Nieze (latīņu: pruritus) ir nepatīkama sajūta, kas izraisa vēlmi vai refleksu skrāpēties. Niezei ir daudz līdzību ar sāpēm, un abas ir nepatīkamas sajūtas, taču to uzvedības reakcijas modeļi ir atšķirīgi. Sāpes izraisa refleksu atteikšanos, bet nieze - refleksu skrāpēties. Gan niezei, gan sāpēm nepieciešamās nervu šķiedras atrodas ādā, bet informācija par tām tiek nosūtīta centralizēti divās atšķirīgās sistēmās, kas abas izmanto vienu un to pašu nervu kūli.

Kas ir nieze un kā tā rodas

Nieze ir aizsargreflekss, kas parasti novērš vai brīdina par kairinātāju uz ādas. Tā var rasties lokāli (piem., ērce, apsārtums) vai būt vispārēja — ieguvums no iekšējām slimībām vai zāļu blakusparādībām. Nieze var būt akūta (dažas stundas vai dienas) vai hroniska (vairāk nekā 6 nedēļas).

Cēloņi

Niezi var izraisīt daudzi faktori; biežākie grupējumi:

  • Ādas slimības: ekzēma, psoriāze, alerģiskas reakcijas, utis, sēnīšu infekcijas, sausā āda (xerosis).
  • Neuropātiska nieze: postherpetiska neuralģija, notalgija parestetika, radikulopātijas, centrālās nervu sistēmas slimības.
  • Vispārējas (sistēmiskas) slimības: hroniska nieru slimība (uretēzes), aknu slimības (holestāze), hemato­loģiskas slimības (piem., policitēmija vera), cukura diabēts, vairogdziedzera traucējumi, onkoloģiskas slimības.
  • Zāļu izraisīta nieze: opioīdi, daži antibiotikas, antimalarikas, kalcijkanālu blokatori u. c.
  • Psyhogēna nieze: stresa, trauksmes vai garīgās veselības traucējumu saistīta nieze.
  • Grūtniecība: grūtniecības holestāze var izraisīt intensīvu vispārēju niezi, īpaši pēdējā trimestrī.

Simptomi un sekas

  • Intensīva vēlme skrāpēt, lokalizēta vai vispārēja.
  • Apsārtums, izsitumi, pūtītes, skrāpējumu rētas un ādas sabiezējums (lihenifikācija).
  • Miegs traucēts, dienas aktivitātes pasliktinātas.
  • Sekundāras infekcijas, ja āda tiek bojāta.

Diagnostika

Izmeklēšana sākas ar rūpīgu anamnēzi un ādas apskati. Jautājumi par slimības laiku, izplatību, saistītām sistēmiskām sūdzībām (drudzis, svara zudums, nogurums, dzelte), lietotajām zālēm un alerģijām palīdz fokusēt izmeklēšanu. Nepieciešamie papildizmeklējumi var iekļaut:

  • asins analīzes (kopējais asins attēls, aknu un nieru rādītāji, glikoze, vairogdziedzera hormoni, iekaisuma marķieri);
  • alerģijas testi vai ādas uztriepes, ja aizdomas par kontaktalerģiju;
  • ādas biopsija, ja nepieciešama histoloģiska izmeklēšana;
  • vēlams speciālistu (dermatologa, neirologa, iekšķīgo slimību vai onkologa) novērtējums, ja nav skaidra cēloņa.

Ārstēšana

Galvenais princips — noteikt un ārstēt pamatcēloni. Ārstēšanas iespējām ir arī simptomātiska pieeja:

  • Vispārīgās ādas kopšanas un profilakses pasākumi: regulāra mitrināšana ar emolientiem, maigi tīrīšanas līdzekļi, izvairīšanās no karstas dušas, kairinošiem audumiem un smaržvielām.
  • Topiskā terapija: kortikosteroīdu krēmi lokālai iekaisuma kontrolei, lokāli imūnsupresanti (piem., takrolimuss, pimekrolimuss) specifiskos gadījumos.
  • Antihistamīni: ķermeņa niezei, ko lielā mērā izraisa histamīns, var palīdzēt H1 blokatori; sedējošie antihistamīni var palīdzēt naktī.
  • Neiromodulatori: gabapentīns, pregabalīns vai dažreiz antidepresanti (mirtazapīns, SSRI) var būt efektīvi neuropātiskai nebo hroniskai niezei.
  • Specifiska sistēmiska terapija: cholestyramine, rifampicīns vai opioidreceptoru antagonisti (naltreksons) cholestātiskai niezei; dialīzei saistītajai niezei — atbilstoša nefrologu pieeja.
  • Fototerapija: ultravioletā B (UVB) gaisma var palīdzēt dažiem hroniskiem niezes veidiem.
  • Jaunas bioloģiskās terapijas: atsevišķos gadījumos (piem., smaga atopiskā dermatīta izraisīta nieze) tiek lietoti bioloģiskie līdzekļi, kas samazina iekaisumu un niezi.

Kad jāvēršas pie ārsta

Sazinieties ar ārstu, ja nieze ir:

  • ilgst ilgāk par dažām nedēļām vai pasliktinās;
  • ierobežo miegu vai ikdienas funkcijas;
  • pievienojas citi simptomi — drudzis, noplūde no ādas, svara zudums, dzelte, limfmezglu palielināšanās;
  • āda ir nozīmīgi bojāta vai inficēta.

Padomi simptoma mazināšanai mājas apstākļos

  • lietot biezus mitrinātājus uz sausām vietām vismaz divas reizes dienā;
  • izvairīties no kastītēm vai ziepēm ar smaržvielām; izvēlēties hipoalerģiskas formulas;
  • valkāt kokvilnas apģērbu, izvairīties no vilnas tieši uz ādas;
  • auksti kompresi uz niezošām vietām var īslaicīgi mazināt simptomus;
  • cīnīties ar niezi skrāpējot — izmantot aukstu kompresi vai anti-niezes krēmu, lai pārtrauktu skrāpēšanas ciklu.

Nieze ir bieži sastopams simptoms ar dažādiem iemesliem — no vienkāršas sausas ādas līdz nopietnām sistēmiskām slimībām. Tāpēc, ja pašpalīdzības pasākumi nepalīdz vai parādās papildu sūdzības, ir svarīgi meklēt medicīnisku izvērtējumu.