Antibiotikas: kas tās ir, kā darbojas un kāpēc veidojas rezistence
Uzzini, kas ir antibiotikas, kā tās darbojas, kad lietojamas un kā rodas rezistence — praktiski padomi drošai lietošanai un rezistences mazināšanai.
Antibiotika (vai antibakteriāls līdzeklis) ir ķīmisks savienojums, kas iznīcina baktērijas vai palēnina to augšanu. Tos lieto kā zāles, lai ārstētu un izārstētu baktēriju izraisītas slimības. Pirmā atklātā antibiotika bija penicilīns - dabiska antibiotika, ko ražo sēne. Pirmo reizi antibiotikas sāka ražot 1939. gadā, un mūsdienās tās tiek ražotas ķīmiskās sintēzes ceļā. Antibiotikas nevar izmantot vīrusu ārstēšanai.
Kā darbojas antibiotikas
Antibiotikas atšķirīgos veidos ietekmē baktērijas. Galvenās darbības grupas ir:
- Šūnas sienas sintēzes inhibitori (piem., beta-laktamu grupas — penicilīni, cefalosporīni) bojā baktēriju sienu, izraisot to līšanu.
- Proteīnu sintēzes inhibitori (piem., makrolīdi, tetraciklīni, aminoglikozīdi) kavē ribosomu darbību un traucē baktērijām ražot nepieciešamos proteīnus.
- Nukleīskābju sintēzes inhibitori (piem., fluorhinoloni, rifampicīns) traucē DNS vai RNS sintēzi, apturot šūnu dalīšanos un replikāciju.
- Metabolo ceļu inhibitori (piem., sulfonamīdi, trimetoprims) bloķē svarīgas bioķīmiskas ķēdes baktēriju metabolismā.
Galvenie antibiotiku veidi
- Penicilīni (penicilīns, amoksicilīns)
- Cefalosporīni
- Makrolīdi (azitromicīns, eritromicīns)
- Tetraciklīni (doksiciklīns)
- Aminoglikozīdi (gentamicīns)
- Fluorhinoloni (ciprofloxacīns)
- Sulfonaamīdi un kombinācijas (trimetoprims-sulfametoksazols)
- Glicopeptīdi (vankomicīns)
Kad lietot antibiotikas — svarīgi principi
- Antibiotikas lieto tikai baktēriju infekciju ārstēšanai. Tās nav efektīvas pret vīrusiem — piemēram, gripu, lielāko daļu saaukstēšanās gadījumu vai vīrusu faringītu tās neārstē.
- Pirms antibiotikas izvēles bieži izmanto diagnostikas metodes: klīnisko novērtējumu, baktēriju izmeklēšanu (grupa/krēpju kultūra) un jutības testus, lai noteiktu efektīvāko līdzekli.
- Vienmēr sekojiet ārsta norādēm par devu, lietošanas ilgumu un interakcijām ar citām zālēm. Nepārtrauciet lietošanu agrāk tikai tāpēc, ka jūtaties labāk, ja ārsts nav devis citu rīkojumu.
- Nelietojiet atlikušo antibiotiku "nākamajai reizei" un neizdaliet tās citiem cilvēkiem.
Blakusparādības un riski
- Izplatītākās blakusparādības: kuņģa-zarnu trakta traucējumi (vēdersāpes, caureja), alerģiskas reakcijas (izsitumi, anafilakse reti), gremošanas trakta mikrofloras izmaiņas.
- Dažas antibiotikas var izraisīt smagākas komplikācijas, piemēram, Clostridioides difficile infekciju pēc ilgstošas vai plaša spektra antibiotiku lietošanas.
- Antibiotiku mijiedarbība ar citām zālēm vai pārtikas produktiem var mazināt to iedarbību vai palielināt blakusparādību risku (piem., dažiem fluorhinoloniem jāizvairās no kalcija bagātām produktiem).
Kā rodas antibiotiku rezistence
Rezistence rodas, kad baktērijas attīstās tādas īpašības, kas ļauj tām izdzīvot, pat ja tās tiek pakļautas antibiotikai. Galvenie rezistences veidošanās mehānismi:
- Enzīmu ražošana — baktērijas ražo enzīmus (piem., beta-laktamāzes), kas noārda antibiotiku.
- Mērķa modifikācija — baktērijas maina antibiotikas mērķa vietas (piem., ribosomas vai DNS-girozes), tā samazinot zāļu saķeri.
