Dzēlējodi

Barošanās un vairošanās

Parasti gan odu tēviņi, gan mātītes barojas ar nektāru un augu sulām. Daudzu sugu mātīšu mutes daļas ir pielāgotas tam, lai caurdurtu dzīvnieku saimnieku ādu un sūktu to asinis kā ektoparazīti. Daudzu sugu mātītēm, pirms tās var izdīgt olas, ir nepieciešams iegūt olbaltumvielas no asins ēdiena. Daudzu citu sugu mātītes pēc asins ēdienreizes var izdīgt vairāk olu.

Tās dēj olas ūdens baseinos. Līšņi pārvietojas pie ūdens virsmas, elpojot pa gaisa caurulītēm, kas izvirzās no ūdens. Barību tās iegūst no ūdens, parasti ēd aļģes un citas sīkas radības. Tām patīk kustēties pie ūdens virsmas, tāpēc daži cilvēki tās dēvē par vīgriešiem. Lūku kāpuri parasti pāriet lelles stadijā dažu dienu vai nedēļu laikā pēc izšķilšanās atkarībā no ūdens temperatūras un sugas.

Kukaunītes sauc par tumblēriem, jo, pieskaroties ūdenim, tās krīt ūdenī. Kukaunītes neēd, bet tās daudz pārvietojas ūdenī un, tāpat kā kāpuri, elpo no caurulītēm, kas izvirzītas no ūdens. Kukaiņu stadija ir īsa (tikai dažas dienas), un tad odi kļūst par pieaugušiem.

Ir daudz moskītu sugu. Tas ir tāpēc, ka no tām sugām, kas sūc asinis, katra suga ir pielāgota citam saimniekam vai saimnieku grupai. Culicidae ir divas apakšdzimtas, 43 ģintis un vairāk nekā 3500 sugu.

Slimību pārnēsātāji

Komāri ir slimības pārnēsātāji, kas pārnēsā slimības izraisošus vīrusus un parazītus no cilvēka uz cilvēku.

Galvenās moskītu pārnēsātās slimības ir vīrusu slimības - dzeltenais drudzis, tropu drudzis un malārija, ko pārnēsā Anopheles un Culex ģints odi. Komāri katru gadu pārnēsā slimības vairāk nekā 700 miljoniem cilvēku Āfrikā, Dienvidamerikā, Centrālamerikā, Meksikā un lielā daļā Āzijas, izraisot miljoniem nāves gadījumu.

Komāru kontrole

Lai novērstu slimības izplatīšanos vai aizsargātu cilvēkus teritorijās, kur slimība ir endēmiska, tiek izmantotas šādas metodes:

1. Vektoru kontrole, kuras mērķis ir izskaust odus. Biotopu maiņa: stāvoša ūdens un citu vairošanās vietu likvidēšana, pesticīdi, dabiskie plēsēji un slazdi.
2. slimību profilakse, izmantojot profilaktiskos medikamentus un vakcīnas, un moskītu kodumu novēršana, izmantojot insekticīdus, tīklus un repelentus.

Ūdens

Galvenā vairošanās vieta ir stāvošs ūdens, piemēram, dīķī vai ezerā. Šo ūdeni var būt vai var nebūt praktiski likvidēt. Ūdeni putnu vannās var mainīt reizi nedēļā, bet lielākās ūdenstilpēs to diez vai var izdarīt. Agrāk izmantoja šādu metodi: izsmidzināt ūdeni ar DDT, taču tas nodara lielu kaitējumu, un jebkurā gadījumā odi tagad ir ļoti izturīgi pret šo ķīmisko vielu.

Organiskie repelenti

Pieaugot ziņu skaitam par DEET kaitīgo ietekmi uz cilvēkiem, arvien vairāk tiek izmantoti organiski repelenti. Tie ir tādi, kuriem pirms to izmantošanas par odu atbaidītājiem ir bijuši tradicionāli lietojumi mājsaimniecībā.

Dabiskie plēsēji

Pūču nimfas apēd odus visās attīstības stadijās un ir diezgan efektīvas populāciju kontrolē. Daži sikspārņi var apēst pat 500 odu stundā. Daži kāpuri plēsēji ir pirmās stadijas kāpuru plēsēji, kas dienā nogalina līdz pat 40 Aedes kāpuriem. Vairākas zivis ēd odu kāpurus, tostarp zelta zivtiņas, sams, piranhas un ūdeles.

Smakoņi ir dabiski odu plēsēji.

Evolūcija

Senākais zināmais ods ar būtībā mūsdienīgu anatomiju tika atrasts 79 miljonus gadu vecā Kanādas dzintarā no augšējās krītas perioda. Vecāka māsas suga ar primitīvākām pazīmēm tika atrasta 90 līdz 100 miljonus gadu vecā dzintarā.

Ģenētiskās analīzes liecina, ka Culicinae un Anophelinae klades varētu būt atšķīrušās pirms aptuveni 150 miljoniem gadu. Tiek uzskatīts, ka Vecās un Jaunās pasaules Anopheles sugas pēc tam atšķīrās pirms aptuveni 95 miljoniem gadu.