Gārgales
Gaizivs ir putns, kas dzīvo uz ūdens. Tas ir Gaviiformes kārtā. Tā ir ūdens putnu kārta, kurā ietilpst ūdensputni, līņi jeb ūdenslīdēji un to tuvākie izmirušie radinieki.
Lūsis ir lielas pīles vai mazas zoss lieluma. Loņas var būt grūti atrast, jo tās ir kautrīgas cilvēku tuvumā. Vārds "lauņa" cēlies no skandināvu valodas vārda "neveikls". Loņas ir Minesotas štata putns. Loņas ir sastopamas lielākajā daļā Ziemeļamerikas (ir piecas Ziemeļamerikas sugas) un Eirāzijas ziemeļos. Vasarās tām patīk vēss klimats, bet ziemā tās migrē uz okeāna piekrastēm.
Jūras lauči var ienirt līdz pat 200 pēdu dziļumā zem ūdens, lai atrastu barību. Viņu ķermenis ir veidots tā, lai varētu nirt. Lai labāk varētu nirt, tām ir cieti kauli (lielākajai daļai putnu kauli ir dobi) un tālu atpakaļ novietotas kājas, kas ļauj peldēt zem ūdens. Tiem ir melnbalta (vai pelēka) galva, gaišas krūtis un svītrainas muguras spalvas.
Loņas var dēt līdz pat divām olām. Mātītes ir brūnganā krāsā, kas tām palīdz saplūst ar apkārtējo vidi. Gan tēviņš, gan mātīte pārmaiņus sēž uz olām. Pēc izšķilšanās, iestājoties vēsam laikam, tās lido uz dienvidiem. Pirms atgriešanās uz ziemeļiem jaunie lauču mazuļi trīs gadus pavada dienvidos.
Tās vislabāk pazīstamas ar savu skaļo, trīcošo saucienu. Tās izdod arī melodiskas, vaimojošas vai smieklīgas skaņas. Lauvas savā starpā sazinās ar skaņām. Ar cilvēkiem un citiem dzīvniekiem tās sazinās arī dejojot. Lūsēni ar deju uz ūdens brīdina citus, lai tie turas tālāk no viņu ligzdām. Lauvas ir aizsargājoši vecāki, un, lai aizsargātu savas olas, tās dejos līdz spēku izsīkumam un nāvei. Ir zināms, ka jenoti, kaijas un skunkusi apēd lauču olas.
Loņi ēd zivis, piemēram, saulespuķes, asarus un bullheadus. Loņi barību negrauž. Tām ir elastīgs rīkles kakls, kas ļauj lauvām norīt barību veselu. Kad tās norij zivis, rīkle paplašinās līdz zivs izmēram, lai tās neaizrīdētos.
Zinātnieki iezīmē vai apzīmē lauvas, lai mēģinātu par tām uzzināt vairāk. Viņu dzīvesveids ir līdzīgs griezēm, taču tās ir atšķirīga putnu grupa.
Parastā lauce
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir lauķis?
A: Dadzis ir ūdensputns, kas dzīvo ūdenī un pieder Gaviiformes kārtai.
J: Cik lieli ir cichlidi?
Atbilde: Dab ir aptuveni lielas pīles vai mazas zosis lielumā.
J: Kur ir atrodami bridējputni?
A: Kukakles ir sastopamas lielākajā daļā Ziemeļamerikas un Eirāzijas ziemeļu daļā. Vasarā tās labi jūtas vēsā klimatā, bet ziemā migrē uz piekrastes apgabaliem.
J: Kā izskatās lauvene?
A: Loņām ir melna (vai pelēka) un balta galva, gaiša krūšdaļa un svītraina mugura. Mātītes ir brūnganas, kas tām palīdz saplūst ar apkārtējo vidi.
J: Kā cikādes sazinās savā starpā?
A: Kukakles savā starpā sazinās ar skaļiem, trīcošiem saucieniem un melodiskām vaimanas vai smieklu skaņām. Ar cilvēkiem un citiem dzīvniekiem tie sazinās arī ar dejas palīdzību, brīdinot citus, lai tie turas tālāk no viņu ligzdām, dejojot ūdenī.
J: Ko ēd cichlidi?
A: Cihlidi ēd zivis, piemēram, saulespuķes, asarus un asarus - tie norij barību veselu, to nesakošļājot, jo to rīkles ir elastīgas un izplešas, lai uzņemtu lielākas zivis, kas ir upuris.
J: Kā zinātnieki pēta cichlidus?
A: Pētnieki piestiprina lauvām lentes vai birkas, lai labāk izprastu tās un to dzīvesveidu, kas ir līdzīgs gārņu dzīvesveidam, taču ir pavisam cita putnu grupa.
