Ekskrēcija
Izvadīšana ir viena no dzīvības pamatfunkcijām. Tas ir process, kura laikā tiek izvadīti vielmaiņas atkritumprodukti un citas nelietderīgas vielas. Tas ir būtisks process visās dzīvības formās. Tas ir pretstats sekrēcijai, kur vielai pēc izkļūšanas no šūnas var būt specifiski uzdevumi.
Vienšūnu organismos atkritumprodukti tiek izvadīti tieši caur šūnas virsmu. Daudzšūnu organismi izmanto sarežģītākas metodes. Augstāki augi izvada gāzes caur stomām uz lapu virsmas. Dzīvniekiem ir īpaši izvadīšanas orgāni.
Zīdītāju izdalīšanās
Zīdītājiem izdalīšanās ir urīna veidošanās nierēs un oglekļa dioksīda izvadīšana no plaušām. Šie atkritumprodukti tiek izvadīti, attiecīgi urinējot un izelpojot. Ja organismā nenotiek izvadīšana, atkritumprodukti uzkrājas, un galu galā organisms iet bojā.
Arī pārtikas atkritumi tiek izvadīti caur anālo atveri. Citas vielas izdalās žultī un pēc tam tiek izvadītas ar izkārnījumiem. Arī ādai un plaušām ir izvadīšanas funkcijas: āda ar sviedriem izvada vielmaiņas atkritumus, piemēram, urīnvielu un pienskābi,p395 un plaušas izvada oglekļa dioksīdu.
Daži termini
- Mukociliārā ekskrēcija ir gļotu izdalīšanās elpošanas sistēmā. Sīpoli darbojas, lai attīrītu mazos kanālus, un klepojot tiek izvadītas krēpas.
- Žults izdalījumi caur žultsvadiem nonāk divpadsmitpirkstu zarnā un tiek izvadīti ar izkārnījumiem.
- Svīšana ir sāļu un ūdens izdalīšanās no organisma, lai gan galvenais mērķis ir ķermeņa atvēsināšana.
Citi mugurkaulnieki
Ūdensdzīvnieki parasti izvada amonjaku tieši ūdenī, jo šis savienojums ir šķīstošs un ir pieejams pietiekami daudz ūdens, lai to atšķaidītu. Sauszemes dzīvnieki amonjakam līdzīgos savienojumus pārvērš citos slāpekli saturošos materiālos, jo vidē ir mazāk ūdens, turklāt pats amonjaks ir toksisks.
Rāpuļi un putni slāpekļa atkritumus izdala kā urīnskābi baltas pastas veidā. Tas ļauj efektīvi aizturēt ūdeni, un to vieglāk uzglabāt olā. Gan urīnskābe, gan izkārnījumi tiek izvadīti caur kopīgu atveri, ko sauc par kloaku. Izkārnījumi parasti ir divkrāsaini: daļēji balti (urīnskābe) un daļēji zaļi vai melni (organiskie atkritumi).
Daudzas putnu sugas, īpaši jūras putni, var izvadīt sāli arī caur specializētiem deguna sāls dziedzeriem, sāls šķīdumam izplūstot caur nāsīm knābī.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ekskrēcija?
A: Ekskrēcija ir process, kurā tiek izvadīti vielmaiņas atkritumi un citas nelietderīgas vielas.
J: Kāpēc izvadīšana ir būtiska visām dzīvības formām?
A: Izvadīšana ir būtiska visām dzīvības formām, jo atkritumprodukti un nelietderīgas vielas var būt kaitīgas, un, lai saglabātu veselību, tās ir jāiznīcina.
J: Ar ko ekskrēcija atšķiras no sekrēcijas?
A: Ekskrēcija atšķiras no sekrēcijas ar to, ka, ja sekrēcijā esošajām vielām pēc izkļūšanas no šūnas var būt specifiski uzdevumi, tad ekskrēcijā tiek izvadīti atkritumprodukti.
J: Kā vienšūnas organismi izvada atkritumproduktus?
A: Vienšūnas organismi izvada atkritumproduktus, izvadot tos tieši caur šūnas virsmu.
J: Kā augstāki augi izvada gāzes?
A: Augstāki augi izvada gāzes, izvadot tās caur stomām uz lapu virsmas.
J: Vai daudzšūnu organismi izmanto sarežģītas metodes, lai izvadītu atkritumproduktus?
A: Jā, daudzšūnu organismi izmanto sarežģītākas metodes, lai izvadītu atkritumproduktus, salīdzinot ar vienšūnu organismiem.
Vai dzīvniekiem ir īpaši izdalīšanas orgāni?
A: Jā, dzīvniekiem ir īpaši izdalīšanās orgāni, lai atbrīvotos no atkritumproduktiem.
