Pīles: ūdensputni no Anatidae dzimtas — bioloģija un izplatība
Pīles ir Anatidae dzimtas putni. Pīles ir cieši saistītas ar gulbjiem un zosīm, kas pieder tai pašai dzimtai. Pīles nav skaidri monofiliska grupa — tās tiek uzskatītas par tā sauktajiem "formas taksoniem", jo gulbji un zosis nereti tiek izdalītas kā atsevišķas kategorijas. Galvenā ārējā atšķirība ir tā, ka pīlēm parasti ir īsāks kakls un tām ir kompaktāks ķermeņa izmērs.
Anatomija un izskats
Pīlēm ir pīļu tipiskās īpašības: plīvurveidīgs ķermenis, peldēšanai piemērotas pirkstgalu plēves un ūdens necaurlaidīgas spalvas, kuras apkopes nodrošina uropygial (tauku) dziedzeris. Dažām sugu grupām raksturīgs iebīdāms knābis ar ķemmei līdzīgu malu — pecten, kas palīdz atdalīt barību no ūdens un lapām. Tāpat pīlēm ir labi attīstīta redze un bieži spilgti dzimumu atšķirīgi raksturojumi — tēviņi var būt krāsaināki nekā mātītes.
Barošanās un uzvedība
Citi peldošie un nirstošie putni, piemēram, gremdpīles un gārņi, nav pīles, taču ar daļu no tiem pīles dzīvesveidā var pārklāties. Pīļu mazuli sauc par pīlēnu. Pieaugušo mātīti sauc par pīli, bet pieaugušo tēviņu par tēviņu vai pīļu tēviņu.
Lielākā daļa pīļu ir ūdensputni — tās barojas gan uz ūdens virsmas, gan krastā. Pīles var būt:
- “peldošās” (dabbling ducks) — barojas, paceldamies uz augšu un paliek daļēji virs ūdens, neiegrimstot pilnībā;
- “nirstošās” (diving ducks) — ienirst dziļāk, lai iegūtu barību no ūdens stāviem vai dibena.
Vairošanās un attīstība
Pīles parasti veido ligzdas krasta tuvumā vai slēptās vietās tuvumā ūdenim. Daudzas sugas dēj olas reizi gadā pavasara vai vasaras sezonā, un olu skaits vienā ligzdā (proteklā) var būt no dažiem līdz vairāk nekā desmit olu. Ir sugas, kuras var iznesti vairākus perējumu gadā, atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem. Inkubācijas periods vairumā sugu ilgst aptuveni 3–4 nedēļas. Pīlēni ir priekšlaicīgi (precocial) — tie jau tūlīt pēc izšķilšanās spēj pārvietoties un peldēt, bet parasti tos vada māte līdz pilnīgai patstāvībai.
Izplatība, migrācija un biotopi
Daudzas pīles ir migrējošas, kas nozīmē, ka vasaras mēnešus tās pavada citā vietā nekā ziemas mēnešus — piemēram, ligzdošanas areālā ziemeļos un ziemojot dienvidu ūdeņos. Pīles ir kosmopolītiski izplatītas, sastopamas gandrīz visā pasaulē, izņemot Antarktīdu. Dažas sugas dzīvo subantarktiskajās salās vai nomaļās salās, piemēram, Dienviddžordžijā, Oklendas salās, Havaju salās vai Kergelēnā. Atsevišķas sugas ir pielāgojušās gan sālsūdens, gan saldūdens ekosistēmām — purviem, ezeriem, upju platībām un piekrastes līčiem.
Cilvēku ietekme, audzēšana un uzturs
Dažas pīles tiek audzē un tur cilvēki — tie nav savvaļas putni, bet domesticētas šķirnes. Audzēšana tiek veikta, lai nodrošinātu pārtiku (gaļu un olas), kā arī spalvas un apmetumu pildīšanai. Īpaši daudzas pīles tiek audzētas Āzijā un citviet, kur pīļu gaļa ir populārs pārtikas produkts.
