Aldrīns: insekticīds, kas pārvēršas dieldrīnā — toksicitāte un aizliegums
Aldrīns ir insekticīds, ko izmantoja pret termītiem, krupjiņiem un klikvaboļu kāpuriem. Lielākā daļa augu un dzīvnieku to pārveido par dieldrīnu. Tas ir iekļauts Stokholmas konvencijā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, tā ražošana, lietošana un tirdzniecība ir aizliegta kopš 2004. gada. Aldrīns ir neirotoksīns. Cilvēkiem, kas to ieelpo, var rasties galvassāpes, kā arī krampji. Cilvēkiem aldrīns aknās pārvēršas par dieldrīnu. Izmaiņas nozīmē, ka tas atkal var izkļūt no organisma. Problēma ir tā, ka šī pāreja notiek lēni, un pusperiods ir aptuveni gads. Aldrīns var būt teratogēns, un tas, iespējams, izraisa vēzi.
Kas ir aldrīns un kā tas darbojas
Aldrīns pieder pie organohlorīna tipa insekticīdiem — vielām, kas ir ķīmiski noturīgas un viegli uzkrājas taukos. Tā darbības princips pamatā ir neirotoksisks: tas traucē nervu impulsu pārvadi, kas var izraisīt uzbudinājumu, trīci un krampjus. Viela plaši transformējas par dieldrīnu, kas ir vēl stabiliāks un toksiskāks savienojums, tādēļ vides un veselības riski bieži saistās ar dieldrīna iedarbību.
Vides un ekosistēmas ietekme
- Noturība: aldrīns un tā produkti saglabājas augsnē, dīdā un ūdens sedimentos ilgu laiku — gados vai pat ilgāk, atkarībā no apstākļiem.
- Bioakumulācija: tie uzkrājas taukos organismu ķēdēs un virzās pārtikas tīklā (trophiskā magnifikācija), sasniedzot augstākos koncentrācijas līmeņus plēsēju dzīvniekos.
- Ietekme uz faunu: var bojāt nervu sistēmu zīdītājiem, putniem un zivīm; ilgtermiņā samazina dzīvnieku dzimstību un var izraisīt populāciju samazināšanos jutīgās sugās.
Veselības riski un simptomu apraksts
Galvenie iedarbības ceļi cilvēkiem — inhalācija (gaisa), norīšana (piesārņots pārtikas produkts, īpaši taukainas pārtikas), un caur ādu (direkta saskare ar koncentrētiem preparātiem). Acute (īslaicīga, liela) iedarbība var izraisīt:
- galvassāpes, reiboni, slikta dūša, vemšanu;
- tremoru un muskuļu spazmas;
- smagos gadījumos — krampjus, elpošanas traucējumus un dzīvībai bīstamas komplikācijas.
Ilgtermiņa vai atkārtota iedarbība saistīta ar aknu bojājumiem (tā kā aldrīns aknās pārvēršas par dieldrīnu), hormonālajām un reproduktīvajām problēmām, attīstības traucējumiem un iespējamu palielinātu vēža risku. Tā kā šīs vielas uzkrājas taukos, simptomi var parādīties vai turpināties ilgstoši pat pēc ekspozīcijas pārtraukšanas — uzkrātā viela var lēni izdalīties gada laikā.
Regulācija un aizliegums
Aldrīns ir iekļauts starptautiskajos aizliegumos, tostarp Stokholmas konvencijā, un daudzas valstis to aizliedza jau vairākas desmitgades atpakaļ. Kopš 2004. gada ir aizliegta tā ražošana, lietošana un tirdzniecība saskaņā ar šo konvenciju. Tomēr rezerves piesārņojums un seno produktu izmantošana dažviet var saglabāt riskus, tāpēc nepieciešama uzraudzība un atbilstoša atkritumu apsaimniekošana.
Praktiski padomi un rīcība pie iespējamās iedarbības
- Ja ir akūtas pazīmes pēc iedarbības (krampji, smaga elpošanas vai samaņas traucējumi), nekavējoties meklējiet neatliekamo medicīnisko palīdzību.
- Ja ir bijusi ādas saskare ar ķīmiju — noņemiet piesārņotu apģērbu, nomazgājiet ādu ar lielu ūdens daudzumu un ziepēm.
- Pārtikas produkti: izvairieties no pārtikas, kas var būt piesārņota ar organohlorīniem (dažos gadījumos ieteicama pārtikas monitoringa informācija vai vietējo iestāžu rekomendācijas).
- Atkritumu apsaimniekošana un tīrīšana jādara profesionāļiem, kas strādā ar bīstamo vielu neitralizēšanu — nedrīkst izmest kopējos sadzīves atkritumos.
Secinājums
Aldrīns ir ļoti noturīgs un toksisks insekticīds, kas sabiedriskās veselības un vides dēļ ir aizliegts. Lai gan ražošana un lietošana lielākajā daļā pasaules ir aizliegta, tā uzkrātās sekas vides piesārņojumā un cilvēku veselībā var saglabāties ilgi. Profilakse, monitorings un profesionāla attīrīšana ir svarīgākie soļi, lai mazinātu riskus.
Ražošana
Aldrīnu iegūst, apvienojot heksahlorciklopentadiēnu ar norbornadienu Dilsa-Aldera reakcijā, lai iegūtu aduktu.
Aldrīns ir nosaukts vācu ķīmiķa Kurta Aldera vārdā, kurš ir viens no šāda veida reakcijas izgudrotājiem. Tiek lēsts, ka no 1946. līdz 1976. gadam tika saražoti aptuveni 270 miljoni kilogramu aldrīna un saistīto ciklodīndienu pesticīdu.
Augsnē, uz augu virsmām vai kukaiņu gremošanas traktā aldrīns oksidējas par epoksīdu dieldrīnu. Dieldrīns ir spēcīgāks insekticīds nekā aldrīns.
Aldrīna sintēze, izmantojot Dilsa-Aldera reakciju
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir aldrīns?
A: Aldrīns ir insekticīds, ko izmantoja pret termītiem, skrejvabolēm un klikšķu vaboļu kāpuriem.
J: Kas notiek ar aldrīnu pēc tam, kad to absorbē augi un dzīvnieki?
A: Lielākā daļa augu un dzīvnieku pārvērš aldrīnu par dieldrīnu.
Vai aldrīna ražošana, lietošana un tirdzniecība pašlaik ir likumīga?
A: Nē, saskaņā ar Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem tas ir aizliegts kopš 2004. gada.
J: Kāda ir ietekme uz veselību, ieelpojot aldrīnu?
A: Cilvēkiem, kas ieelpo aldrīnu, var rasties galvassāpes un krampji.
J: Kā aldrīns pārveidojas cilvēka organismā?
A: Aldrīns cilvēka aknās pārvēršas par dieldrīnu.
J: Cik ilgā laikā aldrīns tiek izvadīts no cilvēka organisma?
A: Aldrīna pussabrukšanas periods cilvēka organismā ir aptuveni gads, t. i., nepieciešams ilgs laiks, lai tas izvadītu no organisma.
J: Vai aldrīns rada potenciālu risku cilvēka veselībai?
A: Jā, tas var būt teratogēns un var izraisīt vēzi.
