ANO Vides programma (UNEP): kas ir, mērķi un ietekme

Atklāj ANO Vides programmas (UNEP) mērķus, darbību un ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, klimata politiku un starptautiskajiem vides līgumiem.

ANO Vides programma (UNEP) ir atbildīga par Apvienoto Nāciju Organizācijas darbību vides jomā, palīdzot jaunattīstības valstīm izstrādāt videi draudzīgu politiku un veicināt ilgtspējīgu attīstību, izmantojot pareizu vides praksi. Tās darbība sākās pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas konferences par cilvēka vidi 1972. gada jūnijā, un tās galvenā mītne atrodas Nairobi, Kenijā. UNEP ir arī seši reģionālie biroji un citu valstu biroji.

UNEP ir palīdzējusi izstrādāt vadlīnijas un līgumus par tādiem jautājumiem kā starptautiskā tirdzniecība ar potenciāli kaitīgām ķīmiskām vielām, pārrobežu gaisa piesārņojums un starptautisko ūdensceļu piesārņojums.

Pasaules Meteoroloģijas organizācija un ANO Vides programma (UNEP) 1988. gadā izveidoja Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC). UNEP ir arī viena no vairākām Pasaules vides fonda (GEF) īstenošanas aģentūrām.

Vēsture un mandāts: UNEP tika izveidota pēc 1972. gada Stokholmas konferences, un to nostiprināja Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja ar mērķi koordinēt ANO vides darbību, sniegt politisku vadību, veicināt vides uzraudzību un izplatīt labas prakses piemērus. Laika gaitā UNEP loma ir paplašinājusies — tā atbalsta starptautiskas vides politikas, palīdz izstrādāt un īstenot starptautiskos vides līgumus, un veicina zinātniskus novērtējumus, kas palīdz valdībām pieņemt nozares lēmumus.

Struktūra un darbības virzieni: UNEP darbojas caur galveno biroju Nairobi un tīklu reģionālo biroju un nacionālo pārstāvniecību. Organizācijā strādā eksperti vides zinātnē, likumdošanā, politikas veidošanā un kapacitātes stiprināšanā. Galvenie darbības virzieni ietver:

• zinātniskie novērtējumi un datu vākšana (piem., Global Environment Outlook — GEO),
• starptautisku līgumu atbalsts un vides tiesību attīstība,
• kapacitātes stiprināšana un tehniskais atbalsts valstīm, it īpaši jaunattīstības valstīm,
• politikas konsultācijas klimata, bioloģiskās daudzveidības, okeānu, ķīmisko vielu un piesārņojuma jomā,
• izpratnes veicināšana un sabiedrības iesaiste (piem., Pasaules vides diena).

Galvenie mērķi: UNEP mērķis ir aizsargāt vidi un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Konkrēti mērķi ietver klimata izmaiņu mazināšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, piesārņojuma un atkritumu samazināšanu, ķīmisko vielu drošas pārvaldības nodrošināšanu un integrētas vides politikas veicināšanu, kas atbalsta ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus (SDG).

Svarīgākie instrumenti un iniciatīvas: UNEP ir līdzautors vai īstenotājs vairākām starptautiskām iniciatīvām un rīkiem, piemēram:

• atbalsts starptautiskiem līgumiem (piem., Montreālas protokols par ozona slāņa aizsardzību, Stockholm un Basel konvencijas un citas iniciatīvas),
• IPCC nodibināšana kopā ar Pasaules Meteoroloģijas organizāciju (1988),
• globālie pārskati un ziņojumi (piem., Global Environment Outlook, Emissions Gap Report),
• UNEP Finance Initiative — sadarbība ar finanšu sektoru par zaļajām investīcijām,
• Billion Tree Campaign un citas apzaļumošanas iniciatīvas,
• atbalsts valstu politiku veidošanā, tehnoloģiju pārnese un kapacitātes celšana.

Panākumi un ietekme: UNEP ir bijusi centrāla nozīmē, veicinot starptautisko sadarbību vides aizsardzībā. Starp nozīmīgākajiem panākumiem ir palīdzība līdz protokolu un konvenciju izstrādē, sabiedrības un politikas lēmumu informatīvā atbalsta sniegšana ar zinātniskiem novērtējumiem, kā arī globālu iniciatīvu un labas prakses piemēru popularizēšana. Pateicoties starptautiskai sadarbībai, ir panākta ievērojama progresija, piemēram, ozona destrukcijas līdzekļu izņemšana no tirgus un pastiprināta uzmanība ķīmisko vielu drošībai.

Finansējums un sadarbība: UNEP finansējums galvenokārt nāk no brīvprātīgām dalībvalstu iemaksām, starptautisku fondu (piem., GEF) projektēšanas un starptautiskām partnerībām. UNEP sadarbojas ar citām ANO aģencijām, valdībām, nevalstiskajām organizācijām, akadēmisko vidi un privāto sektoru, lai īstenotu projektus un mērogotu labas prakses risinājumus.

Izaicinājumi un robežojumi: Lai gan UNEP spēlē svarīgu lomu, tai ir arī ierobežojumi — organizācijai nav tiesību pieņemt starptautiski saistošus lēmumus pati par sevi, tās ietekme daļēji atkarīga no dalībvalstu politiskās gribas un finansējuma pieejamības. Globālie izaicinājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums un piesārņojums, prasa plašāku starpinstitucionālu sadarbību un lielākus resursus, nekā šobrīd ir pieejami.

Ko sagaidīt nākotnē: UNEP turpinās spēlēt koordinējošu un zinātniski atbalstošu lomu vides politikas attīstībā, īpašu uzmanību pievēršot klimata adaptācijai un mitigācijai, plastmasas un ķīmiskā piesārņojuma mazināšanai, okeānu aizsardzībai un dabas kapitāla saglabāšanai. Tā arī strādā, lai stiprinātu valstu spējas īstenot ilgtspējīgas politikas un risinājumus, kā arī veicinātu sadarbību starp valdībām, uzņēmumiem un sabiedrību.

Kā var iesaistīties: Valstis var sadarboties ar UNEP, izmantojot nacionālās pārstāvniecības un reģionālos birojus, nevalstiskās organizācijas un privātais sektors — pievienojoties iniciatīvām, projektiem un finansējuma programmām. Plašāka sabiedrības izpratne un vietējas iniciatīvas par vides aizsardzību arī palīdz īstenot globālus mērķus vietējā līmenī.

Jautājumi un atbildes

J: Par ko ir atbildīga ANO Vides programma?

Q: Kad tika izveidota ANO Vides programma?

J: Kur atrodas ANO Vides programmas galvenā mītne?

J: Par kādiem jautājumiem ANO Vides programma ir izstrādājusi līgumus un vadlīnijas?

J: Kad un kas izveidoja Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu grupu?

J: Kas ir Globālais vides fonds un kā tajā ir iesaistīta ANO Vides programma?

Jautājums: Cik ANO Vides programmai ir reģionālie biroji un valstu biroji?

Meklēt pēc burta