Stokholmas konvencija: kas ir noturīgie organiskie piesārņotāji?

Uzzini, kas ir Stokholmas konvencija un noturīgie organiskie piesārņotāji — vielas, to ietekme, aizliegumi un izņēmumi moskītu apkarošanā.

Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem ir 2001. gadā parakstīts starptautisks līgums, kas stājās spēkā 2004. gada 17. maijā. Tās mērķis ir samazināt un galu galā izbeigt tādu vielu ražošanu, izmantošanu un izmešanu, kuras ilgstoši saglabājas vidē, uzkrājas organismos un var izplatīties pāri robežām. Konvencijai pamatā ir to ķīmisko vielu saraksts, kuras ir atzītas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (POP — persistent organic pollutants). Starp sākotnēji regulētajām vielām bija, piemēram, polihlorbifenils un dihlorobifeniltrihloretāns (DDT), bet vēlāk saraksts ir papildināts; 2009. gadā līguma grozījumā tika pievienotas citas vielas, piemēram, lindāns.

Kas ir noturīgie organiskie piesārņotāji (POP)?

• Noturība: šīs vielas lēni sadalās dabā, tāpēc tās ilgstoši saglabājas augsnē, ūdenī un nogulumos.
• Uzkrāšanās: POP spēj uzkrāties organismos (tā saucamā bioupkopšanās), līdz ar to koncentrācija var pieaugt augstākos barības tīkla līmeņos.
• Starptautiska izplatība: tās var izplatīties tālu no avota ar vēju un ūdens straumēm, tāpēc piesārņojums pārsniedz valstu robežas.

Kāpēc POP ir bīstami?

• Var radīt nopietnas veselības problēmas — kairinājumu, hormonālas darbības traucējumus, reproduktīvās sistēmas bojājumus, attīstības problēmas bērniem un paaugstinātu vēža risku.
• Negatīvi ietekmē dzīvniekus un ekosistēmas — īpaši jutīgas sugas var ciest no barošanās traucējumiem, reprodukcijas problēmām un populāciju samazināšanās.

Ko paredz Stokholmas konvencija?

Konvencija valstīm nosaka saistības:

• izbeigt vai ierobežot konkrētu POP ražošanu un izmantošanu;
• apsaimniekot un droši likvidēt POP saturošus atkritumus;
• samazina emisijas un izmešanos, kas rodas ķīmisko vielu ražošanā, apritē un atkritumu apstrādē;
• izstrādāt un īstenot Nacionālās īstenošanas plānus (NIPs), kas nosaka nepieciešamos pasākumus un termiņus;
• sadarboties ar tehnisko palīdzību, apmācībām un finansējumu, tostarp izmantojot Globālo vides fondu (GEF).

Izņēmumi un veselības aizsardzība

Konvencija neaizliedz visus insekticīdus bez izņēmumiem. Kritiķi ir norādījuši, ka līgums varot apgrūtināt cīņu pret tādām slimībām kā malārija, taču praksē konvencija ļauj ķīmisko vielu ierobežotu lietošanu, ja tas nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzībai. Piemēram, DDT lietošana iekštelpu sienu apstrādei insekticīdu profilaksei (indoor residual spraying) ir atļauta kontrolētos apstākļos, kamēr nav pieejamas efektīvas un pieņemamas alternatīvas. Tas nozīmē, ka moskītu kontrole, kur tā ir nepieciešama, var tikt veikta saskaņā ar konvencijas nosacījumiem un starptautiskajām veselības vadlīnijām.

Kā īsteno konvenciju praksē?

• Valstis izstrādā un īsteno Nacionālās īstenošanas plānus, izvērtējot vietējo POP avotu un nepieciešamos pasākumus.
• Attīstās tehnoloģijas un prakse drošai POP atkritumu apsaimniekošanai un likvidēšanai.
• Starptautiskas sadarbības ietvaros tiek sniegta tehniskā un finanšu palīdzība mazāk attīstītām valstīm.
• Konvencijas Puses regulāri pulcējas Konferences sanāksmēs (COP), lai apspriestu jaunas vielas iekļaušanu sarakstā un efektīvu īstenošanu.

Kopsavilkums: Stokholmas konvencija ir starptautisks instruments, kas cenšas aizsargāt cilvēku veselību un vidi no ilgstoši saglabājošiem organiskajiem piesārņotājiem. Tā nosaka skaidras saistības valstu rīcībai, taču vienlaikus paredz praktiskus izņēmumus un pārejas risinājumus, lai neaizmirstu sabiedrības veselības vajadzības, piemēram, malārijas apkarošanu.

Meklēt pēc burta