Gaviiformes (loņi) — apraksts, bioloģija un izplatība
Vispārīgs apraksts
Loņi (Gaviidae) ir akvātiski putni, kas pieder pie Gaviiformes kārtā. Tie ir tipiski ūdensputni ar īpatnēju ķermeņa uzbūvi, kas pielāgota dziļai niršanai un ātrai peldēšanai. Loņi parasti ir līdzīga lieluma kā lielas pīles vai mazākas zoses, taču pēc svara un izmēriem dažādos sugu atšķirības var būt nozīmīgas.
Izskats un anatomija
Loņu ķermenis ir apgriezti strēgains un aerodinamisks, ar biezām, blīvām spalvām un blīvu zemspalvu, kas nodrošina izolāciju un ūdensnecaurlaidību. Tām ir blīvi, mazāk dobi kauli — tas palīdz nosvērties un vieglāk ienirkt. Kājas ir novietotas tālu atpakaļ uz ķermeņa, kas padara tās izcili spējīgas peldēšanā un niršanā, bet neveiklas uz sauszemes.
Krāsojums sezonāli mainās: ligzdošanas laikā daudzu sugu galva un kakls ir tumši, bieži ar zaļganīgu spīdumu vai melnu, mugura rakstaina ar kontrastējošiem baltiem laukumiem; ziemas apmatojums ir pelēcīgs un mazāk izteikts. Raksturīgas sarkanas acis vairākiem sugas pārstāvjiem.
Izplatība un migrācija
Loņi ir tipiski ziemeļu puslodes putni. Tos var atrast lielākajā daļā Ziemeļamerikas (piecas sugas sastopamas Ziemeļamerikā) un ziemeļu daļā Eirāzijas. Daudzas sugas ligzdo saldūdens ezeros un upju krastos, bet ziemā vairums migrē uz jūras piekrastēm. Piemēram, Minesotas štata simbols ir parasti interpretētais Common loon (Gavia immer), un daudzi cilvēki asociē loņus ar ziemeļu ezeriem.
Uzvedība un pavairošana
Loņi ligzdo pie ūdens malas; ligzdas ir vienkāršas, parasti no augu materiāliem tuvu krasta līnijai. Mātīte parasti izdēj 1–3 olas (vairumā sugu 1–2), un gan tēviņš, gan mātīte maiņās inkubē. Inkubācijas periods ir aptuveni 25–30 dienas, atkarībā no sugas. Jauni putni ir procionāli (gandrīz pilnīgi pieaugušam attīstībā), spēj peldēt un nirt drīz pēc izšķilšanās; vecāki tos sargā aktīvi — reizēm putni pārnēsā mazuļus uz muguras peldot, lai pasargātu no plēsējiem.
Jaunie loņi parasti sasniedz dzimumgatavību pēc 2–4 gadiem, tāpēc pirmos gadus var pavadīt izkliedētiem migrācijas rajonos pirms atgriešanās ligzdošanas teritorijās.
Barība un medības
Loņu galvenā barība ir zivis — mazas un vidēja lieluma zivis, tostarp asari, zandarti un citas saldūdens un piekrastes sugas. Tās bieži ēd arī reņģes, siļķes, kā arī dažreiz ūdens bezmugurkaulniekus. Loņi barību parasti neraustot gabalos — tie norij zivis veselas, pateicoties elastīgai rīklai un spējai paplašināt to, lai norītu lielākas laupījuma vienības.
Loņi ir spēcīgi nirēji — dažas sugas spēj ienirt līdz aptuveni 60 m (apmēram 200 pēdu) dziļumā, meklējot barību. Viņu spēja nirt un peldēt ātri nodrošina efektīvu medīšanu ūdenī.