- Eflluksa pumpji — sistēmas, kas izsūc antibiotiku no šūnas pirms tā var iedarboties.
- Samazināta ievešanas caurlaidība — izmaiņas baktēriju membrānās, kas samazina antibiotikas iekļūšanu.
- Rezistences gēnu horizontalā pārnese — baktērijas var apmainīties ar rezistences gēniem caur plazmīdiem vai virusiem, izplatot rezistenci starp sugām.
Kāpēc rezistence ir bīstama
- Rezistences izplatība var padarīt parastās infekcijas grūti ārstējamas vai neārstējamas ar standarta antibiotikām.
- Palielinās slimnīcu uzturēšanās ilgums, ārstēšanas izmaksas un mirstība.
- Dažkārt nepieciešamas dārgākas, toksiskākas vai intravēnas alternatīvas zāles.
Kā samazināt rezistences attīstību — praktiski padomi
- Izmantojiet antibiotikas tikai pēc ārsta ieteikuma.
- Sekojiet terapijas instrukcijām — pareiza deva un noteiktais ilgums.
- Neprasiet antibiotikas vīrusu infekcijām; konsultējieties ar mediķi par simptomu vadību.
- Vakcinējieties — tas samazina nepieciešamību pēc antibiotikām, novēršot primāras infekcijas.
- Higiena un infekciju profilakse (roku mazgāšana, higiēna slimnīcās, droša pārtikas apstrāde) samazina infekciju izplatību.
- Pareiza antibiotiku lietošana arī dzīvnieku audzēšanā un lauksaimniecībā: jāierobežo profilaksei un jāizvairās no liekas profilaktiskas terapijas.
Kāda ir nākotne un ko dara medicīna
Risinājumi ietver jaunu antibiotiku izstrādi, diagnostikas testu uzlabošanu, personalizētu terapiju un globālu antibiotiku lietošanas vadlīniju ievērošanu. Veselības iestādes īsteno antibiotiku piesardzības programmas (antimicrobial stewardship), lai optimizētu terapiju un samazinātu nevajadzīgu lietošanu.
Kopsavilkums
Antibiotikas ir spēcīgi līdzekļi baktēriju infekciju ārstēšanā, taču to pareiza lietošana un piesardzība ir būtiska, lai saglabātu to efektivitāti. Rezistence ir globāla problēma, ko var mazināt ar atbildīgu antibiotiku izmantošanu, profilaksi un veselības aprūpes prakses uzlabošanu. Ja rodas jautājumi par antibiotiku nepieciešamību vai blaknēm, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Baktēriju augšana uz agara plates
Antibiotiku rezistences testi: Baktērijas tiek uzklātas uz trauciņa, uz kura tiek novietoti ar antibiotikām piesūcināti balti diski. Baktērijas kultūrā kreisajā pusē ir jutīgas pret antibiotiku katrā diskā, par ko liecina tumšie, dzidrie gredzeni vietās, kur baktērijas nav izaugušas. Tās, kas atrodas labajā pusē, ir pilnībā jutīgas tikai pret trim no septiņām testētajām antibiotikām.
Izturība
Mūsdienās cilvēki uztraucas, ka antibiotikas neietekmē baktērijas. Baktērijas attīstās, un jau tagad daudzi baktēriju celmi ir rezistenti pret parastajām antibiotikām. Pakļauti antibiotikām, lielākā daļa baktēriju ātri iet bojā, bet dažām var būt mutācijas, kas padara tās nedaudz mazāk uzņēmīgas. Šīs baktērijas pēc tam vairojas un veido lielu koloniju, kuru antibiotika ietekmē mazāk.
Daļēji šo problēmu rada pārmērīga un nepareiza antibiotiku lietošana. Ja kāds ir saslimis ar vīrusu, antibiotikas neietekmē vīrusu. Daži ārsti tomēr izraksta antibiotiku, lai pacients justos tā, it kā viņu ārstētu no slimības.
Otra problēma ir tā, ka daudzi cilvēki antibiotikas lieto nepareizi. Cilvēki bieži pārtrauc lietot zāles, kad sāk justies labāk. Taču antibiotikas neiznīcina visas sliktās baktērijas uzreiz. Baktērijas, kas ir izturīgākas, nemirst uzreiz. Ja kāds pārtrauc lietot antibiotikas pārāk ātri, šīs rezistentās baktērijas var vairoties un izdzīvot. Tad antibiotika vairs tik labi neiedarbojas, jo baktērijas ir mazāk ietekmētas.
