Ehidna (Tachyglossidae) — apraksts, bioloģija un izplatība

Echidna — dzeloņcīpsnābjainais skudrasknābis — ir vienradis, kas dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā. Tie ir dzīvie Tachyglossidae dzimtas pārstāvji. Kopā ar platipusu (ornitorinku) ehidnas pieder pie vienīgo olu dējošo zīdītāju grupas — monotremiem.

Izskats un uzbūve

Ehidnām ir gara, cauruļveida mute ar lipīgu mēli, kuru tās izstiepj, lai ķertu mazos bezmugurkaulniekus — galvenokārt skudras un termītus. Ķermeni klāj gari mati un asie dzelkšņi (modificēti mati), kas nodrošina aizsardzību pret plēsējiem. Deguns (skudrasknābis) ir šaurs un kustīgs, tajā atrodas īpaši jūtīgi receptori, kas palīdz atrast barību zem zemes.

  • Izmēri: īsā skudrasknābja sugas (Tachyglossus aculeatus) garums parasti 30–45 cm, svars aptuveni 2–7 kg; garā skudrasknābja sugas (Zaglossus) Jaungvinejā ir lielākas un smagākas.
  • Sirds un temperatūra: ehidnām ir salīdzinoši zema ķermeņa temperatūra (apmēram 30–32 °C) un lēnā vielmaiņa salīdzinājumā ar citiem zīdītājiem.
  • Sensorika: degunā ir īpaši mehāniskie un (daļēji) elektroreceptori, kas palīdz noteikt barību pazemē.

Bioloģija un uzvedība

Ehidnas galvenokārt barojas ar kukaiņiem — skudrām, termītiem un citiem maziem bezmugurkaulniekiem. Tās izmanto kļainu, lipīgu mēli, lai ātri savāktu barību no šaurām vietām un slēptuvēm. Tā kā mēle izstiepjas un saraujas ļoti ātri, ehidnas var efektīvi ķert skudras un kāpurus.

Reproduktīvais cikls ir īpašs: ehidnas ir zīdītāji, taču dēj olas. Pēc apaugļošanas mātīte izdēj vienu (retāk divas) olas un ieliek to īpašā somā vai ādas krokā uz vēdera, kur olas inkubējas aptuveni desmit dienas. No olas izšķiļas mazs, bezpalīdzīgs mazulis — saukts par "puggle" — kurš pielīp pie mātītes piena vietām, jo nepastāv īsti sprauslas. Puggle izņem no somas pēc aptuveni diviem mēnešiem, bet turpina tikt barots un pasargāts vecāku būrī vēl vairākus mēnešus, līdz tas kļūst patstāvīgs.

Ehidnas parasti ir vientuļnieces. Tās var būt gan aktīvas naktī, gan dienā atkarībā no klimata un sezonas. Ziemās vai aukstākos reģionos ehidnas spēj ieiet torporā vai īslaicīgā ziemas miegā, samazinot vielmaiņu, lai ietaupītu enerģiju. Tās ir labas rakējas — ar spēcīgiem priekšējās ķepas nagiem izrok alas un bedres, kur slēpties vai pasargāt pēcnācējus.

Aizsardzība un plēsēji

Ehidnu galvenā aizsardzības stratēģija ir dzelkšņi un spēja ātri izrakt bedri. Mātīte vai pieaugušais dzīvnieks, nonākot briesmās, bieži vien izrok sev bedrīti un ielien tajā, atstājot redzamus tikai dzelkšņainos muguras apgabalus — plēsējs nevar piekļūt, neapdraudot sevi. Pret dažiem plēsējiem (piem., lieliem putniem vai plēsīgām mātēm) šī taktika ir ļoti efektīva.

Izplatība un biotopi

Ehidnas dzīvo plašā dzīvotņu spektrā: mežos, krūmājos, zālājos, kalnu zonās un pat tuksnešos. Austrālija un Jaungvineja ir to galvenās atrašanās vietas — no piekrastes līdzenumiem līdz augstām kalnu nogāzēm. Tās var atrast gan laukos, gan piepilsētas zonās, kur ir piemērots barības pieejamības līmenis.

Aizsardzības statuss un draudi

Kopumā īsā skudrasknābja forma (Tachyglossus aculeatus) ir relatīvi izplatīta un bieži vien tiek novērota visā Austrālijā, taču dažas garās skudrasknābja (Zaglossus) sugas Jaungvinejā ir apdraudētasīpaši apdraudētas — tās cieš no medībām, mežu izciršanas un dzīvotņu iznīcināšanas. Papildu draudi ir ievesti plēsēji (piem., suni, lapsas, kaķi), ugunsgrēki un klimata pārmaiņas, kas maina barības pieejamību un dzīves apstākļus.

Cilvēku un kultūras nozīme

Ehidnas ir nozīmīgas gan dabā, gan kultūrā. Tās parādās aborigēnu stāstos un mākslā, un bieži tiek uzlūkotas kā raksturīgs Austrālijas un Jaungvinejas faunas simbols. Tās ir arī ekoloģiski svarīgas kā skudru un termītu regulētājas.

Īss kopsavilkums: ehidnas ir unikāli monotremi — olu dējoši zīdītāji ar dzelkšņiem, gariem snuķiem un lipīgām mēlēm, kas barojas galvenokārt ar kukaiņiem. Tās dzīvo dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā, ir labi pielāgojušās rakšanai un aizsardzībai, bet dažas sugas saskaras ar nopietnām draudu problēmām.

Echnida meklē pārtikuZoom
Echnida meklē pārtiku

Prey

Īsspīļu ehidna (Tachyglossus) ēd termītus un skudras. Trīs Zaglossus sugas ēd arī citus sīkus kukaiņus un kāpurus. Echidnas laupījumu uztver ar lipīgajām mēlēm.

Sugas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ehidna?


A: Echidna ir mugurkaulainais skudrainis, kas dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā.

J: Kādai dzimtai pieder ehidna?


A: Echidna pieder Tachyglossidae dzimtai.

J: Kāda mute ir ehidnai?


A: Echidnai ir gara, cauruļveida mute ar lipīgu mēli.

J: Kā ehidna aizsargājas no plēsējiem?


A: Ešidna var ātri izrakt bedri, līdz redzami tikai mugurkauli, tādējādi plēsējiem ir grūti tai piekļūt, nesavainot sevi.

J: Kā ehidna aizsargājas ugunsgrēka laikā?


A: Ugunsgrēka laikā ehidna izrokas drošā vietā, kas nav sasniedzama liesmām.

Vai ehidna dēj olas vai dzemdē dzīvus mazuļus?


A: Ešidnas dēj olas, lai gan tām ir piena dziedzeri.

J: Kur var atrast ehidnu?


A: Ešidnas sastopamas Austrālijā un Jaungvinejā.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3