Atvārsnītes
Botānikā stoma (arī stomāts; daudzskaitlī stomata) ir maza atverīte vai poriņa, kas tiek izmantota gāzu apmaiņai. Tās lielākoties atrodas augu lapu apakšpusē. Gandrīz visiem sauszemes augiem ir stomas.
Stomatām ir divas galvenās funkcijas. Pirmā ir gāzu apmaiņa, t. i., oglekļa dioksīda uzņemšana un skābekļa izdalīšana. Otrā ir transpirācijas process augos.
Caur šīm atverēm augā ieplūst gaiss. Oglekļa dioksīds tiek izmantots fotosintēzē. Daļa saražotā skābekļa tiek izmantota elpošanā. Skābekļa pārpalikums izplūst caur šīm pašām atverēm. Caur šīm porām transpirācijas procesā atmosfērā nonāk arī ūdens tvaiks.
Poras veido šūnu pāris, ko sauc par aizsargšūnām. Tās, atveroties vai aizveroties, regulē atveres lielumu. Lai atvērtu aizsargšūnu, aizsargšūnās tiek iesūknēti protoni (ūdeņraža joni, H+). Tajās nonāk ūdens, šūnas piepildās, un tās atveras.
Lapas stoma zem mikroskopa
Augu stoma aizsargšūnas. Hloroplasti šajā attēlā izskatās sarkani.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir stoma?
A: Stoma ir maza atverīte vai poriņa, kas atrodas uz augu lapām un stublājiem.
J: Kur augos ir stomas?
A: Stomas galvenokārt ir atrodamas augu lapu apakšējā virspusē.
J: Kāda ir galvenā stomatu funkcija?
A: Galvenā stomu funkcija ir gāzu apmaiņa, kas ietver oglekļa dioksīda uzņemšanu un skābekļa izdalīšanos.
J: Kāds ir transpirācijas process augos?
A: Transpirācija augos ir process, kurā ūdens tvaiks caur stomatu porām nonāk atmosfērā.
J: Kā tiek regulēts stomas atvēruma lielums?
A: Stomas atveres lielumu regulē pāris šūnu, ko sauc par aizsargšūnām, kuras var atvērt vai aizvērt poras.
J: Kā atveras aizsargšūnas?
A: Sargšūnas atveras, sūknējot tajās protonus (ūdeņraža jonus, H+), kas izraisa ūdens iekļūšanu šūnās un to piepildīšanu, un tad stoma atveras.
J: Kāpēc augiem ir vajadzīgas stomas?
A: Augiem ir vajadzīgas stomas gāzu apmaiņai, jo īpaši oglekļa dioksīda uzņemšanai un skābekļa izdalīšanai, kā arī transpirācijas procesam.
