Ilgtspējīga attīstība — definīcija, principi un mērķi

Ilgtspējīga attīstība ir veids, kā cilvēki var izmantot resursus tā, lai tie neizsīkstu un lai nākamajām paaudzēm būtu iespējams apmierināt savas vajadzības. To plaši iekļāva arī Bruntlandes komisijas definīcija — ilgtspējīga attīstība ir tāda attīstība, kas "apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības". Šī definīcija uzsver gan vides saglabāšanu, gan sociālo taisnīgumu un ekonomisku noturību.

Ikviens vēlas labāku dzīvesvietu. Daži cilvēki vēlas labākas mājas un mājokļus, bet citi — labākas skolas, vairāk darbavietu, kvalitatīvākus veikalus vai tīrākas un drošākas ielas. Šīs prasības pēc kvalitātes un drošības bieži var tikt sakārtotas trīs lielākās vajadzību grupās:

• Labāka vide — zaļās zonas, rotaļu laukumi, atkritumu apsaimniekošana, skaisti dārzi, sakārtotas mājas, kā arī mazāks trokšņa un piesārņojuma līmenis. Resursiem ir jābūt izmantojamiem arī nākotnes paaudzēm.
• Labāka ekonomika — stabilas darbavietas, taisnīgas algas, pieejamas un efektīvas enerģijas un pakalpojumu izmaksas, iespējas uzņēmējdarbībai un ilgtspējīgi ienākumi, kas ļauj saimniekot bez vidi bojājošas pārmērīgas resursu izsaimniekošanas.
• Labāki sociālie apstākļi — kvalitatīvas izklaides un brīvā laika iespējas, daudzveidīgas sabiedriskās grupas, sporta un mākslas nodarbības, droši un saliedēti kaimiņattiecību tīkli un pieejama sociālā infrastruktūra.

Daudzi saprot, ka problēmas ir savstarpēji saistītas: lai risinātu vienu jautājumu, jārisina arī citi. Piemēram, maz ticams, ka jauni veikali tiks atvērti rajonā ar augstu noziedzības un nabadzības līmeni. Savukārt noziedzības mazināšana bieži saistīta ar labāku mājokļu pieejamību un darbavietu radīšanu. Cilvēki var pārcelties uz rajoniem ar labiem mājokļiem un darbavietām, taču, ja apkārtne ir noplicināta un sabiedriskais transports ir slikts, viņi var izvēlēties nepalikt tur.

Tas nav tikai vietēja mēroga jautājums — līdzīgas problēmas redzamas arī valsts un globālā līmenī. Ja pasaules valstu valdības vēlas risināt nabadzību, nepieciešama ne tikai finansiāla palīdzība, bet arī ilgtermiņa atbalsts izglītībai (izglītība), darba iespējām (darbs) un veselības aprūpei. Cilvēkiem nepieciešama droša vide, piemēroti mājokļi un pieejams dzeramais ūdens. Lai šīs lietas būtu veiksmīgas, valdībām jānodrošina arī iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumus, kas skar viņu dzīvesvietu.

Ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi

Ilgtspējīgas attīstības pamatā ir vairāki principi, kurus ievērojot var samazināt konfliktus starp ekonomiskajām vajadzībām, sociālo taisnīgumu un dabas saglabāšanu. Galvenie principi ir:

• Starpgadu taisnīgums — rīcība šodien nedrīkst apdraudēt nākotnes paaudzes iespējas apmierināt savas vajadzības.
• Integrētā pieeja — ekonomiskos, sociālos un vides mērķus jāplāno kopā, jo tie viens otru ietekmē.
• Prevences un piesardzības princips —, ja pastāv risks nopietnai vai neatgriezeniskai videi kaitēšanai, rīcība ir jāveic pat tad, ja zinātniskā pilnīga pārliecība trūkst.
• Sadarbība un līdzdalība — vietējai sabiedrībai, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām pusēm jābūt iesaistītām lēmumu pieņemšanā.
• Poluētājs maksā — tie, kas rada piesārņojumu vai citādi bojā vidi, neredzami būtu jāatbild par izmaksām vai attīrīšanu.
• Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšana — resursu efektīvāka izmantošana un pāreja uz aprites ekonomiku.