Saziņa un balsis
Loņus visbiežāk atpazīst pēc to izteiksmīgajām balsīm: lieli, trīcoši saucieni, melodiskas vaimanāšanas, arī “jodelējoši” zvani un īsāki trilleru signāli. Šīs skaņas tiek lietotas teritorijas aizstāvēšanai, pāru saziņai un izteikt emocionālas reakcijas. Papildus vokālai saziņai loņi izmanto arī ķermeņa kustības un peldes uzvedības elementus, īpaši izteiktas sezonas laikā.
Aizsardzība, plēsēji un draudi
Loņu olas un mazuļus var apdraudēt dažādi plēsēji — nozīmīgi ir jenoti, žurkas, ūdensputnu plēsēji un kaijas. Cilvēka darbība rada papildu draudus: ūdens piesārņojums, ķimikālijas, troksnis, zvejas aprīkojums (iespēja saindēšanās ar svinu vai iesprūšana auklā) un ligzdošanas biotopu zaudēšana. Dažas sugas vai populācijas ir aizsargātas vai potenciāli apdraudētas, tāpēc tiek veikti monitoringa un aizsardzības pasākumi.
Taksonomija un pētniecība
Gaviiformes ietver ģimeni Gaviidae ar piecām mūsdienās dzīvajām sugām. Fosilais ieraksts rāda arī izmirušas radniecības grupas (izmirušie), kas palīdz saprast loņu evolūciju. Zinātnieki bieži iezīmē (tago) vai apzīmē loņus, lai sekotu migrācijas ceļiem, izturībai un populāciju dinamikai; šī informācija ir būtiska putnu aizsardzības plāniem. Loņi dažreiz tiek salīdzināti ar citām ūdensputnu grupām, piemēram, griezēm, taču taksonomiski tie veido atsevišķu, labi atpazīstamu grupu.
Praktiskas zināšanas
- Ja vēlaties novērot loņus, labākais laiks ir rīta vai vakara stundas ezeros un piekrastēs ligzdošanas periodā.
- Loņi ir ļoti jutīgi pret traucējumiem ligzdošanas laikā — novērojiet tos no attāluma un neuzbruciet ligzdošanas vietām.
- Atbalstiet vietējās aizsardzības programmas, lai samazinātu piesārņojumu un drošāk saglabātu ligzdošanas biotopus.
Parastā lauce
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir lauķis?
A: Dadzis ir ūdensputns, kas dzīvo ūdenī un pieder Gaviiformes kārtai.
J: Cik lieli ir cichlidi?
Atbilde: Dab ir aptuveni lielas pīles vai mazas zosis lielumā.
J: Kur ir atrodami bridējputni?
A: Kukakles ir sastopamas lielākajā daļā Ziemeļamerikas un Eirāzijas ziemeļu daļā. Vasarā tās labi jūtas vēsā klimatā, bet ziemā migrē uz piekrastes apgabaliem.
J: Kā izskatās lauvene?
A: Loņām ir melna (vai pelēka) un balta galva, gaiša krūšdaļa un svītraina mugura. Mātītes ir brūnganas, kas tām palīdz saplūst ar apkārtējo vidi.
J: Kā cikādes sazinās savā starpā?
A: Kukakles savā starpā sazinās ar skaļiem, trīcošiem saucieniem un melodiskām vaimanas vai smieklu skaņām. Ar cilvēkiem un citiem dzīvniekiem tie sazinās arī ar dejas palīdzību, brīdinot citus, lai tie turas tālāk no viņu ligzdām, dejojot ūdenī.
J: Ko ēd cichlidi?
A: Cihlidi ēd zivis, piemēram, saulespuķes, asarus un asarus - tie norij barību veselu, to nesakošļājot, jo to rīkles ir elastīgas un izplešas, lai uzņemtu lielākas zivis, kas ir upuris.
J: Kā zinātnieki pēta cichlidus?
A: Pētnieki piestiprina lauvām lentes vai birkas, lai labāk izprastu tās un to dzīvesveidu, kas ir līdzīgs gārņu dzīvesveidam, taču ir pavisam cita putnu grupa.
