var novērst visas slimības?
A.: Nē, imunizācija nevar novērst visas slimības, bet tā var novērst ievērojamu skaitu slimību.
J: Kādu labumu imunizācija sniedz sabiedrībai kopumā?
A: Imunizācija sniedz labumu visai sabiedrībai kopumā, jo samazina infekcijas slimību izplatību, tādējādi samazinot saslimušo cilvēku skaitu un, iespējams, glābjot dzīvības.
Meklēt