Kas ir atsvešinātība? Definīcija, psiholoģija, Marks un eksistenciālisms
Atsvešinātība: definīcija, psiholoģija, Markss un eksistenciālisms — cēloņi, sekas un risinājumi, lai saprastu un pārvarētu izolāciju.
Atsvešinātība ir sajūta, ka esi atstumts, nepiederi vai nesaproti sevi saistībā ar apkārtējo vidi. Par atsvešinātību var runāt dažādos veidos. Psiholoģijā pētnieki runā par atsvešinātību, ņemot vērā to, cik labi vai slikti cilvēki iekļaujas savā sociālajā grupā. Tas var ietvert to, cik labi cilvēki ir saistīti ar saviem vienaudžiem skolā vai darbavietā un cik saistīti viņi jūtas ar apkārtējiem.
Socioloģijā atsvešinātība ir sarežģītāka un sarežģītāka ideja. Atsvešinātība ir tas, kā cilvēki izprot sevi saistībā ar visu sabiedrību. Labs piemērs tam ir tas, kā cilvēki domā par sevi, kad viņi strādā un veic kādu darbu. Par to rakstīja Kārlis Markss. Šāda veida atsvešinātība rodas tad, kad cilvēki veic darbu, kas viņus neinteresē vai šķiet garlaicīgs. Tomēr gandrīz visās sabiedrībās dažiem cilvēkiem var nākties strādāt darbu, kas viņiem nepatīk, jo viņiem ir jāpelna nauda. To var uzskatīt par atsvešinātības veidu, jo cilvēka patiesās jūtas un viņa rīcība ir nošķirtas un nesaistītas. No otras puses, cilvēks var justies pilnvērtīgs un saistīts, ja viņš strādā darbu, kas viņam patīk. Pilnvarošana un saiknes sajūta ir atsvešinātības pretstats.
Atsvešinātība ir arī Sartra un Kamū eksistenciālisma galvenais elements. Šo ideju saikne ir Kolina Vilsona grāmatas The Outsider (1956) tēma. Anomija ir vēl viena saistīta ideja.
Atsvešinātības veidi
- Psiholoģiskā atsvešinātība: sajūta, ka personai trūkst emocionālu saikņu ar citiem. Var būt saistīta ar vientulību, zemiem pašvērtējuma līmeņiem vai depresiju.
- Sociālā/sabiedriskā atsvešinātība: cilvēks nejūtas kā sabiedrības vai konkrētas grupas daļa. Tas var izpausties politiskā atšķelšanās, marginalizācijā vai izolācijā no kopienas dzīves.
- Ekonomiskā/darba atsvešinātība (Marksistiskā perspektīva): strādnieks nejūtas saistīts ar savu darbu vai radīto produktu; darba rezultāts ir atdalīts no darba izpildītāja identitātes un radošuma.
- Eksistenciālā atsvešinātība: filozofiska sajūta, ka dzīvei nav jēgas vai ka indivīds ir svešinieks pašam sev un pasaulei, kā to aprakstījuši eksistenciālisti.
Cēloņi un simptomi
Atsvešinātību var izraisīt dažādi faktori: ilgstoša sociāla izolācija, novērsta vai nepietiekama atbalsta sistēma, nozīmīga dzīves pārmaiņa (piem., pārcelšanās, darba zudums), diskriminācija, kā arī darba apstākļi, kas neliek justies vajadzīgam vai novērtētam. Dažiem cilvēkiem atsvešinātība attīstās kā psihes pašsargāšanās reakcija pēc traumas.
Tipiski simptomi:
- vientulības un atstumtības sajūta;
- intereses trūkums par ikdienas aktivitātēm;
- grūtības veidot vai uzturēt tuvākas attiecības;
- zems motivācijas līmenis darbā vai mācībās;
- nemiers, depresija vai pieaugošas sociālas bailes.
Sekas
Ilgstoša atsvešinātība var kaitēt gan garīgajai, gan fiziskajai veselībai: pieaugošs stresa līmenis, miega traucējumi, paaugstināts depresijas un pašnāvniecisku domu risks, kā arī pasliktināta darba veiktspēja. Sociālā atsvešinātība var vājināt kopienu kohēziju un mazināt cilvēku iesaisti sabiedriskajās norisēs.
Kā mazināt atsvešinātību
Ir vairāki pieejas veidi, kā samazināt atsvešinātību gan individuālā, gan kolektīvā līmenī:
- Psihoterapija: kognitīvi uzvedības terapija, interpersonālā terapija vai grupu terapija var palīdzēt atjaunot saiknes un mainīt domāšanas modeļus.
