Heroīns: definīcija, iedarbība, atkarība un veselības riski
Uzzini visu par heroīnu: definīcija, iedarbība, atkarība un veselības riski — simptomi, ārstēšana un profilakse. Lasiet ekspertu padomus drošai izvēlei.
Heroīns ir narkotika, kas ķīmiski pazīstama kā diacetilmorfīns vai diamorfīns. Tas ir opioīds, kas organismā darbojas līdzīgi morfijam. Heroīns ir daļēji sintētisks opioīds — to ražo, pārveidojot dabā sastopamo opiātu morfīnu, kas iegūstams no magoņu sulām. Vairumā valstu heroīns ir nelegāla narkotika, ja vien to nelieto stingri medicīniskos nolūkos.
Izskats un formas
Heroīns parasti sastopams kā balts vai brūns pulveris, bet var būt arī lipīga, melna masa, ko sauc par “black tar”. To var smēķēt, šņaukt vai injicēt. Kā visas citas zāles, kas iegūtas no magoņu auga sulām — piemēram, opijs un morfijs — heroīns darbojas kā pretsāpju līdzeklis, taču tam ir daudz smagākas blakusparādības un ļoti augsts atkarības risks.
Kā heroīns iedarbojas
Pēc lietošanas heroīns ātri nonāk smadzenēs un tiek pārveidots par morfiju, kas saistās ar mu-opioīdu receptoriem. Tas samazina sāpju sajūtu, nomāc elpošanu un rada spēcīgu relaksācijas un laimes — t. s. eiforiju — sajūtu. Tāpēc daudzi cilvēki lieto heroīnu, lai “būtu apreibuši”.
Lietošanas veidi
- Injekcijas (tieša ievadīšana vēnā) — visātrākais un bīstamākais ceļš, kas palielina pārdozēšanas un infekciju risku.
- Smēķēšana vai “pūšana” (vaporēšana) — ātra iedarbība, bet nedaudz mazāks infekciju risks nekā injicēšanai.
- Šņaukšana (ieelpota pulvera forma) — lēnāka iedarbība nekā injekcijām.
Īstermiņa efekti
- Siltuma un relaksācijas sajūta, eiforija.
- Sāpju mazināšanās.
- Samazināta elpošana (respiratorā depresija) — galvenais pārdozēšanas iemesls.
- Miegainība, runas un kustību lēnums, slikta koordinācija.
- Sašaurinātas zīlītes, slikta dūša un vemšana.
Ilgtermiņa ietekme un atkarība
Heroīns ir ļoti atkarību izraisošs — gan psiholoģiski, gan fiziski. Regulāra lietošana rada toleranci (vajadzība pēc lielākām devām, lai sasniegtu to pašu efektu) un atkarību. Atkarības sekas var būt:
- Pastāvīga vēlme lietot narkotiku pat pretēji veselības un sociālajām sekām.
- Fiziskā atkarība — pārtraucot lietot, parādās abstinences simptomu komplekss (drudzis, svīšana, caureja, vemšana, muskuļu sāpes, nemiers, intensīva vēlme pēc narkotikas).
- Psihiskās veselības problēmas — depresija, trauksme, kognitīvu funkciju pasliktināšanās.
- Sociālās un ekonomiskās sekas — darba zaudēšana, ģimenes problēmas, likumpārkāpumi, bezpajumtniecība.
Pārdozēšana un dzīvībai bīstami stāvokļi
Pārdozēšana ar heroīnu var izraisīt smagu respiratoro depresiju, apziņas zudumu un nāvi. Pazīmes, kas liecina par pārdozēšanu:
- Ļoti lēna vai pārtraukta elpošana (mazāk par 10 elpām minūtē).
- Nedzīvas, aukstas, bālas vai zilgana krāsa plaukstām vai lūpām.
- Neapzināšanās vai nespēja pamodināt.
- Vājas vai neregulāras sirdsdarbības pazīmes.
Ja pastāv aizdomas par pārdozēšanu, nekavējoties zvaniet glābējiem. Naloksons (opioīdu antagonists) var glābt dzīvību, atjaunojot elpošanu uz laiku, līdz var sniegt medicīnisku palīdzību.
