Socioloģija — definīcija, vēsture un galvenās tēmas
Socioloģija — definīcija, vēsture un galvenās tēmas. Uzzini par socioloģijas jēdzienu, vēsturi (Sjē, Kots, Vēbers, Dērkheims) un tēmām: kopiena, autoritāte, klase, dzimums, noziedzība.
Socioloģija ir zinātne par sabiedrību un cilvēku uzvedību un attiecībām grupās. Tā pieder pie sociālajām zinātnēm un pēta, kā cilvēki veido kopienas, institūcijas, normas un varas attiecības. Cilvēkus, kas nodarbojas ar šiem pētījumiem, sauc par sociologiem. Sabiedrība šeit tiek saprasta kā cilvēku kopiena noteiktā teritorijā vai sociālā tīklā, kas dalās ar kopīgām paražām, likumiem un organizācijām.
Vēsture un galvenie virzieni
Socioloģijas kā atsevišķas disciplīnas nosaukums un sistēma izveidojās 19. gadsimtā, kad Eiropā notika plašas pārmaiņas — rūpnieciskā revolūcija, urbanizācija un politiskās reformas. Šīs pārmaiņas lika domāt par to, kā sabiedrības struktūras mainās un kā tas ietekmē cilvēku dzīves. Terminu bieži pieskaita Ožustam Kotam, kurš 19. gadsimtā mēģināja izveidot socioloģiju kā sistemātisku zinātni; līdzīgu vārdu agrāk aprakstos izmantoja arī Emmanuels Žozefs Sjē. Klasiskie socioloģijas teorētiķi, kuri ietekmēja disciplīnas attīstību, bija Makss Vēbers un Emīls Dērkheims. Viņu darbi palīdzēja formulēt pamatjēdzienus par struktūru, rituāliem, autoritāti un sociālo kohēziju.
Galvenās tēmas
- Sociālā struktūra — kā sabiedrība ir organizēta (klases, institūcijas, lomas).
- Kopiena un sociālā kohēzija — kopiena, solidaritāte un grupu identitāte.
- Varas un autoritātes jautājumi — autoritāte, politiskā varas organizācija un tās leģitimitāte.
- Sociālais statuss un lomas — statuss un sociālās lomas, kas nosaka gaidas no indivīda.
- Atsvešinātība un sociālā atšķirtība — atsvešinātība, marginalizācija un sociālā atstumtība.
- Kriminoloģija un devianta uzvedība — noziedzība, sankcijas un tiesības.
- Ģimene un sociālās attiecības — ģimenes struktūras, laulības, laulības šķiršana un audžuģimenes jautājumi.
- Identitāte un sociālā diferenciācija — rase, etniskā piederība, klase un dzimums kā identitātes veidošanās dimensijas.
- Sociālā mijiedarbība — ikdienas mijiedarbības procesi, sociālā mijiedarbība un simboliskā komunikācija.
Metodes
Socioloģijā izmanto dažādas pētniecības metodes, lai saprastu gan lielas sociālās tendences, gan individuālas pieredzes. Galvenās pieejas ir kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes, bieži kombinētas.
- Kvantitatīvās metodes — aptaujas, anketas, statistiskā analīze un lielu datu kopu izpēte, kas ļauj pētīt modeļus un korelācijas.
- Kvalitatīvās metodes — dziļintervijas, fokusgrupas, etnogrāfija un dalībnieku novērojums, kas palīdz izprast nozīmes, pieredzi un procesus.
- Sociālo tīklu analīze — attiecību un saikņu struktūru pētīšana.
- Saturs analīze — mediju, dokumentu un komunikācijas materiālu izpēte.
- Ilgtermiņa un salīdzinošie pētījumi — lai saprastu pārmaiņu dinamiku laika gaitā vai dažādās kultūrvidēs.
Mūsdienu jautājumi un pieejas
Mūsdienu sociologi pievēršas gan tradicionālajiem jautājumiem, gan jauniem izaicinājumiem, ko rada globalizācija, tehnoloģiju attīstība un klimata pārmaiņas. Populāras tēmas 21. gadsimtā ir:
- digitālā socioloģija un sociālo mediju ietekme uz identitāti un komunikāciju;
- migrācija un transnacionālās kopienas;
- ekoloģiskā socioloģija un sociālās sekas klimata pārmaiņām;
- neveidojumu un nevienlīdzības pētīšana — ienākumu, izglītības un veselības atšķirību analīze;
- veselības socioloģija — kā sociālie faktori ietekmē slimību izplatību un veselības aprūpi.
