Atsvešinātība
Atsvešinātība ir sajūta, ka esi atstumts, nepiederi vai nesaproti sevi saistībā ar apkārtējo vidi. Par atsvešinātību var runāt dažādos veidos. Psiholoģijā pētnieki runā par atsvešinātību, ņemot vērā to, cik labi vai slikti cilvēki iekļaujas savā sociālajā grupā. Tas var ietvert to, cik labi cilvēki ir saistīti ar saviem vienaudžiem skolā vai darbavietā un cik saistīti viņi jūtas ar apkārtējiem.
Socioloģijā atsvešinātība ir sarežģītāka un sarežģītāka ideja. Atsvešinātība ir tas, kā cilvēki izprot sevi saistībā ar visu sabiedrību. Labs piemērs tam ir tas, kā cilvēki domā par sevi, kad viņi strādā un veic kādu darbu. Par to rakstīja Kārlis Markss. Šāda veida atsvešinātība rodas tad, kad cilvēki veic darbu, kas viņus neinteresē vai šķiet garlaicīgs. Tomēr gandrīz visās sabiedrībās dažiem cilvēkiem var nākties strādāt darbu, kas viņiem nepatīk, jo viņiem ir jāpelna nauda. To var uzskatīt par atsvešinātības veidu, jo cilvēka patiesās jūtas un viņa rīcība ir nošķirtas un nesaistītas. No otras puses, cilvēks var justies pilnvērtīgs un saistīts, ja viņš strādā darbu, kas viņam patīk. Pilnvarošana un saiknes sajūta ir atsvešinātības pretstats.
Atsvešinātība ir arī Sartra un Kamū eksistenciālisma galvenais elements. Šo ideju saikne ir Kolina Vilsona grāmatas The Outsider (1956) tēma. Anomija ir vēl viena saistīta ideja.
Cita lapa
- Sociālā izolācija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir atsavināšana?
A: Atsvešinātība ir sajūta, ka esi atstumts, nepiederi vai nesaproti sevi saistībā ar apkārtējo vidi.
J: Kā psiholoģija vērtē atsvešinātību?
A: Psiholoģijā pētnieki runā par atsvešinātību, ņemot vērā to, cik labi vai slikti cilvēki iekļaujas savās sociālajās grupās. Tas var ietvert to, cik labi cilvēki ir saistīti ar saviem vienaudžiem skolā vai darbavietā un cik saistīti viņi jūtas ar apkārtējiem.
J: Kā socioloģijā aplūko atsvešinātību?
A: Socioloģijā atsvešinātība ir sarežģītāka un sarežģītāka ideja. Atsvešinātība ir tas, kā cilvēki izprot sevi saistībā ar visu sabiedrību. Labs piemērs tam ir tas, kā cilvēki domā par sevi, kad viņi strādā un veic kādu darbu. Par to rakstīja Kārlis Markss. Šāda veida atsvešinātība rodas, kad cilvēki veic darbu, kas viņus neinteresē vai šķiet garlaicīgs. Tomēr gandrīz visās sabiedrībās dažiem cilvēkiem var nākties strādāt darbu, kas viņiem nepatīk, jo viņiem ir jāpelna nauda. To var uzskatīt par atsvešinātības veidu, jo cilvēka patiesās jūtas un viņa rīcība ir nošķirtas un nav saistītas. No otras puses, cilvēks var justies pilnvērtīgs un saistīts, ja viņš strādā darbu, kas viņam patīk. Pilnvarošana un saiknes sajūta ir atsvešinātības pretstats.
J: Kāda saikne pastāv starp eksistenciālismu un atsvešinātību?
A: Atsvešinātība ir arī Sartra un Kamū eksistenciālisma galvenais elements. Saikne starp šīm idejām ir tēma Kolina Vilsona grāmatā The Outsider (1956). Anomija ir vēl viena saistīta ideja.
J: Ko nozīmē anomija?
A: Anomija ir sociālo normu trūkums vai sabrukums, kas liek indivīdiem justies nošķirtiem no sabiedrības kopumā, jo trūkst mērķa vai virziena no sabiedrībā pieņemtajām vērtībām vai uzvedības standartiem tajā.
