Asinsspiediens — definīcija, mērīšana un normālās vērtības

Asinsspiediens ir medicīnā izmantots mērījums, kas norāda, cik spēcīgi asinis spiež uz kuģu (artēriju) sieniņām, kamēr tās plūst ķermenī. Asinis ceļo pa artērijām, kas vada asinis no sirds uz ķermeņa audiem, un šī spiediena lielums palīdz novērtēt sirds un asinsvadu sistēmas veselību.

Kā saprast asinsspiediena skaitļus

Parasti asinsspiediens tiek mērīts lielākajās artērijās, piemēram, pleca artērijā, un rezulta­ti parasti izsaka milimetros dzīvsudraba staba — mmHg. Asinsspiedienā ir divi skaitļi:

• Sistoliskais spiediens — pirmais skaitlis. Tas mēra spiedienu, kad sirds saraujas (sistolē) un izsūknē asinis. Šajā brīdī spiediens artērijās ir visaugstākais.
• Diastoliskais spiediens — otrais skaitlis. Tas rāda spiedienu, kad sirds atslābinās un piepildās ar asinīm (diastolē), tātad spiediens ir zemākais.

Piemēram, ja mērījums rāda 122/65 mmHg, to lasītu kā "122 virs 65". Attēlā šajā lapā redzams, ka spiediens ir 122 mmHg sistoliskajā fāzē un 65 mmHg diastoliskajā fāzē.

Papildjēdzieni: pulsa spiediens un vidējais arteriālais spiediens

Vidējais arteriālais spiediens (MAP — mean arterial pressure) ir aptuvenais asinsspiediena vidējais līmenis visa sirdsdarbības cikla laikā; to aprēķina aptuveni kā diastoliskais + 1/3 (pulsa spiediens) vai (2×diastoliskais + sistoliskais)/3. Pulsa spiediens ir atšķirība starp sistolisko un diastolisko spiedienu un var norādīt uz asinsvadu elastības izmaiņām.

Kā asinsspiedienu mēra

Asinsspiediena mērīšanai ārsti un veselības aprūpes speciālisti izmanto ierīci, ko sauc par sfigmomanometru. Ir divas izplatītas metodes:

• Auskultatoriskā metode — uzliek aproci augšdelmam, to uzpūš, lai apturētu asins plūsmu, un ar stetoskopu klausās Korotkoff skaņas, lai noteiktu sistolisko un diastolisko spiedienu.
• Oscilometriskā metode — automātiskas ierīces mēra pulsa vibrācijas aproces iekšpusē, un tās automātiski aprēķina spiedienu. Tās ir ērtas mājas mērījumiem.

Vairākas vienkāršas prasības, lai mērījums būtu precīzs:

• Atpūties sēdus 5 minūtes pirms mērīšanas; roka jāatrodas sirds līmenī un atbalstīta.
• Nelietot kofeīnu, nedūmot un nevingrot 30 minūtes pirms mērījuma.
• Lietot pareiza izmēra aproci — pārāk maza vai liela aproce sniegs kļūdainus rezultātus.
• Veikt vairākus mērījumus (piem., 2–3) un ņemt vidējo vērtību; ja atšķiras, mērījumu atkārto pēc dažām minūtēm.

Parastās (normālās) asinsspiediena vērtības

Pieaugušajiem bieži lietotā klasifikācija (vadlīnijas var atšķirties pēc organizācijas un vecuma):

• Normāls: zem 120/80 mmHg.
• Paaugstināts: 120–129 mmHg sistoliskais un < 80 mmHg diastoliskais.
• 1. pakāpes hipertensija: 130–139 mmHg sistoliskais vai 80–89 mmHg diastoliskais.
• 2. pakāpes hipertensija: ≥140 mmHg sistoliskais vai ≥90 mmHg diastoliskais.
• Hipertensīva krīze: sistoliskais >180 mmHg un/vai diastoliskais >120 mmHg — nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība, īpaši, ja ir simptomi.