- Sociālā atbalsta stiprināšana: aktīva dalība interesēs balstītos klubos, brīvprātīgajā darbā vai atbalsta grupās.
- Darba apstākļu uzlabošana: darba uzdevumu dažādošana, iespējas radošumam, lielāka autonomija un taisnīga atalgojuma prakse mazinās ekonomisko/darba atsvešinātību.
- Kopienas un institucionālā līmeņa risinājumi: izglītības, sociālās politikas un darba tirgus politikas, kas veicina iekļaušanu un taisnīgumu.
- Praktiskas ikdienas metodes: regulāra komunikācija ar draugiem un ģimeni, mazi soļi sociālajā iesaistē, hobiji, fiziskās aktivitātes un rutīnas veidošana.
Mērīšana un pētniecība
Pētnieki izmanto kvantitatīvas metodes (aptaujas, novērtēšanas skalas) un kvalitatīvas metodes (intervijas, dzīvesstāstu analīze), lai izpētītu atsvešinātības izpausmes. Psiholoģijā tiek lietotas skalas, kas novērtē sociālo atbalstu, vientulību, dzīves apmierinātību un nozīmes izjūtu. Socioloģijā pēta strukturālos iemeslus — darba apstākļus, ekonomiskos procesus un institucionālo organizāciju ietekmi.
Piemēri
Praktiski piemēri: skolēns, kurš jūtas atstumts un neveido draudzīgas attiecības, strādnieks ražošanā, kurš neredz sava darba rezultātu un tāpēc zaudē motivāciju, vai cilvēks lielpilsētā, kurā ir daudz cilvēku, bet maz reālu saikņu — visi tie ir dažādi atsvešinātības paveidi.
Kopsavilkums
Atsvešinātība nav tikai viena sajūta — tā ir daudzslāņaina parādība ar psiholoģiskiem, sociāliem, ekonomiskiem un filozofiskiem aspektiem. Sapratne par atsvešinātības cēloņiem un veidiem palīdz izstrādāt mērķtiecīgas iejaukšanās stratēģijas, kas atjauno saikni ar citiem, darbu un paša identitāti.
Cita lapa
- Sociālā izolācija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir atsavināšana?
A: Atsvešinātība ir sajūta, ka esi atstumts, nepiederi vai nesaproti sevi saistībā ar apkārtējo vidi.
J: Kā psiholoģija vērtē atsvešinātību?
A: Psiholoģijā pētnieki runā par atsvešinātību, ņemot vērā to, cik labi vai slikti cilvēki iekļaujas savās sociālajās grupās. Tas var ietvert to, cik labi cilvēki ir saistīti ar saviem vienaudžiem skolā vai darbavietā un cik saistīti viņi jūtas ar apkārtējiem.
J: Kā socioloģijā aplūko atsvešinātību?
A: Socioloģijā atsvešinātība ir sarežģītāka un sarežģītāka ideja. Atsvešinātība ir tas, kā cilvēki izprot sevi saistībā ar visu sabiedrību. Labs piemērs tam ir tas, kā cilvēki domā par sevi, kad viņi strādā un veic kādu darbu. Par to rakstīja Kārlis Markss. Šāda veida atsvešinātība rodas, kad cilvēki veic darbu, kas viņus neinteresē vai šķiet garlaicīgs. Tomēr gandrīz visās sabiedrībās dažiem cilvēkiem var nākties strādāt darbu, kas viņiem nepatīk, jo viņiem ir jāpelna nauda. To var uzskatīt par atsvešinātības veidu, jo cilvēka patiesās jūtas un viņa rīcība ir nošķirtas un nav saistītas. No otras puses, cilvēks var justies pilnvērtīgs un saistīts, ja viņš strādā darbu, kas viņam patīk. Pilnvarošana un saiknes sajūta ir atsvešinātības pretstats.
J: Kāda saikne pastāv starp eksistenciālismu un atsvešinātību?
A: Atsvešinātība ir arī Sartra un Kamū eksistenciālisma galvenais elements. Saikne starp šīm idejām ir tēma Kolina Vilsona grāmatā The Outsider (1956). Anomija ir vēl viena saistīta ideja.
J: Ko nozīmē anomija?
A: Anomija ir sociālo normu trūkums vai sabrukums, kas liek indivīdiem justies nošķirtiem no sabiedrības kopumā, jo trūkst mērķa vai virziena no sabiedrībā pieņemtajām vērtībām vai uzvedības standartiem tajā.
Meklēt