Vibrio vulnificus — jūras baktērija: infekcija, simptomi un riski

Vibrio vulnificus — jūras baktērija: uzzini par infekciju, simptomi, riski, profilaksi un kam īpaši bīstama (aknu slimniekiem, gliemeņu ēšana).

Autors: Leandro Alegsa

Vibrio vulnificus ir baktēriju forma, kas var izraisīt saslimšanu, piemēram, ēdot sliktas gliemenes vai austeres, un vēl vairāk cilvēkiem ar aknu slimībām. Vibrio vulnificus ir gramnegatīvu, kustīgu, izliektu stienīšu (baciļu) formas patogēno Vibrio ģints baktēriju suga. V. vulnificus, kas sastopama jūras vidē, piemēram, estuāros, iesāļos dīķos vai piekrastes teritorijās, ir radniecīga V. cholerae kā baktērijai, kas var izraisīt cilvēkiem holēru.

Inficēšanās ar V. vulnificus var izraisīt strauji progresējošu celulītu vai sepsi. Pirmo reizi tā kā slimības avots tika izolēta 1976. gadā. Tiek uzskatīts, ka no polisaharīdiem veidotā kapsula aizsargā pret fagocitozi. Novērotā infekcijas saistība ar aknu slimībām (saistīta ar paaugstinātu dzelzs līmeni serumā) varētu būt saistīta ar virulentāko celmu spēju uzņemt dzelzs savienojumus ar transferīnu.

Kā var inficēties

V. vulnificus infekcija parasti notiek divos galvenajos veidos:

  • Norijot inficētu jūras velti — īpaši nepareizi apstrādātas vai neapstrādātas austeres un gliemenes.
  • Atverot brūces, kas nonāk saskarē ar jūras vai iesāļa ūdeni — baktērija var iekļūt caur griezumiem, skrāpējumiem vai citām ādas traumām un izraisīt smagu vietēju infekciju.

Simptomi un laika periods

Simptomi parasti parādās ātri — bieži 24–48 stundu laikā pēc ekspozīcijas, bet var sākties arī ātrāk. Biežākie klīniskie attēli:

  • Sistēmiska infekcija (sepsis): drudzis, drebuļi, zems asinsspiediens, slikta pašsajūta; sepsi var attīstīties ļoti ātri un ir dzīvībai bīstama.
  • Vietējais ādas iekaisums: sarkanums, stipra sāpe, pietūkums, strutaina izdalīšanās; var attīstīties uz nekrotizējošu infekciju un audu bojājumiem.
  • Gremošanas trakta simptomi (pēc norīšanas): caureja, vemšana, vēdersāpes — smagākos gadījumos var attīstīties dehidratācija un sistēmiskas komplikācijas.

Riska faktori

Lielāks smagu komplikāciju risks ir cilvēkiem ar šādām īpašībām:

  • Hroniskas aknu slimības (piem., hepatīts, ciroze) vai paaugstināts seruma dzelzs līmenis.
  • Imūnsupresija (īmūnsistēmas vājums), diabēts.
  • Hemoragiska vai hroniska nieru slimība, hemokromatoze (dzelzs pārslodze).
  • Vecāki pacienti un persona ar atvērtām brūcēm, kas nonāk saskarē ar jūras ūdeni.

Diagnostika

Diagnoze tiek apstiprināta ar mikrobioloģisku kultūru no asins, brūču izdalījumiem vai kuņģa-zarnu trakta paraugiem. Laboratoriski var noteikt gramnegatīvu, kustīgu bacilu tipiskas īpašības. Ātrāka diagnostika var ietvert molekulāras metodes (PCR), taču klīniskā novērtēšana un ātra ārstēšana ir kritiska.

