Ilgtspējīga attīstība

Ilgtspējīga attīstība ir veids, kā cilvēki var izmantot resursus, lai tie neizsīkstu. Tas nozīmē, ka attīstība notiek, nenodarot kaitējumu videi un neietekmējot to. Bruntlandes komisijas lietotais termins to definē kā ilgtspējīgu attīstību, kas "apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības".

Ikviens vēlas labāku dzīvesvietu. Daži cilvēki vēlas labākas mājas un mājokļus, bet citi - labākas skolas, vairāk darbavietu, labākus veikalus vai tīrākas un drošākas ielas. Citi var vēlēties visas šīs lietas. Neatkarīgi no apkaimes problēmām tās parasti var sagrupēt trīs grupās. Cilvēku vajadzības:

• labāka vide - tas nozīmē zaļās zonas, rotaļu laukumi, bez atkritumiem, skaisti dārzi, kārtīgas mājas, mazāk trokšņa un piesārņojuma. Izmantotajiem resursiem būtu jāatjauno paaudžu paaudzēs.
• labāka ekonomika - tas nozīmē darbavietas, saprātīgas cenas, lētāku siltumu un apgaismojumu, nekā aizdevumu ņēmēji.
• labāki sociālie apstākļi - tas nozīmē labas brīvā laika pavadīšanas iespējas, daudz sabiedrisko grupu, kas piedāvā sporta un mākslas nodarbības, draudzīgi kaimiņi.

Taču daudzi cilvēki tagad saprot, ka, ja mēs vēlamies risināt vienu jautājumu, tad, iespējams, mums būs jārisina arī citi. Piemēram, maz ticams, ka jauni veikali tiks atvērti rajonā, kur ir ļoti augsts noziedzības un nabadzības līmenis. Tāpat maz ticams, ka noziedzība samazināsies rajonā, kur ir uzlabota mājokļu apbūve, ja vien nav pieejamas darbavietas. Cilvēki var pārcelties uz teritoriju, kur ir pieejami mājokļi un darbavietas, bet, ja apkārtne ir noplicināta un sabiedriskais transports ir slikts, viņi var nevēlēties tur palikt.

Tas nav tikai vietēja mēroga jautājums. Ar tām pašām problēmām saskaras arī valsts līmenī. Ja pasaules valstu valdības vēlas risināt nabadzības problēmu, tām ne tikai jānodrošina nauda un pārtikas palīdzība, bet arī jāpalīdz vietējiem iedzīvotājiem iegūt izglītību un darbu. Cilvēkiem ir vajadzīga arī droša vide ar piemērotām mājām un dzeramo ūdeni. Lai šīs lietas būtu veiksmīgas, valdībām ir arī jānodrošina, ka cilvēkiem ir iespēja efektīvi ietekmēt to, kas notiek viņu dzīvesvietā.

Šo pieeju sauc par "ilgtspējīgu attīstību". Lai gan šī frāze var būt mulsinoša, tagad tā tiek lietota daudzos valdības dokumentos un finansēšanas programmās. Ilgtspējīgai attīstībai ir trīs daļas: vides ilgtspējība, ekonomiskā ilgtspējība un sociālpolitiskā ilgtspējība.

Šīs idejas pamatā ir jautājums par cilvēku vajadzību apmierināšanu - pēc mājokļa, pienācīga darba, bērnu izglītības, labas veselības aprūpes, drošas un veselīgas dzīvesvietas.

Lielākajai daļai bagāto valstu iedzīvotāju ir nodrošināta lielākā daļa no šīm vajadzībām, taču joprojām ir daudz cilvēku, kas dzīvo nabadzībā un sliktas kvalitātes mājās. Pat tad, ja šīs pamatvajadzības ir apmierinātas, viņu "dzīves kvalitāti" joprojām apdraud daudzi veidi: noziedzība, piesārņojums vai dzīvošana rajonos, kur neviens no varas pārstāvjiem, šķiet, par to nerūpējas.

Daudzās teritorijās ir izstrādātas "vietējās ilgtspējas" veicināšanas programmas: daudzas no tām tiek dēvētas par "Vietējās programmas 21" plāniem, kas nosauktas pēc starptautiskā rīcības plāna "Agenda 21" ilgtspējīgai attīstībai, par kuru vienojās 1992. gadā notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Zemes samitā.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir ilgtspējīga attīstība?

Jautājums: Ko Bruntlandes komisija teica par ilgtspējīgu attīstību?

J: Kādas ir dažas kopīgas problēmas apkaimēs?

Jautājums: Kā valdība var palīdzēt risināt nabadzības problēmu?

J: Kas ir "Vietējā programma 21"?

Meklēt pēc burta