Kas ir pesticīdi? Definīcija, veselības un vides riski

Uzzini, kas ir pesticīdi — definīcija, veselības riski un vides ietekme; to toksiskums, piemēri un praktiski padomi riska mazināšanai.

Autors: Leandro Alegsa

Pesticīds ir ķīmiska viela, ko izmanto, lai nogalinātu vai novērstu nevēlamu mazu dzīvnieku (vai organismu) bojāeju. Šos organismus sauc par kaitēkļiem. Daži no šiem kaitēkļiem, kurus cilvēki nevēlas, ir kukaiņi, mikrobi, kas iznīcina augus, un citas lietas, kas slikti ietekmē cilvēku, un tas var nogalināt arī cilvēku. Daudzi pesticīdi ir indīgi un kaitē ne tikai organismiem, kurus tie iznīcina, bet arī cilvēkiem. Pesticīdi ietekmē arī vidi un atmosfēru.

Stokholmas Konvencijā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem ir uzskaitītas ķīmiskās vielas, kuras ir ļoti grūti iznīcināt vai kuras ir ļoti toksiskas. Kopumā sarakstā ir iekļautas divpadsmit ķīmiskās vielas. Deviņas no tām var izmantot kā pesticīdus.

Kādi pesticīdi pastāv?

Pesticīdi ir plaša kategorija; tos sauc arī pēc mērķorganisma vai darbības veida. Galvenās grupas:

  • Insekticīdi — pret kukaiņiem.
  • Herbicīdi — pret nezālēm un nevēlamiem augiem.
  • Fungicīdi — pret sēnītēm un slimībām augos.
  • Rodenticīdi — pret grauzējiem (piem., žurkām, pelēm).
  • Nematicīdi — pret nematodēm (pārnēsā kukaiņi vai bojā augu saknes).
  • Akaricīdi — pret ērču un ákaru sugām.
  • Baktericīdi un citi — pret konkrētiem mikroorganismiem.

Kā pesticīdi darbojas?

Pesticīdi var darboties dažādos veidos: tie var būt kontakt līdzekļi (nogalinot organismu, pieskaroties tam), sistēmiskie (augs uzņem vielu un viela izplatās pa augu), kā arī reziduālie (paliek augsnē vai uz virsmām un iedarbojas ilgāk). Daži ir selektīvi (tikai pret konkrētu sugu), citi ir neselektīvi un var kaitēt daudziem organismiem.

Pesticīdu izmantošana

Pesticīdus plaši lieto lauksaimniecībā, lai palielinātu ražu un mazinātu slimību izplatību, kā arī pilsētvidē — veselības aizsardzībai (piem., malārijas pārvaldība), graudu uzglabāšanā, mājsaimniecībās un rūpniecībā. Tomēr nepareiza lietošana palielina risku cilvēkam un videi.

Veselības riski

Pesticīdu iedarbībai uz cilvēku var būt akūtas un hroniskas sekas:

  • Akūta saindēšanās: elpošanas problēmas, reibonis, vemšana, apziņas traucējumi, smagākos gadījumos — nāve.
  • Hroniskas sekas: ilgstoša ekspozīcija var veicināt vēža attīstību, nervu sistēmas bojājumus, endokrīnās sistēmas traucējumus, problēmas ar auglību un attīstības traucējumi bērniem.
  • Pastāv arī risks, ka pesticīdi nokļūst pārtikā kā atlikumi; tāpēc daudzu valstu tirgos ir noteikti maksimālie atlikumu līmeņi.

Vides riski

Pesticīdi ietekmē ne tikai mērķorganismus:

  • Samazina ne mērķa sugu, piemēram, apputeksnētāju (bišu) populācijas.
  • Var piesārņot upes, ezerus un gruntsūdeņus, no kuriem dzer ūdeni cilvēki un dzīvnieki.
  • Dažas vielas bioakumulējas pārtikas ķēdē — tās uzkrājas organismos un var pāriet uz plēsējiem, tostarp cilvēkiem.
  • Maina augsnes mikrobiālo sastāvu, kas ietekmē augsnes veselību un ilgtspējīgu lauksaimniecību.

Regulēšana un starptautiskas saistības

Daudzas valstis stingri regulē pesticīdu reģistrāciju, izmantošanu un tirdzniecību. Tāpat pastāv starptautiskas konvencijas un vadlīnijas, kas vērstas uz ļoti noturīgu un toksisku vielu, piemēram, minētajā Stokholmas Konvencijā, ierobežošanu vai aizliegumu. Vietējās institūcijas nosaka drošības prasības, marķējumu, PPE (personīgo aizsardzības līdzekļu) prasības, kā arī maksimālos pesticīdu atlikumus pārtikā.

Droša lietošana un alternatīvas

Lai samazinātu riskus, ieteicams:

  • Rūpīgi lasīt un ievērot ražotāja norādījumus uz etiķetes.
  • Lietot atbilstošu PPE (cimdi, maskas, aizsargtērpi) un sekot dozēšanas rekomendācijām.
  • Izmantot integrētās kaitēkļu pārvaldības (IPM) principus — kombinēt bioloģiskās, mehāniskās un kultūras metodes, lai samazinātu ķīmisko līdzekļu izmantošanu.
  • Apsvērt alternatīvas: bioloģiskie pesticīdi, dabiskas un mazāk toksiskas vielas, kultūraugu maiņa, dabiskie ienaidnieki (predatori), precīzā laistīšana un mērķtiecīga smidzināšana.
  • Rūpīgi izmest tukšas iepakojuma vienības saskaņā ar vietējiem noteikumiem, lai novērstu piesārņojumu.

Ja pastāv aizdomas par saindēšanos vai nopietnu pesticīdu iedarbību, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība. Plašāka informācija par konkrētiem pesticīdiem, to regulējumu un drošības praksēm pieejama vietējās vides vai veselības aizsardzības institūcijās.

Īpaši konstruēta lidmašīna, kas izsmidzina pesticīdus virs lauka.Zoom
Īpaši konstruēta lidmašīna, kas izsmidzina pesticīdus virs lauka.

Pesticīdu veidi

Ir dažādi pesticīdu veidi, lai atbrīvotos no dažādiem kaitēkļiem.

Pesticīdu iedarbība

Pesticīdus izmanto, lai iznīcinātu kaitēkļus, taču daudzi no tiem ir kaitīgi cilvēka veselībai. Tie var piesārņot ūdeni un nonākt upēs, ezeros un dīķos. Tas izraisa skābos lietus, un ūdenī dzīvojošie organismi var saslimt un iet bojā, jo ūdenī, kurā tie dzīvo, ir vairāk skābes.

Pesticīdu noteces ir ļoti kaitīgas dzīvniekiem, īpaši abiniekiem.

Alternatīvas

Daudzos gadījumos (ķīmisko) pesticīdu izmantošanai ir alternatīvas. Tās ir šādas:

  • Gēnu inženierijas izmantošana
  • Citu organismu, piemēram, plēsēju vai parazītu, izlaišana kaitēkļu apkarošanai. Šādā veidā rīsu laukos var izmantot pīles, lai, piemēram, cīnītos pret gliemežiem.
  • Dažus pārtikas produktus var pārstrādāt un izmantot noteiktu kaitēkļu apkarošanai.
  • polikultūru izmantošana, t. i., daudzu dažādu kultūru kopīga audzēšana, nevis tikai vienas kultūras audzēšana.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3