Sepse: definīcija, cēloņi, simptomi un ātra medicīniskā palīdzība

Uzziniet, kas ir sepse, tās cēloņi, atpazīšanas simptomi un kā rīkoties ātri — dzīvību glābjoša informācija par steidzamu medicīnisko palīdzību.

Sepse ir ļoti bīstama slimība, kas rodas, ja infekcija neizdodas. Parasti organisma imūnsistēma spēj cīnīties ar mikrobiem un pārvarēt infekciju, taču sepses gadījumā kaut kas notiek nepareizi. Kādā brīdī patogēns ir spējis iekļūt asinīs vai audos. Terminu sepse bieži lieto, lai apzīmētu septicēmiju (asins saindēšanos). Septēmija ir tikai viens no sepses veidiem. Bakteriēmija konkrēti attiecas uz baktēriju klātbūtni asinsritē (vīrusu un sēnīšu apzīmēšanai tiek lietoti termini viremija un fungēmija). Sepse ir neatliekama medicīniska palīdzība, jo tā var apdraudēt dzīvību, ja netiek rīkots.

Kas īsti notiek organismā

Sepse ir organisma pārmērīga un destruktīva atbilde uz infekciju. Imūnsistēmas reakcija var izraisīt plašu iekaisumu, asinsvadu bojājumus un traucētu asinsriti. Tas savukārt var novest pie audu skābekļa trūkuma, orgānu funkciju samazināšanās un, smagos gadījumos, septiskā šoka — dzīvībai bīstama asinsspiediena krituma un vairāku orgānu mazspējas kombinācija.

Cēloņi un riska faktori

Sepse var izraisīt dažādi mikroorganismi — visbiežāk baktērijas, bet arī vīrusi un sēnītes.

• Biežākās sākotnējās infekcijas vietas: plaušas (pneimonija), urīnceļi (urīnceļu infekcija), āda un mīkstie audi, intraabdominālas infekcijas (piem., apendicīts, peritonīts).
• Riska grupas: gados vecāki cilvēki, jaundzimušie, cilvēki ar imūnsupresiju (piem., pēc orgānu transplantācijas vai ar HIV), hroniskas slimības (cukura diabēts, nieru vai aknu slimības), smēķētāji un pacienti ar ievadītām medicīniskām ierīcēm (katetri, centrālās līnijas).

Simptomi un brīdinājuma zīmes

Sepse var attīstīties ātri. Agrīnas pazīmes var būt nespecifiskas, tāpēc svarīgi būt modram, ja ir zināma infekcija.

• Dražākie simptomi: drudzis vai pazemināta ķermeņa temperatūra, paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums, ļoti ātra elpošana.
• Brīdinājuma zīmes par smagu sepsi vai septisko šoku: stipri zems asinsspiediens, izteikta miegainība vai apjukums, ļoti samazināta urīna izdalīšanās, aukstas, nespodras vai plankumainas ādas vietas.
• Citi simptomi var būt stipras sāpes vai diskomforts, aukstās svīšanas, bālums un reibonis.

Diagnostika

Ārstējošais ārsts noteiks diagnozi, pamatojoties uz klīnisko stāvokli un analīzēm. Parasti veic:

• Asins analīzes — pilna asins aina, plazmas lakāta līmenis (laktāts), C-reaktīvais proteīns (CRP), kreatinīns un citas bioķīmiskas pārbaudes.
• Asins kultūras un kultūras no iespējamiem infekcijas avotiem (urīns, bronhu iztrēks, brūču noslīde), lai noteiktu mikroorganismu un piemērotus antibiotikas.
• Attēldiagnostika — rentgens, ultrasonogrāfija vai datortomogrāfija atkarībā no aizdomīgās infekcijas vietas.

Ārstēšana un ātra medicīniskā palīdzība

Sepse nepieciešama steidzamu un intensīvu ārstēšanu slimnīcā, bieži vien reanimācijas nodaļā. Galvenie ārstēšanas principi:

• Ātra antibiotiku ieviešana: pēc nepieciešamības sākotnēji plaša spektra intravenozas antibiotikas, vēlāk precizējot pēc kultūru rezultātiem.
• Avota kontrole: infekcijas fokusa likvidēšana — abscesa drenāža, inficētas protēzes vai katetru noņemšana, ķirurģiska iejaukšanās, ja nepieciešams.
• Intravenozi šķidrumi: lai atjaunotu asinsspiedienu un asins plūsmas audos.
• Vazopresori: ja šķidrumu ievadīšana nepiešķir pietiekamu asinsspiediena paaugstinājumu.
• Skābekļa terapija, elpošanas atbalsts (ieskaitot intubāciju) un speciāla organu atbalsta terapija pēc nepieciešamības.

Savlaicīga un mērķtiecīga ārstēšana ievērojami uzlabo iznākumu. Sepse var prasīt ilgstošu hospitalizāciju un rehabilitāciju.

Profilakse

• Vakcinācija pret gripu, pneimoniju un citām vakcinējamām slimībām samazina sepses risku.
• Higiēna — rūpīga roku mazgāšana un brūču kopšana, lai novērstu inficēšanos.
• Savlaicīga un pilnīga infekciju ārstēšana; uzmanība urīnceļu vai ādas infekciju simptomiem.
• Medicīniskās ierīces (katetri, centrālās līnijas) aprūpe un savlaicīga noņemšana, ja vairs nav nepieciešamas.

Kad nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība

Meklējiet neatliekamo palīdzību, ja jums vai kādam citam ar nesenu infekciju parādās:

• ātra elpošana, elpas trūkums;
• ļoti ātra vai neregulāra sirdsdarbība;
• dramatiskas garastāvokļa vai apziņas izmaiņas (apjukums, miegainība);
• severas sāpes vai diskomforts;
• neliels vai nav urīna izdalīšanās; vai
• auksta, svīstoša, bāla vai plankumaina āda un zems asinsspiediens.

Ja ir šaubas — labāk rīkoties nekavējoties. Sepse ir ārkārtējs medicīnisks stāvoklis, kur ātra reakcija var glābt dzīvību.

Meklēt pēc burta