Urīnizvadkanāls (uretra): definīcija, anatomija un funkcijas
Uretra — definīcija, anatomija un funkcijas: uzziniet, kā darbojas urīnizvadkanāls, tā uzbūvi, atšķirības starp dzimumiem un biežākās veselības problēmas.
Uretra ir caurule, kas savieno urīnpūsli ar ķermeņa ārpusi. Tā ļauj cilvēkiem un dzīvniekiem izvadīt urīnu no organisma. Cilvēki un dzīvnieki kontrolē urinēšanu, izmantojot urīnizvadkanāla sfinkteri.
Uretra ir daļa no zīdītāju urīnceļu sistēmas. Tā kā cilvēki ir zīdītāji, tiem ir urīnizvadkanāls. Vīriešu dzimuma zīdītāju urīnizvadkanāls ir arī daļa no reproduktīvās sistēmas, jo dzimumakta laikā tēviņi to izmanto kā caurulīti spermai.
Anatomija un atšķirības starp dzimumiem
Uretras garums un forma atšķiras starp vīriešiem un sievietēm:
- Sievietes uretra parasti ir īsāka — aptuveni 3–4 cm garumā — un atveras tieši zem maksts priekšējā sienā. Tāpēc sievietēm biežāk rodas urīnceļu infekcijas (UTI), jo baktērijām ir īsāks ceļš līdz urīnpūslim.
- Vīrieša uretra ir garāka — parasti ap 18–22 cm — un sastāv no vairākām daļām: prostatas (prostatiskā) daļa, membranālā daļa un spongiozā (penilā) daļa, kas stiepjas caur dzimumlocekli līdz atverei.
Uretras uzbūve un funkcijas
Uretras siena sastāv no vairākiem slāņiem: iekšējā gļotāda (mukoza), zem tās esošais saistaudains slānis un muskulatūra. Svarīgākās funkcijas ir:
- urīna novadīšana no urīnpūsli uz ārpusi;
- kontrole pār urinēšanu, ko nodrošina sfinkteri — iekšējais (neirovegetatīvs, gludā muskulatūra) un ārējais (brīvprātīgs, skeleta muskulatūra);
- vīriešiem — semenes novadīšana dzimumakta laikā (reproduktīvā funkcija), tomēr urinēšana un ejakulācija parasti tiek nodalītas ar nervu un muskuļu mehānismiem, kas novērš vienlaicīgu šķidrumu mijiedarbību.
Biežākās veselības problēmas un klīniskā nozīme
Dažas no biežāk sastopamajām uretras problēmām:
- Uretrīts — uretras iekaisums, ko izraisa bakteriālas vai vīrusu infekcijas. Simptomi: dedzināšana urinējot, izdalījumi, bieža urinācija.
- Urīnceļu infekcijas (UTI) — biežāk sievietēm; ja infekcija izplatās uz urīnpūsli vai nierēm, var būt drudzis un sāpes.
- Uretrāla striktūra — sašaurinājums, ko izraisa rētaudi pēc traumas, infekcijas vai iekaisuma; var traucēt normālu urīna plūsmu.
- Traumas vai iedzimtas anomālijas — piemēram, hipospadija (vīriešu uretras atvere atrodas zem dzimumlocekļa) vai epispadija; nepieciešama ķirurģiska korekcija.
- Katetrizācija — medicīniska procedūra, lai izvadītu urīnu; ja tiek veikta nepareizi, palielinās infekcijas un traumas risks.
Diagnostika un ārstēšana
Izmeklējumi, kas palīdz noteikt uretras problēmas:
- urīna analīze un kultūra — nosaka infekciju;
- urīnceļu attēlveidošana (retrogrāda urografija, ultrasonogrāfija) — izvērtē obstrukcijas vai anomālijas;
- cistoskopija — endoskopiska urīnpūšļa un uretras apskate;
- urodinamika — ja ir urīna nesaturēšana vai plūsmas traucējumi.
- antibiotikas uretrīta vai UTI gadījumos;
- stentēšana, dilatācija vai ķirurģiska rekonstrukcija striktūru ārstēšanai;
- sifinktera atbalsta operācijas un rehabilitācija, ja ir urīna nesaturēšana;
- higiena, pareiza katetra lietošana un izglītošana profilaksei.
Profilakse un rūpes
Lai samazinātu uretras un urīnceļu slimību risku, var palīdzēt:
- aktuāla personīgā higiēna;
- pietiekama šķidruma uzņemšana — veicina urīna biežāku izteci un baktēriju izskalojumu;
- urina izvadīšana pēc dzimumakta — samazina infekcijas risku;
- ātra medicīniska palīdzība simptomu parādīšanās gadījumā — īpaši drudža, asiņu urīnā vai stipru sāpju gadījumā;
- pareiza un sterila katetru lietošana medicīnisku indikāciju gadījumā.
Kopsavilkums
Uretra ir svarīga struktūra, kas nodrošina urīna izvadīšanu un — vīriešiem — arī reproduktīvu funkciju. Tās anatomija atšķiras starp dzimumiem, un šo atšķirību dēļ mainās arī slimību risks un klīniskā pieeja. Savlaicīga diagnostika, pareiza ārstēšana un profilakse palīdz saglabāt uretras veselību un novērst komplikācijas.