Trīs ilgtspējības pīlāri

Ilgtspējīga attīstība bieži tiek attēlota trīs pīlāros:

• Vides ilgtspējība — saglabāt ekosistēmas, samazināt piesārņojumu, rūpēties par bioloģisko daudzveidību un pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem.
• Ekonomiskā ilgtspējība — veicināt stabilu, iekļaujošu izaugsmi, radīt darbu un ienākumu iespējas, kas nepārslogo dabas resursus.
• Sociālā un politiskā ilgtspējība — nodrošināt taisnīgu piekļuvi pakalpojumiem, izglītību (izglītība), veselības aprūpi (veselības aprūpe) un cilvēktiesības, kā arī iespēju iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Mērķi un rīcības piemēri

Ilgtspējīgas attīstības mērķi var būt gan vispārēji, gan konkrēti. Starptautiski labi zināmi ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķi (SDG), taču vietējā līmenī mērķi var ietvert:

• enerģijas pāreju uz atjaunojamiem avotiem un energoefektivitātes uzlabošanu;
• ilgtspējīgu transportu — sabiedriskā transporta, veloinfrastruktūras un gājēju ceļu attīstīšanu;
• efektīvu atkritumu apsaimniekošanu un aprites ekonomikas risinājumus;
• pieejamu un kvalitatīvu mājokļu nodrošināšanu un drošu vidi;
• izglītības un prasmju celšanu, lai cilvēki varētu iegūt ilgtermiņa darbu;
• veselības aprūpes pieejamību un vides faktoru uzlabošanu, kas ietekmē veselību.

Kā mērīt panākumus

Ilgtspējības progress tiek mērīts ar dažādiem rādītājiem: sociālajiem (piemēram, izglītības un veselības pieejamība), ekonomiskajiem (nodarbinātība, ienākumu līmenis), un vides rādītājiem (oglekļa emisijas, bioloģiskās daudzveidības stāvoklis, ekoloģiskā pēda). Starptautiskie mērījumi, piemēram, HDI vai SDG indikatoru komplekts, palīdz salīdzināt progresu starp valstīm un reģioniem.

Izaicinājumi

Praktiskā ieviešanā ir vairāki izaicinājumi: īstermiņa ekonomiskās intereses, nevienlīdzība, nepietiekama finansēšana, tehnoloģiju pieejamība un politiskā griba. Turklāt klimata pārmaiņas rada jaunas risku kombinācijas, kas prasa pielāgošanos un ātru rīcību.

Kā sākumā iesaistīties — rīcības līmeņi

Ilgtspējīgas attīstības virzienā var darboties dažādi aktori:

• Indivīdi: taupīt enerģiju, samazināt atkritumu daudzumu, izvēlēties ilgtspējīgākus pārvietošanās veidus un patērēt atbildīgi.
• Kopienas un pašvaldības: plānot ilgtspējīgu pilsētvidi, uzlabot sabiedrisko transportu, veicināt vietējo atkritumu šķirošanu un aprites iniciatīvas.
• Uzņēmumi: ieviest resursu efektivitātes praksi, samazināt emisijas un atbildīgi pārvaldīt piegādes ķēdes.
• Valdības: izstrādāt politiku, kas savieno vides, ekonomikas un sociālos mērķus, nodrošina finansējumu un veicina sabiedrības līdzdalību.

Vietējā līmenī daudzviet tiek īstenotas "vietējās ilgtspējas" programmas — piemēram, daudzas tiek dēvētas par "Vietējās programmas 21" plāniem, kas nosaukti pēc starptautiskā rīcības plāna "Agenda 21", vienotiem 1992. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Zemes samitā. Šādas programmas parasti apvieno vides uzlabošanu, ekonomikas attīstību un sociālo kohēziju vietējā kontekstā.

Secinājums: Ilgtspējīga attīstība prasa sistemātisku pieeju, ilgtermiņa politiku un plašu sadarbību. Tā nav vienas nozares uzdevums — tā ir kopēja atbildība, kurai nepieciešama gan valdību rīcība, gan cilvēku ikdienas izvēles, gan uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju iniciatīvas.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir ilgtspējīga attīstība?

Jautājums: Ko Bruntlandes komisija teica par ilgtspējīgu attīstību?

J: Kādas ir dažas kopīgas problēmas apkaimēs?

Jautājums: Kā valdība var palīdzēt risināt nabadzības problēmu?

J: Kas ir "Vietējā programma 21"?

Meklēt pēc burta