Skropstiņas
Radziņš (daudzskaitlī skropstiņas) ir eikariotiskajās šūnās sastopama organella. Cilīlijas ir tievi izaugumi, kas izvirzās no daudz lielāka šūnas ķermeņa.
Ir divu veidu skropstas:
- kustīgās skropstas, kas sit pret šķidrumu ārpus šūnas.
- nemotilām jeb primārajām skropstiņām, kas parasti kalpo kā sensorās organellas.
Eikariontos skropstiņas un bārkstiņas kopā veido organellu grupu, kas pazīstama ar nosaukumu undulipodijas. Eikariotu skropstiņas ir strukturāli identiskas eikariotu bārkstiņām, lai gan dažkārt tās tiek nošķirtas atkarībā no funkcijas un/vai garuma.
Motilās skropstiņas ir sastopamas tādiem protistiem kā paramecijs. Ar tām Paramecijs pārvietojas. Tās atrodamas arī uz daudzu metazoīdu iekšējo orgānu epitēlija šūnām, piemēram, gremošanas sistēmas un plaušu trahejas.
Plaušu elpceļu epitēlija skropstu projekcijas SEM mikrofotogrāfija
Cilijas metazoās
Nemotilās (jeb primārās) skropstas parasti ir pa vienai katrā šūnā; gandrīz visām zīdītāju šūnām ir viena nemotilā primārā skropsta. Turklāt specializētu primāro skropstu piemēri ir atrodami cilvēka maņu orgānos, piemēram, acī un degunā:
- Cilvēka acs fotoreceptoru nūjiņu šūnas ārējais segments ir savienots ar tās šūnas ķermeni ar specializētu nemotilētu ciliju.
- Arī ožas neirona dendritiskajā galotnē, kur atrodas odorantu receptori, ir nemotilētas skropstas (aptuveni 10 skropstas katrā dendritiskajā galotnē).
Skropstu statuss
Cilijas ir strukturāli gandrīz identiskas daudz lielākām bārkstiņām. Tās ir tik ļoti atšķirīgas, ka ir ierosināts protistus, kuriem ir abas no tām, apvienot Undulipodia tipā. Iepriekš Margulis bija ierosinājis, ka Ciliates būtu jāiekļauj Ciliophora tipā. Jāatzīst, ka Protista ir atšķirīgu vienšūnu formu kopums, bet, kamēr sarežģītāka taksonomija ir mainīga (mainās), Protista joprojām ir noderīgs termins.
Cilijas un bārkstiņas ir šūnu organellas, specializētas vienības, kas veic precīzi noteiktas funkcijas, līdzīgi kā mitohondriji un plastīdi. Tagad ir diezgan droši zināms, ka visas vai lielākā daļa no šīm organelām ir radušās no kādreiz neatkarīgām prokariotām (baktērijām vai arhejām) un ka eikarijotu šūna ir "mikroorganismu kopiena", kas darbojas kopā "izdevīgā laulībā".
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ciliums?
A: Cilijs ir eikariotiskajās šūnās sastopama organelle.
J: Kādi ir divi skropstu veidi?
A: Divi skropstu veidi ir kustīgās skropstas un nekustīgās jeb primārās skropstas.
J: Kāda ir kustīgo skropstu funkcija?
A: Motilās skropstas sit pret šķidrumu ārpus šūnas, un tās ir sastopamas tādiem prostatu dzimtas skropstiem kā paramecijs. Ar tām Paramecijs pārvietojas. Tās atrodamas arī uz daudzu metazoīdu iekšējo orgānu epitēlija šūnām, piemēram, gremošanas sistēmas un plaušu trahejas.
J: Kāda ir nemotīlo jeb primāro skropstu funkcija?
A: Nemotilās jeb primārās skropstiņas parasti kalpo kā sensorās organellas.
J.: Kas ir neradiņi?
A: Undulipodijas ir organellu grupa, kurā ietilpst skropstas un bārkstiņas.
J: Vai eikariotu skropstas un bārkstiņas ir strukturāli identiskas?
A: Jā, eikariotu skropstas ir strukturāli identiskas eikariotu bārkstiņām, lai gan dažkārt tās tiek nošķirtas atkarībā no funkcijas un/vai garuma.
J: Kur ir atrodamas kustīgās skropstas?
A.: Motilās skropstas ir atrodamas uz tādiem protistiem kā Paramecium, kā arī uz daudzu metazoānu iekšējo orgānu, piemēram, gremošanas sistēmas un plaušu trahejas, epitēlija šūnām.