Vīriešu urīnizvadkanāla caurums visā tā garumā ar urīnpūšļa un dzimumlocekļa struktūru
Cilvēka anatomija
Vīriešiem urīnizvadkanāls iet caur dzimumlocekli (pa kreisi), bet sievietēm tas nav klitorā (pa labi).
Cilvēka anatomijā vīriešiem urīnizvadkanāls ir garāks nekā sievietēm. Tas nozīmē, ka sievietēm biežāk ir urīnpūšļa infekcijas, jo viņu urīnpūslis ir tuvāk ārpūslim. Tā kā vīriešu urīnizvadkanāls ir garāks un nav taisns, vīriešiem ir grūtāk ievietot katetru (caurulīti urinēšanai).
Sievietēm urīnizvadkanāla garums ir 2,5-4 cm. Tās atvērums uz ķermeņa ārpusi ir daļa no vulvas (vieta starp sievietes kājām). Sievietes urīnizvadkanāls atrodas starp klitoru un maksts atveri. Vīriešiem urīnizvadkanāls ir aptuveni 20 cm garš, un tā atvērums uz ķermeņa ārpusi ir dzimumlocekļa galā.
Vīriešu urīnizvadkanālam ir trīs daļas:
- Prostatas urīnizvadkanāls šķērso prostatu. Šajā daļā urīnizvadkanāls arī atveras urīnizvadkanālā.
- Membranozā urīnizvadkanāla ir īss posms, kas iet cauri urīnizvadkanāla sfinktram. Tas ir 1 vai 2 cm garš un ir šaurākā (vismazāk platā) urīnizvadkanāla daļa.
- Sēklveida jeb dzimumlocekļa urīnizvadkanāls iet caur dzimumlocekli tā apakšējā pusē. Šis posms ir 15-16 cm garš un iet cauri sēklinieka ķermenim.
- "Bulbārā" urīnizvadkanāla.
Medicīniskās problēmas
- Uretrīts ir urīnizvadkanāla infekcija. Tas bieži izraisa sāpes urinēšanas laikā.
- Uretras sindroms ir saistīts ar uretrītu.
- Nieru akmeņi, kas iet caur urīnizvadkanālu, var būt sāpīgi.
Medicīniskās procedūras
- Bieži sastopams katetrizācijas veids ir caurulītes ievadīšana urīnizvadkanālā, lai palīdzētu izvadīt urīnu.
- Caurulītes nosūtīšanu augšup pa urīnizvadkanālu, lai apskatītu urīnpūšļa iekšpusi, sauc par cistoskopiju.
| Urīnceļu sistēma (rediģēt) | |
| Nieres | Ureteri | Urīnpūslis | Uretras sfinkteri | Uretra |
| Cilvēka reproduktīvā sistēma | ||
| Krūtis - Dzemdes kakls - Dzemdes kakls - Klitors - Klitora apvalks - Olvadijas - Bertolīna dziedzeri - G punkts - Grēfenberga vieta (G punkts) - Dzemdes gļotāda - Dzemdes gļotādas - Dzemdes kakls - Dzemdes kakls - Skena dziedzeri - Uretra - Dzemde - Maksts - Vulva |
| |
| Ejakulācija - Estrogēns - Orgasms - Olšūna | ||
| Bulburetrālie dziedzeri - Corpus cavernosum - Ejakulācijas kanāliņi - Epididimis - Priekšāda - Frenulum - Glans penis - Penis - Prostatas - Rete testis - Scrotum - Sēklinieku pūslīši - Sēklinieku kanāliņi - Sertoli šūnas - Spermatozoīds - Dzemdes kakls - Sēklinieki - Urītra - Vasa deferentia | ||
| Ejakulācija - Erekcija - Orgasms - Sperma - Spermatozoīds - Testosterons | ||
| Anatomija ir pētījums par ķermeņa daļām - Fizioloģija ir pētījums par to, kā darbojas organisms. | ||
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir urīnizvadkanāls?
A: Uretra ir caurulīte, kas savieno urīnpūsli ar ķermeņa ārpusi un ļauj cilvēkiem un dzīvniekiem izvadīt urīnu no ķermeņa.
J: Kā cilvēki un dzīvnieki kontrolē urinēšanu?
A: Cilvēki un dzīvnieki kontrolē urinēšanu, izmantojot urīnizvadkanāla sfinkteri.
J: Kādai sistēmai zīdītājiem pieder urīnizvadkanāls?
A: Uretra pieder pie zīdītāju urīnceļu sistēmas.
J: Vai cilvēkiem ir urīnizvadkanāls?
A: Jā, tā kā cilvēki ir zīdītāji, tiem ir urīnizvadkanāls.
J: Vai vīrieša urīnizvadkanāls ir daļa no reproduktīvās sistēmas?
A: Jā, zīdītāju tēviņiem urīnizvadkanāls arī ir daļa no reproduktīvās sistēmas, jo tēviņi to izmanto kā caurulīti spermai dzimumakta laikā.
J: Kādam nolūkam vīrieša urīnizvadkanāls kalpo seksa laikā?
A: Seksa laikā tēviņi urīnizvadkanālu izmanto kā spermas caurulīti.
J: Kādu labumu zīdītājiem dod urīnizvadkanāls? A: Uretras esamība ļauj zīdītājiem izvadīt urīnu no ķermeņa un palīdz tiem kontrolēt urinēšanu ar sfinktera muskuļu palīdzību.
Meklēt