Mutācija
Bioloģijā mutācija ir izmaiņas ģenētiskajā materiālā. Tas nozīmē izmaiņas DNS vai hromosomās, kas nes DNS. Šīs izmaiņas ir pārmantojamas (var tikt nodotas nākamajai paaudzei), ja vien tām nav letālas ietekmes.
Mutācijas var rasties vairāku iemeslu dēļ. Tas var notikt kļūdu dēļ, kad mejozes procesā veidojas gametas (olšūnas un spermatozoīdi). Mutācijas var izraisīt radiācijas vai noteiktu ķīmisku vielu bojājumi. Mutācijas rodas nejauši.
Tāpat, atvasinot, indivīdu, kas ir mutācijas nesējs, var saukt par mutantu vai mutāciju. Tā ir īpašība (raksturs), ko mutācija ir acīmredzami ietekmējusi visvairāk.
Dažkārt DNS replikācijas laikā var rasties kļūdas.
Hromosomu mutācijas
Mutāciju veidi
DNS mutācijas
Kopējot DNS, dažkārt tiek pieļautas kļūdas - tās sauc par mutācijām. Ir četri galvenie mutāciju veidi:
- Delecija, kad viena vai vairākas DNS bāzes ir izlaistas.
- Ievietošana, kad tiek ievietota viena vai vairākas papildu bāzes.
- Aizstāšana, kad viena vai vairākas bāzes tiek nomainītas pret citu secības bāzi.
- dublēšanās, kad tiek kopēti veseli gēni.
Hromosomu mutācijas
Šie termini ir izskaidroti trešajā diagrammā.
- Delecija: tiek zaudēts hromosomas gabals kopā ar visiem tajā esošajiem gēniem.
- Duplikācija: daļa hromosomas atkārtojas.
- Inversija: daļa hromosomas ir apgriezta no gala uz galu.
- Insercija: mazāka hromosoma tiek pievienota garākai hromosomai.
- Translokācija: daļa hromosomas tiek pārvietota uz citas hromosomas.
Gēnu dubultošanās izraisa atšķirīgu garumu vienā lokusā (alēlē). Parāda variācijas vienā gēnā sešiem indivīdiem.
Mutācijas rezultāti
Mutacijas var būt organismam kaitīgas, neitrālas vai labvēlīgas. Dažkārt mutācijas ir organismam nāvējošas - olbaltumviela, ko veido "jaunā" DNS, vispār nedarbojas, un embrijs iet bojā. No otras puses, mutācijas virza evolūciju uz priekšu, ja jaunā olbaltumvielas versija organismam darbojas labāk.
Mutācijas ir galvenais variāciju avots, uz kuru iedarbojas dabiskā atlase. Dažas mutācijas ietekmē organisma spēju dzīvot un vairoties. Tā ir svarīga evolūcijas teorijas daļa. Iedzimto variāciju daudzums, ko pārnēsā populācija, var būt milzīgs, un tā rezultātā dabiskās populācijas var mainīties un pielāgoties vides apstākļiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mutācija bioloģijā?
A: Mutācija ir izmaiņas ģenētiskajā materiālā - vai nu DNS, vai hromosomās, kas pārnēsā DNS.
J: Kāda ir mutāciju pārmantojamība?
A: Ja vien mutācijas nav letālas, tās ir pārmantojamas un var pāriet nākamajā paaudzē.
J: Kādi ir mutāciju iemesli?
A: Mutācijas var rasties mejozes kļūdu dēļ, kad rodas gametas (olšūnas un spermatozoīdi), vai arī radiācijas vai noteiktu ķīmisku vielu bojājumu dēļ.
J: Vai mutācijas ir paredzamas?
A: Mutācijas notiek nejauši, un tās nav paredzamas.
J: Kā sauc indivīdu ar mutāciju?
A.: Indivīdu, kam ir mutācija, var saukt par mutantu vai mutāciju.
J: Kādu īpašību mutācija visredzamāk ietekmē?
A: Īpašība vai raksturs, ko mutācija visredzamāk ietekmē, ir atkarīgs no konkrētās mutācijas.
J: Kāda ir mutāciju nozīme evolūcijā?
A: Mutācijas ir galvenais ģenētisko variāciju avots, un tām ir liela nozīme evolūcijas pārmaiņu veicināšanā.
