Socioloģija
Socioloģija ir pētījums par sabiedrību un cilvēku darbību grupās. Socioloģija ir sociālā zinātne. Cilvēkus, kas pēta socioloģiju, sauc par sociologiem. Sabiedrība ir cilvēku kopiena, kas dzīvo noteiktā valstī vai reģionā un kam ir kopīgas paražas, likumi un organizācijas.
Emmanuels Žozefs Sjē 1780. gadā pirmais sāka lietot šo terminu. Socioloģijas uzmanības lokā jau agrīnā socioloģijā bija problēmas, ko radīja pāreja uz industriālu sabiedrību, kad daudzi cilvēki pārcēlās uz pilsētām un strādāja rūpnīcās. Sociālo parādību pētniecībā vadošo lomu spēlēja Ožusts Kots, Makss Vēbers un Emīls Dērkheims. Tēmas bija šādas: kopiena, autoritāte, statuss, atsvešinātība un varas trūkums.
2000. gados daži sociologi pievēršas tādām lietām kā rase, etniskā piederība, klase, dzimums, ģimene un sociālā mijiedarbība. Viņi pēta arī sociālo struktūru sabrukumu, noziedzību un laulības šķiršanu.
Sociologu darbs
Sociologi pēta struktūras, kas organizē sabiedrību, piemēram, rasi, dzimumu (vai cilvēks ir vīrietis vai sieviete) un sociālās šķiras (bagātie vai nabadzīgie). Viņi pēta ģimeni un pēta tādas problēmas kā noziedzība un narkomānija.
Lielākā daļa sociologu strādā vienā vai vairākās specializācijas jomās jeb "apakšnozarēs". Socioloģija ietver daudzas apakšnozares, kurās tiek pētīti dažādi sabiedrības aspekti. Piemēram, sociālā stratifikācija pēta nevienlīdzību un šķiru struktūru sabiedrībā. Demogrāfijas joma pēta iedzīvotāju skaita vai veida izmaiņas. Kriminoloģijas joma pēta noziedzīgu uzvedību un noziedzību. Politiskā socioloģija pēta valdību un likumus. Rasu socioloģija un dzimumu socioloģija pēta, kā cilvēki domā par rasi un dzimumu.
Daudzi sociologi veic pētījumus arī ārpus universitātes. Viņu pētījumu mērķis esot palīdzēt skolotājiem, likumdevējiem un valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem veidot labākas iestādes, valdības programmas un noteikumus.
Sociologi bieži izmanto statistiku, lai saskaitītu un izmērītu cilvēku rīcības vai uzvedības modeļus. Sociologi arī intervē cilvēkus vai rīko grupu diskusijas, lai noskaidrotu, kāpēc cilvēki rīkojas noteiktā veidā. Daži sociologi apvieno dažādas pētniecības metodes.
Socioloģijas vēsture
Sociālā analīze tiek veikta jau kopš Platona laikiem. Socioloģiju kā zinātņu atzina 19. gadsimta 19. gadsimta sākumā. Eiropas pilsētas mainījās, jo daudzi cilvēki pārcēlās uz pilsētām un sāka strādāt rūpnīcās. Sociologi centās saprast, kā cilvēki savstarpēji mijiedarbojās un kā grupas mijiedarbojās.
Vārdu "socioloģija" 1780. gadā izgudroja franču domātājs Emanuels Žozefs Sjess. Agrīnie domātāji, kas rakstīja par socioloģiju, bija Ožjūgs Kots un Makss Vēbers.
Socioloģija pirmo reizi tika mācīta universitātē Kanzasas Universitātē 1890. gadā. Eiropā pirmo socioloģijas katedru 1895. gadā Bordo universitātē nodibināja Emīls Durkheims. Pirmā socioloģijas katedra Lielbritānijā tika izveidota Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu skolā 1904. gadā. Vācijā, Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātē, socioloģijas katedru 1919. gadā izveidoja Makss Vēbers.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir socioloģija?
A: Socioloģija ir pētījums par sabiedrību un cilvēku uzvedību grupās.
J: Kas ir sociologi?
A: Sociologi ir cilvēki, kas pēta socioloģiju.
Q: Kas ir sabiedrība?
A: Sabiedrība ir cilvēku kopiena, kas dzīvo noteiktā valstī vai reģionā un kam ir kopīgas paražas, likumi un organizācijas.
J: Kas radīja terminu socioloģija?
A: Emmanuels Žozefs Sjē 1780. gadā pirmais lietoja terminu socioloģija.
J: Kādi bija pirmie socioloģijas virzieni?
A: Agrīnie socioloģijas virzieni bija problēmas, ko radīja pāreja uz industriālu sabiedrību, kad daudzi cilvēki pārcēlās uz pilsētām un strādāja rūpnīcās.
J: Kuras bija sociālās parādības pētnieku vadošās personības?
A: Sociālo parādību pētniecībā vadošie bija Ožusts Kots, Makss Vēbers un Emīls Dirkheims.
Kādas lietas pēta mūsdienu sociologi?
A: Mūsdienu sociologi pēta tādas lietas kā rasi, etnisko izcelsmi, šķiru, dzimumu, ģimeni, sociālo mijiedarbību, sociālo struktūru sabrukumu, noziedzību un laulības šķiršanu.