Pielietojumi
Socioloģiskie pētījumi tiek izmantoti politikas veidošanā, sociālajā darbā, izglītībā, uzņēmējdarbībā, veselības aprūpē un kriminoloģijā. Zināšanas par sabiedrības struktūrām un procesiem palīdz izstrādāt efektīvākus risinājumus sociālajām problēmām, samazināt nevienlīdzību un uzlabot kopienu labklājību.
Kopsavilkumā, socioloģija sniedz rīkus un teorijas, kas palīdz saprast, kā cilvēki savstarpēji ietekmējas un kā sabiedrība organizējas. Tā apvieno vēsturisku, empīrisku un teorētisku pieeju, lai atbildētu uz jautājumiem par dzīvi kopienā un sabiedrības attīstību.
Sociologu darbs
Sociologi pēta struktūras, kas organizē sabiedrību, piemēram, rasi, dzimumu (vai cilvēks ir vīrietis vai sieviete) un sociālās šķiras (bagātie vai nabadzīgie). Viņi pēta ģimeni un pēta tādas problēmas kā noziedzība un narkomānija.
Lielākā daļa sociologu strādā vienā vai vairākās specializācijas jomās jeb "apakšnozarēs". Socioloģija ietver daudzas apakšnozares, kurās tiek pētīti dažādi sabiedrības aspekti. Piemēram, sociālā stratifikācija pēta nevienlīdzību un šķiru struktūru sabiedrībā. Demogrāfijas joma pēta iedzīvotāju skaita vai veida izmaiņas. Kriminoloģijas joma pēta noziedzīgu uzvedību un noziedzību. Politiskā socioloģija pēta valdību un likumus. Rasu socioloģija un dzimumu socioloģija pēta, kā cilvēki domā par rasi un dzimumu.
Daudzi sociologi veic pētījumus arī ārpus universitātes. Viņu pētījumu mērķis esot palīdzēt skolotājiem, likumdevējiem un valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem veidot labākas iestādes, valdības programmas un noteikumus.
Sociologi bieži izmanto statistiku, lai saskaitītu un izmērītu cilvēku rīcības vai uzvedības modeļus. Sociologi arī intervē cilvēkus vai rīko grupu diskusijas, lai noskaidrotu, kāpēc cilvēki rīkojas noteiktā veidā. Daži sociologi apvieno dažādas pētniecības metodes.
Socioloģijas vēsture
Sociālā analīze tiek veikta jau kopš Platona laikiem. Socioloģiju kā zinātņu atzina 19. gadsimta 19. gadsimta sākumā. Eiropas pilsētas mainījās, jo daudzi cilvēki pārcēlās uz pilsētām un sāka strādāt rūpnīcās. Sociologi centās saprast, kā cilvēki savstarpēji mijiedarbojās un kā grupas mijiedarbojās.
Vārdu "socioloģija" 1780. gadā izgudroja franču domātājs Emanuels Žozefs Sjess. Agrīnie domātāji, kas rakstīja par socioloģiju, bija Ožjūgs Kots un Makss Vēbers.
Socioloģija pirmo reizi tika mācīta universitātē Kanzasas Universitātē 1890. gadā. Eiropā pirmo socioloģijas katedru 1895. gadā Bordo universitātē nodibināja Emīls Durkheims. Pirmā socioloģijas katedra Lielbritānijā tika izveidota Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu skolā 1904. gadā. Vācijā, Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātē, socioloģijas katedru 1919. gadā izveidoja Makss Vēbers.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir socioloģija?
A: Socioloģija ir pētījums par sabiedrību un cilvēku uzvedību grupās.
J: Kas ir sociologi?
A: Sociologi ir cilvēki, kas pēta socioloģiju.
Q: Kas ir sabiedrība?
A: Sabiedrība ir cilvēku kopiena, kas dzīvo noteiktā valstī vai reģionā un kam ir kopīgas paražas, likumi un organizācijas.
J: Kas radīja terminu socioloģija?
A: Emmanuels Žozefs Sjē 1780. gadā pirmais lietoja terminu socioloģija.
J: Kādi bija pirmie socioloģijas virzieni?
A: Agrīnie socioloģijas virzieni bija problēmas, ko radīja pāreja uz industriālu sabiedrību, kad daudzi cilvēki pārcēlās uz pilsētām un strādāja rūpnīcās.
J: Kuras bija sociālās parādības pētnieku vadošās personības?
A: Sociālo parādību pētniecībā vadošie bija Ožusts Kots, Makss Vēbers un Emīls Dirkheims.
Kādas lietas pēta mūsdienu sociologi?
A: Mūsdienu sociologi pēta tādas lietas kā rasi, etnisko izcelsmi, šķiru, dzimumu, ģimeni, sociālo mijiedarbību, sociālo struktūru sabrukumu, noziedzību un laulības šķiršanu.
Meklēt