Šīs vērtības ir vispārējas vadlīnijas; optimālais spiediens var atšķirties atkarībā no vecuma, blakusslimībām (piem., cukura diabēts, hroniska nieru slimība) un ārsta ieteikumiem. Bērniem, grūtniecēm un vecākiem cilvēkiem normas atšķiras.

Kāpēc asinsspiediens var mainīties

Asinsspiediens svārstās dienas gaitā atkarībā no aktivitātes, stresa, medikamentiem, pārtikas (piem., sāls daudzuma), alkohola, smēķēšanas, miega un stāvokļa (stāvēšana vs. guļus). Ir arī specifiski fenomeni:

• Balta halāta (white coat) hipertensija — asinsspiediens augstāk pie ārsta, bet normāls mājās.
• Maskētā hipertensija — normāls spiediens pie ārsta, bet paaugstināts mājās vai ambulatori.
• Ortostatiskā hipotensija — spiediena kritums, mēģinot piecelties, var izraisīt reiboni vai ģīboni.

Kad vērsties pie ārsta

Sazinieties ar ārstiem, ja:

• asinsspiediens konsekventi pārsniedz ārsta ieteiktās robežas,
• ir simptomi kā spēcīgas galvassāpes, krūšu sāpes, elpas trūkums, redzes traucējumi, vājums vai ģībonis,
• saņemat jaunas zāles vai maināt medikamentus, kas var ietekmēt asinsspiedienu.

Profilakse un ārstēšana

Hipertensijas riska samazināšana parasti ietver dzīvesveida izmaiņas: samazināt sāls patēriņu, uzturēt veselīgu svaru, regulāri vingrot, ierobežot alkohola lietošanu, atmest smēķēšanu un samazināt stresu. Ja nepieciešams, ārsts izraksta medikamentus asinsspiediena regulēšanai.

Kādi faktori var liecināt par nopietnām problēmām

Ļoti augsts pulsaspiediens (liels starpības skaitlis) var liecināt par asinsvadu sacietēšanu, savukārt ļoti zems asinsspiediens, kas saistīts ar simptomiem, var prasīt izmeklēšanu, lai noskaidrotu iemeslu (dehidratācija, sirds problēmas, zāļu blakusefekts u.c.).

Atcerieties, ka asinsspiediens ir viens no svarīgākajiem veselības parametriem — regulāra mērīšana un saruna ar ģimenes ārstu palīdz savlaicīgi atklāt un kontrolēt problēmas.

Normāls asinsspiediens

Asinsspiediens bērniem parasti ir zemāks, bet, kļūstot vecākiem, tas paaugstinās.

Veseliem pieaugušiem cilvēkiem sistoliskajam asinsspiedienam jābūt zemākam par 120, bet diastoliskajam asinsspiedienam - zem 80. Tomēr asinsspiediens katram cilvēkam var būt ļoti atšķirīgs. Asinsspiediens dabiski mainās arī dienas laikā (cirkadiskais ritms). Tas pazeminās miega laikā un paaugstinās, kad cilvēks pieceļas. Tas ir zemāks, kad cilvēks atpūšas, un augstāks aktivitātes laikā. Asinsspiedienu var mainīt arī daudzas citas lietas, piemēram, stress, slimības, medikamenti un cilvēka uzturs. Pat stress, kas saistīts ar asinsspiediena mērīšanu, var paaugstināt asinsspiedienu. To sauc par "baltā halāta hipertensiju".

Digitālais asinsspiediena mērītājs, kas uzrāda 122 sistolisko un 65 diastolisko asinsspiedienu, ko nolasa kā "122 virs 65" vai 122/65 mmHg.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir asinsspiediens?

J: Kā parasti mēra asinsspiedienu?

J: Kādi ir divi skaitļi asinsspiediena rādījumā?

J: Ko mēra vidējais arteriālais spiediens?

J: Ko mēra pulsa spiediens?

J: Kā ārsti mēra asinsspiedienu?

Meklēt pēc burta