Vēsture
Antibiotikas var būt visefektīvākais bakteriālo infekciju ārstēšanas veids. Atslēga tam varētu būt atrodama Pasteira darbos. Viņš bija izveidojis Sibīrijas mēra mikrobu kultūru, kas tika atstāta gaisā. Tajos izveidojās daudzu sēnīšu kolonijas, bet Sibīrijas mēra baciļi izzuda. Medicīnas zinātne tolaik nebija gatava saskatīt šī fakta sekas.
Antibiotiku pētījumi sākās 1928. gadā,neliels nejaušības sākums. Aleksandrs Flemings, Londonas bakteriologs, kultivēja stafilokokus. Vienā Petri trauciņā parādījās pelējums un izplatījās Uz trauciņa barības vielu želatīna katru pelējuma plankumu ieskauj caurspīdīgs gredzens, kurā nebija baktēriju. Turklāt iegūtā viela spēja attīrīt inficētas brūces.
Terminu antibiotika pirmo reizi 1942. gadā žurnāla rakstos lietoja Selmans Vaksmans (Selman Waksman) un viņa līdzstrādnieki, lai apzīmētu jebkuru mikroorganisma producētu vielu, kas lielā atšķaidījumā ir antagoniska citu mikroorganismu augšanai. Šī definīcija izslēdza vielas, kas nogalina baktērijas, bet kuras mikroorganismi neražo (piemēram, kuņģa sulas un ūdeņraža peroksīds). Tā arī izslēdza sintētiskos antibakteriālos savienojumus, piemēram, sulfonamīdus.
Pateicoties sasniegumiem medicīnas ķīmijā, lielākā daļa mūsdienu antibakteriālo līdzekļu ķīmiski ir dažādu dabisko savienojumu modifikācijas.
Penicilīns - pirmā dabīgā antibiotika, ko 1928. gadā atklāja Aleksandrs Flemings.
Izmantojiet
Dažas baktērijas ietekmē tikai konkrēti antibiotiku veidi. Antibiotikas apkaro baktēriju izraisītas infekcijas.Pacientiem var būt nepieciešamas dažāda veida vai dažāda daudzuma antibiotikas atkarībā no tā, kāda baktērija izraisa viņu veselības problēmas. Tādēļ antibiotikas vienmēr jālieto ārsta (vai cita sertificēta ārstniecības persona) uzraudzībā. Ārsts var arī novērot blakusparādības un nepieciešamības gadījumā mainīt pacienta ārstēšanu. Antibiotikas ir ļoti noderīgas, ja jūsu organisms ir inficēts ar baktēriju. Antibiotikas neiznīcina vīrusus, tāpēc tās ir bezjēdzīgas pret vīrusu infekciju. Ārstam pirms antibiotiku lietošanas ir jānosaka, vai pacienta infekcija ir vīrusu vai baktēriju izcelsmes, tas ir vēl viens iemesls, kāpēc ārstam ir jāizraksta antibiotikas, nevis jāpaļaujas uz pašārstēšanos.
Teiksobaktīns
Teiksobaktīns ir pirmā jaunā antibiotika, kas atklāta četrdesmit gadu laikā. Tas ir aktīvs pret grampozitīvām baktērijām, tostarp Staphylococcus aureus. Šķiet, ka tas ir viens no jaunās klases antibiotikām.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir antibiotika?
A: Antibiotika ir ķīmisks savienojums, ko izmanto, lai iznīcinātu baktērijas vai kavētu to augšanu.
Q: Kāds ir antibiotiku mērķis?
A: Antibiotiku mērķis ir ārstēt slimības, ko izraisa baktērijas.
J: Kāda bija pirmā atklātā antibiotika?
A.: Pirmā atklātā antibiotika bija penicilīns, kas ir dabā sastopams antibiotiķis, ko ražo sēne.
J: Kad sāka ražot antibiotikas?
A: Antibiotikas sāka ražot 1939. gadā.
J: Kā mūsdienās tiek ražotas antibiotikas?
A. Mūsdienās antibiotikas ražo, izmantojot ķīmisko sintēzi.
J: Vai antibiotikas var izmantot vīrusu ārstēšanai?
A: Nē, antibiotikas nevar izmantot vīrusu ārstēšanai.
J: Kādi ir divi antibiotiku izmantošanas veidi?
A: Antibiotikas lieto, lai ārstētu un izārstētu baktēriju izraisītas slimības un lai kavētu baktēriju augšanu.
Meklēt