Veselības riski saistībā ar injicēšanu
- Inficēšanās ar HIV, B un C hepatītu un citām asinīs pārnēsājamām slimībām, ja tiek dalītas adatas vai citas injekciju ierīces.
- Vainu sabrukšana, abscesi, lokālas infekcijas un smagas bakteriālas komplikācijas (piem., endokardīts).
- Asinsvadu sabrukums un rētošanās; hroniskas venozo pieeju problēmas.
Atbalsts, ārstēšana un kaitējuma mazināšana
Atkarība no heroīna ir ārstējama. Galvenās iespējas:
- Medikamentoza terapija: metadons un buprenorfīns (atkarības nomācoši opioīdu aizvietošanas medikamenti), naltreksons (opioīdu blokators) — šie medikamenti samazina rūpes pēc heroīna, novērš abstinences simptomus un samazina pārdozēšanas risku.
- Psihosociālais atbalsts: konsultācijas, uzvedības terapija, atbalsta grupas un rehabilitācijas programmas.
- Kaitējuma mazināšanas pasākumi: adatu apmaiņas programmas, naloksona pieejamība, drošas injekcijas centru darbība — tie samazina infekciju un pārdozēšanas risku.
Profilakse un sabiedrības nozīme
Profilakse ietver izglītību par opioīdu riskiem, atbalstu personām ar hroniskām sāpēm, pareizu recepšu un recepšu medikamentu kontroli, kā arī plašāku pieeju ārstēšanas iespējām cilvēkiem ar atkarību. Kaitējuma mazināšanas programmas un pieejamība naloksonam glābj dzīvības.
Noslēgums
Heroīns ir spēcīgs opioīds ar lielu pārdozēšanas un atkarības risku. Tā lietošana var novest pie nopietnām veselības problēmām, sociālām sekām un nāves. Ja Jūs vai kāds Jums pazīstams cīnās ar heroīna lietošanu, meklējiet profesionālu palīdzību — medicīnisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu.
Heroīns medicīniskai lietošanai slimnīcās kā pretsāpju līdzeklis. Tas ir šķidrā veidā, tāpēc to var ievadīt ar šļirci (adatu).
Kad heroīns pirmo reizi tika izgatavots (ap 1900. gadu), to pārdeva kā pretklepus un pretsāpju līdzekli. To tirgoja tādās pudelēs kā šī.
Likumība
Vairumā valstu heroīna ražošana, pārdošana un lietošana ir nelikumīga, ja vien ārsts to nav izrakstījis cilvēkam medicīnisku problēmu ārstēšanai. Daudzi cilvēki heroīnu kontrabandas ceļā nelegāli pārdod uz ielām, lai nopelnītu naudu.
Ietekme
Ja cilvēks lieto heroīnu, viņš var pārdozēt (lietot pārāk daudz), kas var izraisīt smagu saslimšanu vai pat nāvi.
Kad cilvēki lieto heroīnu, viņi kļūst "apreibuši" jeb reibumā (līdzīgi kā alkohola reibumā). Ja cilvēks ir reibumā, viņš var ciest, ja vada automašīnu vai citu transportlīdzekli. Tāpat, būdams reibumā, cilvēks var darīt bīstamas lietas, piemēram, nodarboties ar nedrošu seksu vai būt vardarbīgs pret citiem.
Vēl viens risks ir "abstinence", kas var rasties, kad cilvēks pārtrauc lietot heroīnu. Tāpat kā citu atkarību gadījumā, abstinence ir sāpīgs, nepatīkams process, kas ietver fiziskus un garīgus simptomus. Visbiežāk abstinence rodas, ja cilvēki pārtrauc lietot heroīnu pēkšņi vai ja persona, kas kādu laiku ir lietojusi heroīnu, mēģina pārtraukt tā lietošanu. Tomēr cilvēkam var rasties abstinences simptomi pat pēc tam, kad viņš heroīnu lietojis tikai 3 dienas. Fiziskie simptomi bieži vien ir stipras ķermeņa sāpes, karsti un auksti sviedri, drebuļi, nemiers, caureja, kā arī ēšanas un miega problēmas. Šos abstinences simptomus dažkārt dēvē par aukstās vītināšanas simptomiem. Dažreiz abstinences sajūta ir līdzīga ļoti smagai gripai. Cilvēkiem var būt arī ļoti spēcīgi psiholoģiski abstinences simptomi, piemēram, depresija un spēcīga tieksme pēc heroīna. Daudzi heroīna lietotāji ļoti baidās no abstinences. Atcelšanās - un bailes no tās - ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēkiem ir grūtības atmest heroīnu. Lai ārstētu vai novērstu abstinences simptomus un mazinātu tieksmi pēc heroīna, dažkārt tiek lietoti tādi medikamenti kā metadons un suboksons.