Ārstēšana

Ārstēšana jāuzsāk nekavējoties, ja ir aizdomas par V. vulnificus infekciju, jo slimība progresē ātri. Standarta pasākumi:

  • Ātra intravenoza antibiotiku terapija — bieži lieto kombinācijas, piemēram, tetraciklīnus (piem., doksiciklīnu) kopā ar cefalosporīniem (piem., ceftazidīmu) vai citām atbilstošām zālēm atbilstoši antibiogrammai.
  • Smagu lokālu infekciju gadījumā nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās — debridements, nekrotisko audu noņemšana; dažkārt tiek prasīta amputācija, lai glābtu pacienta dzīvību.
  • Intensīva medicīniskā aprūpe sepses gadījumā (intravenoza šķidruma terapija, vasopresori, intensīvās terapijas atbalsts).

Profilakse

Vienkārši un efektīvi pasākumi, lai samazinātu risku:

  • Cilvēkiem ar aknu slimībām vai imūnsupresiju — izvairīties no neapstrādātu jūras velšu (īpaši austeru) ēšanas.
  • Nepakļaut atvērtas brūces vai ādas traumas saskarē ar jūras vai iesāļa ūdeni; ja rodas brūce, to nekavējoties rūpīgi nomazgāt, apstrādāt un, ja nepieciešams, aizsargāt.
  • Vasarās un siltā laikā, kad baktērijas koncetrācija ūdenī var būt augstāka, lietot papildu piesardzības pasākumus — valkāt aizsargcimdus, ja apstrādā jūras veltes vai strādā piekrastē.
  • Ja pēc atrašanās jūras ūdenī vai ēšanas jūras velšu parādās strauji progresējošas ādas izmaiņas, drudzis vai slikta pašsajūta — nekavējoties vērsties pie ārsta.
  • Rūpīgi pagatavot jūras veltes — pilnībā izcept vai izvārīt, lai mazinātu baktēriju klātbūtni.

Prognoze un sabiedrības veselība

Smagas V. vulnificus sepses gadījumos mirstība ir augsta, īpaši pacientiem ar vājāku imūnsistēmu vai aknu slimībām. Savlaicīga diagnostika un agresīva terapija uzlabo iznākumu. Sabiedrības veselības iestādes regulāri monitorē jūras ūdeņu kvalitāti un sniedz rekomendācijas par jūras velšu lietošanu un drošību piekrastes reģionos, īpaši siltajā sezonā, kad baktēriju daudzums var pieaugt.

Ja ir aizdomas par inficēšanos vai ja simptomi strauji progresē, meklējiet neatliekamo medicīnisko palīdzību — laicīga ārstēšana glābj dzīvības.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Vibrio vulnificus?


A: Vibrio vulnificus ir Vibrio ģints patogēno baktēriju suga, kas ir radniecīga V. cholerae.

J: Kur ir sastopama Vibrio vulnificus?


A: Vibrio vulnificus sastopama jūras vidē, piemēram, estuāros, iesāļos dīķos vai piekrastes zonās.

J: Kas notiek, ja cilvēks ir inficējies ar Vibrio vulnificus?


A: Vibrio vulnificus infekcija izraisa strauji augošu celulītu vai sepsi.

J: Cik ilgi Vibrio vulnificus izraisa slimības?


A: Vibrio vulnificus kā slimības avots pirmo reizi tika izolēts 1976. gadā.

J: Kāda ir Vibrio vulnificus kapsulas funkcija?


A: Tiek uzskatīts, ka Vibrio vulnificus kapsula, kas sastāv no polisaharīdiem, aizsargā pret fagocitozi.

J: Kāpēc cilvēki ar aknu slimībām ir uzņēmīgāki pret Vibrio vulnificus infekciju?


A: Novērotā infekcijas saistība ar aknu slimībām (saistīta ar paaugstinātu dzelzs līmeni serumā) varētu būt saistīta ar Vibrio vulnificus virulentāko celmu spēju uzņemt dzelzs savienojumus ar transferīnu.

J: Kā Vibrio vulnificus pārnēsā uz cilvēkiem?


A: Vibrio vulnificus var pārnēsāt uz cilvēkiem, lietojot inficētus jūras produktus, jo īpaši gliemenes vai austeres.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3