Ūdens trūkums — definīcija, cēloņi un sekas pasaulē

Ūdens trūkums ir dzeramā ūdens trūkums noteiktā teritorijā, kad pieejamie saldūdens resursi neatbilst cilvēku, lauksaimniecības un rūpniecības vajadzībām. Tas īpaši skar sausas un tuksnešainas teritorijas, kā arī vietas, kur ūdens ir pārāk piesārņots, lai to varētu dzert vai izmantot pārtikas ražošanā. Ūdens trūkums ir sociāla, vides un ekonomiska problēma daudzās valstīs. To var izraisīt gan cilvēka darbība, gan dabas faktori. Piemēram, klimata un laikapstākļu izmaiņas maina nokrišņu raksturu un var samazināt ūdens pieejamību, bet cilvēka radītie faktori — pārmērīgs patēriņš, slikta pārvaldība, piesārņojums un pieprasījuma pēc ūdens pieaugums — vēl vairāk saasina situāciju.

Veidi un termini

• Fizisks ūdens trūkums — situācija, kad dabā vienkārši nav pietiekami daudz pieejama saldūdens, lai apmierinātu pieprasījumu. To var izraisīt ilgstošs sausums.
• Ekonomisks ūdens trūkums — ūdens ir dabā, bet tam nav pieejamas infrastruktūras, finanšu vai institucionālas pārvaldības, kas nodrošinātu piekļuvi tīram ūdenim. Tas bieži skar mazāk attīstītas valsts daļas.
• Ūdens stresses — situācija, kad ūdens pieejamība ir ierobežota un tiek lietota tuvu vai pāri ilgtspējīgajam pieejamības līmenim. Stresa līmenis var mainīties sezonāli.
• Ūdens krīze — ārkārtēja situācija, kad tīra dzeramā ūdens krājumi kādā teritorijā ir mazāki nekā pieprasījums, radot tūlītējas sekas sabiedrībai, veselībai un ekonomikām.

Cēloņi

• Dabiskie faktori: mainīgs klimatiskās sistēmas raksturs, ilgstoši sausumi, samazināti sniega un ledāju ūdeņi un izmaiņas lietus periodos. Tas ietver klimata pārmaiņu ietekmi uz nokrišņiem un ūdens ciklu.
• Cilvēka darbības: nepietiekami efektīva lauksaimniecības laistīšana, pārmērīga pazemes ūdeņu ieguve (akviferu izsūknēšana), industrijas un notekūdeņu piesārņojums, urbanizācija un iedzīvotāju skaita pieaugums, kas palielina pieprasījumu pēc ūdens.
• Slikta pārvaldība un infrastruktūra: novecojusi ūdensapgādes sistēma, zemas ieguldījumu iespējas, korupcija un nepietiekama plānošana, kas rada pārvaldības problēmas.
• Ekonomiskie un politiskie faktori: nepiemēroti cenu signāli, vāji ūdens tiesību mehānismi, kā arī starpvalstu konflikti par kopīgiem baseiniem.

Sekas

Ūdens trūkums ietekmē ļoti daudz jomu:

• Ekoloģija un bioloģiskā daudzveidība: samazināsies upju, ezeru un mitrāju stāvoklis, kritīs sugu skaits un bojāsies ekosistēmu funkcijas.
• Lauksaimniecība: ražas samazināšanās, pārtikas drošības riski un zemes produktivitātes zudumi.
• Cilvēku veselība: pieaug infekciju slimību risks, jo trūkst higiēnas iespēju un droša dzeramā ūdens; pasliktinās sanitārija.
• Ekonomiskās sekas: rūpniecības ražošanas samazināšanās, darba vietu zudumi un paaugstinātas pārtikas un pakalpojumu cenas.
• Sociālas un politiskas sekas: migrācija no sausajām teritorijām, pieaugošas sociālās spriedzes un, dažos gadījumos, bruņoti konflikti par resursiem.

Ir svarīgi atcerēties, ka uz Zemes kopumā ir aptuveni vienāds ūdens daudzums, bet tikai neliela tā daļa ir pieejama kā saldūdens cilvēku lietošanai — liela daļa ūdens ir sāļūdenī vai ieslodzīta ledājos un sniegā.

Globālas tendences un dati

Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) lēš, ka līdz 2025. gadam 1,9 miljardi cilvēku dzīvos valstīs vai reģionos, kur pilnībā trūks ūdens, un divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju varētu nonākt stresa apstākļos. Pasaules Banka ir norādījusi, ka klimata pārmaiņas var būtiski mainīt ūdens pieejamību un izmantošanu nākotnē un tādējādi palielināt ūdens trūkumu pasaules mērogā.

Risinājumi un pielāgošanās iespējas

• Efektīvāka ūdens izmantošana lauksaimniecībā: pilienlaistīšana, precīzā laistīšana un kultūraugu selekcija var samazināt ūdens patēriņu.
• Notekūdeņu attīrīšana un atkārtota izmantošana: industriālo un sadzīves notekūdeņu pārstrāde lauksaimniecībā un industriālajos procesos samazina svaiga ūdens pieprasījumu.
• Infrastruktūras uzlabošana: cauruļu sistēmu modernizācija, noplūžu novēršana un rezervuāru būve samazina zudumus un palielina pieejamību.
• Desalinizācija un tehnoloģijas: jūras ūdens attīrīšana un jaunākas tehnoloģijas var nodrošināt papildus avotus, taču tās parasti ir energoietilpīgas un dārgas.
• Politikas un pārvaldība: integrēta ūdens resursu pārvaldība, taisnīgs un pārdomāts ūdens cenu modelis, pārrobežu sadarbība upju baseinos un ilgtspējīga plānošana.
• Sabiedrības līmeņa pasākumi: izglītošana par taupīgāku ūdens lietošanu, vietējās lietusūdens savākšanas sistēmas un kopienu projekti, kas uzlabo piekļuvi tīram ūdenim.

Kā rīkoties vietējā līmenī

• Samazināt ūdens patēriņu mājsaimniecībā: īsākas dušas, efektīvi ūdens izlietotāji, iekārtu pareiza ekspluatācija.
• Novērst noplūdes: laicīga cauruļu un krānu remontēšana samazina zudumus.
• Atbalstīt kopienas un politikas iniciatīvas par ilgtspējīgu ūdens pārvaldību un infrastruktūras investīcijām.

Ūdens trūkums ir komplekss un vietēji atšķirīgs izaicinājums. Lai to risinātu, nepieciešama sadarbība starp valdībām, vietējām kopienām, zemniekiem, uzņēmumiem un starptautiskām organizācijām, apvienojot tehnoloģiskus risinājumus, gudru politiku un izglītību par ūdens taupīšanu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ūdens trūkums?

J: Kāpēc cilvēki un lielākā daļa sauszemes dzīvnieku nevar dzert jūras ūdeni?

Jautājums: Ko Džozefs Bazalgets darīja, lai palīdzētu apmierināt vajadzību pēc tīra ūdens?

J: Kāda ir iedzīvotāju skaita pieauguma ietekme uz pieprasījumu pēc saldūdens?

J: Kādi ir daži izplatītākie ūdens trūkuma cēloņi, ko izraisa cilvēks?

J: Kā globālā sasilšana ietekmē vajadzību pēc svaiga dzeramā ūdens?

Vai saldūdens pieejamības izmaiņas izraisa gan dabiski, gan cilvēka izraisīti cēloņi?

Meklēt pēc burta