Injicēt heroīnu var būt ļoti bīstami. Izmantojot nepareizi iztīrītu adatu, cilvēks var inficēties. Cilvēki, kuri lieto vienu un to pašu adatu, var viens otru inficēt ar slimībām, kas izplatās ar asinīm, piemēram, HIV vai hepatītu C. Viņi var veikt arī citas bīstamas darbības, atrodoties heroīna reibumā.
Ielu nosaukumi
Heroīnam ir daudzi žargona jeb ielas nosaukumi. Šie nosaukumi dažādās vietās ir atšķirīgi. Daži no izplatītākajiem ir Dope, Horse, Junk, H, Brown, Black Magic, Juice un Smack.
Heroīna vēsture
Heroīnu pirmo reizi 1898. gadā izgatavoja Bayer uzņēmums Vācijā. Sākotnēji to lietoja kā pretklepus un pretsāpju līdzekli. Cilvēki domāja, ka heroīns palīdzēs mazināt atkarību no morfija un opija. Taču pēc divpadsmit gadiem ārsti saprata, ka cilvēki kļūst stipri atkarīgi no heroīna. 1914. gadā ASV pieņēma Harisona likumu. Tas bija pirmais no daudziem mēģinājumiem kontrolēt heroīna lietošanu.
Vārds heroīns cēlies no vācu valodas vārda heroisch, kas nozīmē spēcīgs un varonīgs.
| Iestādes kontrole |
|
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir heroīns?
A: Heroīns ir narkotika, kas pazīstama arī kā diacetilmorfīns vai diamorfīns. Tas ir opioīds, kas nozīmē, ka tas organismā darbojas kā morfijs, un tas ir daļēji sintētisks opioīds, kas nozīmē, ka to ražo no dabā sastopama opiāta (morfija). Parasti tas ir balts vai brūns pulveris, ko iegūst no magoņu sulām, un tam ir pretsāpju iedarbība.
J: Kā heroīns liek cilvēkiem justies?
A: Cilvēki smēķē vai injicē heroīnu, lai gūtu mierīgu atslābuma sajūtu, ko bieži dēvē par "uzķeršanos". Ar šo sajūtu saistīto ārkārtīgo laimi sauc par eiforiju.
J: Vai heroīns rada atkarību?
A: Jā, heroīns var izraisīt atkarību. Kad kāds sāk lietot heroīnu, viņš var vēlēties lietot arvien vairāk un vairāk, pat ja zina, ka tas var izraisīt saslimšanu un kaitēt.
J: Vai heroīns ir legāls?
A: Daudzās valstīs heroīns ir nelegāls, ja vien tas netiek lietots medicīniskos nolūkos. Tomēr ir valstis, kurās tādas narkotikas kā kokaīns, marihuāna un heroīns ir dekriminalizētas. Līdz šim tās ir aptuveni 25 līdz 30 valstis.
J: Kādas citas narkotikas iegūst no magoņu sulām?
A: Citas narkotikas, ko iegūst no magoņu sulām, ir opijs un morfijs.
J: Kāda veida narkotika ir heroīns?
A: Heroīns ir opioīds - narkotiku veids, kas organismā darbojas līdzīgi morfijam, un tas ir daļēji sintētisks opioīds, jo ir izgatavots no dabā sastopama opiāta (morfīna).
Vai heroīns sākotnēji bija tirdzniecības nosaukums?
A Jā, heroīns sākotnēji bija tirdzniecības nosaukums, pirms tas kļuva plaši pazīstams kā mūsdienās pazīstamā narkotika.
Meklēt