Cilvēki dažkārt tur pīles arī kā mājdzīvniekus vai estētiskam dīķa papildinājumam. Publiskos dīķos pīles bieži tiek barotas apmeklētāju, taču populārā prakse dot pīlēm neceptu balto maizi ir kaitīga — maize satur maz uzturvielu un var izraisīt barības traucējumus, tiešas veselības problēmas vai pārmērīgu atkarību no cilvēku barošanas. Labākas alternatīvas ir speciālas putnu barības, mitri graudi (piem., auzu pārslas, kukurūza), sakapātas dārzeņlapas un svaigi augi.
Apdraudējumi un aizsardzība
Pīles saskaras ar vairākiem draudiem: dzīvesvietu zaudēšana purvu izžūšanas un ūdens piesārņojuma dēļ, invazīvas sugas, pārmērīga medības, klimata pārmaiņu ietekme un slimības, piemēram, putnu gripas uzliesmojumi. Daudzas valstīs ir izstrādātas aizsardzības programmas, ligzdošanas aizsardzība un migrācijas gaitas aizsardzība. Ir sugas, kuras atrodamas pie sarkanā saraksta un kurām nepieciešama aktīva sugu aizsardzība un dzīvotņu atjaunošana.
Kultūra un populārā kultūra
Pīles ir populāri tēli literatūrā, bērnu grāmatās un animācijās. Starp populārākajiem izdomātajiem pīlēniem ir Dafijs pīlēns no seriāla Looney Tunes un Donalds pīlēns no Disneja seriāla. Pīļu tēls cilvēku kultūrā bieži simbolizē ūdeni, dabas mieru un lauksaimniecību.
Visbiežāk sastopamā savvaļas suga daudzviet pasaulē ir pelēkpīle (Anas platyrhynchos), kas ir arī daudzu domesticēto šķirņu pirmcēlonis. Lai uzzinātu vairāk par konkrētām sugām, to izturību, barības paradumiem un aizsardzības statusu, ieteicams vērsties pie vietējiem ornitoloģijas resursiem vai dabas glābšanas organizācijām.
Mandarīnu pīles tēviņš
Austrālijas pundurpīle, tēviņš.
Kur viņa iet, tur viņi iet: imprinting rezultāts
Saistītās lapas
- Ūdensputni
- Neglītais pīlēns
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kā sauc pīļu mazuli?
A: Pīļu mazuli sauc par pīlēnu.
J: Kādi putni ir pīles?
A: Pīles ir Anatidae dzimtas putni.
J: Kā pīles iegūst barību?
A: Pīles barojas ūdens virspusē vai uz sauszemes, vai tik dziļi, cik vien tās var sasniegt, paceļoties uz augšu un pilnībā neiegrimstot ūdenī. Nirstošās pīles, lai iegūtu barību, ienirst dziļi.
J: Vai pīles ir radniecīgas gulbjiem un zosīm?
A: Jā, pīles ir cieši saistītas ar gulbjiem un zosīm, kas pieder pie vienas dzimtas.
J: Vai pīlēm maize ir veselīga?
A: Nē, maize pīlēm nav veselīga un var tās nogalināt. Dabā pīles ēd zāli, ūdensaugus, zivis, kukaiņus, mazus abiniekus, tārpus un mazus gliemjus.
J: Kur var atrast savvaļas pīles?
A: Savvaļas pīles ir sastopamas visā pasaulē, izņemot Antarktīdu. Dažas sugas dzīvo uz subantarktiskajām salām, piemēram, Dienviddžordžijas un Oklendas salām, vai uz attālām salām, piemēram, Kergelēna vai Havaju salām.
Vai citi peldošie un nirstošie putni tiek uzskatīti par pīļu dzimtas putniem?
A:Nē, citi peldošie un nirstošie putni, piemēram, grebenes un gārņi, netiek uzskatīti par pīļu dzimtas putnu daļu, lai gan pēc izskata tie var izskatīties līdzīgi.
