Asinsspiediens

Asinsspiediens ir medicīnā izmantots mērījums. Ķermenī artērijas novada asinis no sirds. Asinīm ceļojot pa artērijām, tās spiež uz artēriju sieniņām. Ar asinsspiedienu mēra, cik spēcīgi asinis spiež uz artēriju sieniņām.

Parasti ar "asinsspiedienu" mēra spiedienu lielākajās artērijās, kas piegādā asinis uz citām ķermeņa daļām, nevis plaušām, piemēram, pleca artēriju rokā. Asinsspiedienu parasti mēra dzīvsudraba staba milimetros (mmHg).

Asinsspiedienā ir divi skaitļi. Pirmais ir sistoliskais spiediens. Tas mēra, cik spēcīgi asinis spiež pret artēriju sieniņām, kad sirds ir sistolē (pukst un izspiež asinis). Tad spiediens pret artēriju sieniņām ir vislielākais. Otrais skaitlis ir diastoliskais asinsspiediens. Ar to mēra, cik spēcīgi asinis spiež pret artēriju sieniņām, kad sirds ir diastolē (miera stāvoklī starp sitieniem un neizspiež asinis). Piemēram, attēlā šajā lapā redzamais spiediens uz artēriju sieniņām ir 122 mmHg, kad sirds pukst, un 65 mmHg, kad sirds ir miera stāvoklī. Šo asinsspiedienu rakstītu kā "122/65" un lasītu kā "122 virs 65".

Vidējais arteriālais spiediens ir cilvēka vidējais asinsspiediens. Pulsa spiediens ir starpība starp sistolisko un diastolisko spiedienu.

Asinsspiediena mērīšanai ārsti izmanto ierīci, ko sauc par sfigmomanometru.

Normāls asinsspiediens

Asinsspiediens bērniem parasti ir zemāks, bet, kļūstot vecākiem, tas paaugstinās.

Veseliem pieaugušiem cilvēkiem sistoliskajam asinsspiedienam jābūt zemākam par 120, bet diastoliskajam asinsspiedienam - zem 80. Tomēr asinsspiediens katram cilvēkam var būt ļoti atšķirīgs. Asinsspiediens dabiski mainās arī dienas laikā (cirkadiskais ritms). Tas pazeminās miega laikā un paaugstinās, kad cilvēks pieceļas. Tas ir zemāks, kad cilvēks atpūšas, un augstāks aktivitātes laikā. Asinsspiedienu var mainīt arī daudzas citas lietas, piemēram, stress, slimības, medikamenti un cilvēka uzturs. Pat stress, kas saistīts ar asinsspiediena mērīšanu, var paaugstināt asinsspiedienu. To sauc par "baltā halāta hipertensiju".

Digitālais asinsspiediena mērītājs, kas uzrāda 122 sistolisko un 65 diastolisko asinsspiedienu, ko nolasa kā "122 virs 65" vai 122/65 mmHg.

Asinsspiediena problēmas

Ja asinsspiediens ir pārāk augsts vai pārāk zems, cilvēkiem var rasties veselības problēmas.

Augsts asinsspiediens

Galvenais raksts: Hipertensija

Augstu asinsspiedienu sauc par hipertensiju. Cilvēkam ir hipertensija, ja viņa asinsspiediens ir augsts un ilgstoši saglabājas augsts. Hipertenzija ir ļoti izplatīta. Aptuveni katram trešajam pieaugušajam Amerikas Savienotajās Valstīs ir paaugstināts asinsspiediens. Dažkārt hipertensiju dēvē par "kluso slepkavu", jo tā bieži vien neizraisa nekādus simptomus, tāpēc daudziem cilvēkiem ir paaugstināts asinsspiediens, pat nenojaušot, ka kaut kas nav kārtībā. Tomēr hipertensija var kaitēt sirdij, asinsvadiem, nierēm un citām ķermeņa daļām. Tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, sirdslēkmi, insultu un nieru mazspēju.

Zems asinsspiediens

Galvenais raksts: Hipotensija

Zemu asinsspiedienu sauc par hipotensiju. Ja asinsspiediens ir pārāk zems, sirds, smadzenes un citas ķermeņa daļas nesaņem pietiekami daudz asiņu un skābekļa. Zems asinsspiediens var izraisīt tādas problēmas kā reibonis un ģībonis. Ja asinsspiediens ir pietiekami zems, cilvēkam var rasties krampji, viņš var zaudēt samaņu un pat nomirt.

Saistītās lapas

Hipertensija
Hipotensija
Sistole
Diastole

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir asinsspiediens?

A: Asinsspiediens ir medicīnā izmantots mērījums, ar kuru mēra, cik spēcīgi asinis spiež uz artēriju sieniņām.

J: Kā parasti mēra asinsspiedienu?

A: Asinsspiedienu parasti mēra dzīvsudraba staba milimetros (mmHg).

J: Kādi ir divi skaitļi asinsspiediena rādījumā?

A: Divi skaitļi asinsspiediena rādījumā ir sistoliskais un diastoliskais spiediens. Sistoliskais spiediens mēra, cik spēcīgi asinis spiež pret artēriju sieniņām, kad sirds pukst, savukārt diastoliskais spiediens mēra, cik spēcīgi asinis spiež, kad sirds ir miera stāvoklī starp sitieniem.