Sēklvadi (vas deferens) — anatomija, funkcija un loma

Sēklvadi (vai sēklvads) ir kanāli vīrieša ķermenī. Tos sastop arī citiem vīriešu dzimuma mugurkaulniekiem. Tās galvenā funkcija ir novadīt spermu no sēklinieku un to epididimisu reģiona uz tālākām ejekcijas struktūrām — galu galā uz dzimumorgāniem un dzimumlocekļa pusi, respektīvi, uz urīnizvadkanālu urīnizvadkanālā, kur sperma tiek izvadīta ārpusē ejakulācijas laikā.

Anatomija

Ir divi sēklvadi — kreisais un labais. Katrs sēklvads sākas sēklinieku galējā (cauda) daļā no epididimisa, turpina cauri spermatiskaulam vada (spermatic cord), iet caur iegurņa sienu ingvinālajā kanālā un nonāk iegurnī, kur tas savienojas ar sēklas pūslīša kanālu, veidojot ejakulācijas kanālu. Šie kanāli atveras prostatas daļā urīnizvadkanālā (urīnizvadkanālā).

Vienas caurulītes garums, ja izstiepts, parasti ir aptuveni 30–35 cm. Caurules siena sastāv no vairākām slāņu struktūrām:

• iekšējais slānis: gļotāda ar pseudostratificētu cilindriskā epitelija (ar stereocilijām), kas palīdz absorbēt lieko šķidrumu;
• vidējais slānis: biezā gludās muskulatūras kārta (trīs orientācijas slāņi — iekšējie gareniskie, vidējais apļveida un ārējie gareniskie), kas nodrošina peristaltiskas kontrakcijas;
• ārējais slānis: saistaudu apvalks un asinsvadu, nervu tīklojums.

Funkcija

Sperma pārvietojas pa sēklvadiem galvenokārt ar gludās muskulatūras peristaltiskām kontrakcijām. Ejakulācijas laikā sēklvadu sienas gludā muskulatūra saraujas ritmiski, tādējādi izspiežot spermatozoīdus un sēklu šķidrumu uz urīnizvadkanālu. Sēklvadi arī nodrošina īslaicīgu spermas uzglabāšanu un sekmē tās nobriešanu, absorbējot daļu no epididimisa šķidruma un koncentrējot spermu.

Klīniskā nozīme

• Vazektomija: sēklvadu šķērsošana vai pārrāvums ir ilgstoša sterilizācijas metode vīriešiem — novērš spermas pieplūdi ejakulātā. Operāciju reizēm iespējams reversēt, bet sekmes nav garantētas.
• Obstrukcija un neauglība: mehāniska aizsprostojuma dēļ var rasties oligospermija vai azoospermija (spermatozoīdu trūkums ejakulātā). Diagnostika ietver palpāciju (sēklvadu pieejamību skrotā), ultrasonogrāfiju un citus izmeklējumus.
• Ģenētiskas anomālijas: iedzimta divpusēja sēklvadu neesamība (CBAVD) bieži saistīta ar CFTR gēna mutācijām un izpaužas kā neauglība.
• Infekcijas un iekaisumi: vasīts (sēklvada iekaisums) var izraisīt sāpes un ietekmēt spermas pārvietošanos.
• Asinsapgāde un inervācija: sēklvadiem ir blīvs asinsvadu un nervu tīkls, kas nepieciešams to muskulatūras darbībai un audu uzturēšanai.

Diagnostika un ārstēšana

Ja ir aizdomas par sēklvadu bojājumu vai obstrukciju, izmanto fizikālo izmeklēšanu, ultrasonogrāfiju, spermas analīzi un, nepieciešamības gadījumā, dziedzeru vai kanālu kanulāciju. Ārstēšana var ietvert ķirurģisku atjaunošanu (piemēram, reverso vazektomiju vai rekanalizāciju), infekciju ārstēšanu ar antibiotikām vai asistētās reprodukcijas metodes (spermas iegūšana tieši no epididimisa vai sēkliniekiem un in vitro apaugļošana).

Noslēgumā — sēklvadi ir būtiska vīrieša reproduktīvās sistēmas daļa, kas nodrošina spermas transportu, īslaicīgu uzglabāšanu un aktīvu izsūtīšanu ejakulācijas brīdī. Pat nelielas izmaiņas to struktūrā vai funkcijā var būtiski ietekmēt vīrieša spēju apaugļot partneri.

Meklēt pēc burta