Savvaļa
Savvaļa jeb mežonīgā daba ir dabiska vide uz Zemes, ko cilvēks nav īpaši ietekmējis.
"Neskartākās, neskartākās, neskartākās savvaļas dabas teritorijas, kas palikušas uz mūsu planētas - pēdējās patiesi savvaļas vietas, kuras cilvēks nekontrolē un nav apbūvējis ar ceļiem, cauruļvadiem vai citu rūpniecisko infrastruktūru."
Savvaļas teritorijas var atrast rezervātos, muižās, saimniecībās, aizsargājamās teritorijās, rančos, valsts mežos, nacionālajos parkos un pat pilsētās gar upēm, gravām vai citās neapbūvētās teritorijās. Šīs teritorijas ir svarīgas sugu izdzīvošanai, bioloģiskajai daudzveidībai, ekoloģijai, saglabāšanai, vientulībai un atpūtai.
Savvaļas daba tiek augstu vērtēta kultūras, garīgo, morālo un estētisko apsvērumu dēļ. Daži dabas rakstnieki uzskata, ka savvaļas teritorijas ir vitāli svarīgas cilvēka garam un radošumam.
Tās var arī saglabāt vēsturiskās ģenētiskās iezīmes un nodrošināt dzīvotni savvaļas florai un faunai, ko var būt grūti atjaunot zooloģiskajos dārzos, dārzos vai laboratorijās.
No šī viedokļa raugoties, tieši vietas mežonība padara to par tuksnesi. Cilvēku klātbūtne vai aktivitāte nenozīmē, ka teritorija vairs nav "savvaļa". Daudzas ekosistēmas, kas ir vai ir bijušas apdzīvotas vai ietekmētas cilvēku darbības, joprojām var uzskatīt par "savvaļas". Šādā skatījumā savvaļas daba ietver teritorijas, kurās dabiskie procesi norisinās bez cilvēka iejaukšanās.
WILD fonds norāda, ka savvaļas teritorijām ir divas dimensijas: tām jābūt bioloģiski neskartām un juridiski aizsargātām. Pasaules Dabas aizsardzības savienība (IUCN) savvaļas teritorijas klasificē divos līmeņos: Ia (stingri aizsargājamās dabas teritorijas) un Ib (savvaļas teritorijas).
Iespējams, neviena vieta uz Zemes nav pilnīgi neskarta cilvēces, vai nu tāpēc, ka to agrāk apdzīvoja pamatiedzīvotāji, vai arī globālo procesu, piemēram, klimata pārmaiņu, rezultātā. Savvaļas dabu ietekmē arī darbības, kas notiek konkrētu savvaļas teritoriju nomalēs, piemēram, ugunsgrēku dzēšana un dzīvnieku migrācijas pārtraukšana.
Īpaši bagātākās, industriāli attīstītās valstīs tai ir arī īpaša juridiska nozīme: zeme, kurā apbūve ir aizliegta ar likumu. Daudzās valstīs, tostarp Austrālijā, Kanādā, Jaunzēlandē, Dienvidāfrikā, Kanādā, ASV un Dienvidāfrikā, ir noteiktas savvaļas teritorijas.
Pašlaik tiek plānoti daudzi jauni parki, kurus likumdošanas ceļā ir apstiprinājuši dažādi parlamenti un likumdevēji, mudinot mērķtiecīgiem cilvēkiem visā pasaulē, kuri tic, ka "galu galā mērķtiecīgi, iedvesmojoši cilvēki, kuriem dod tiesības izmantot efektīvus tiesību aktus, nodrošinās to, ka savvaļas dabas gars un pakalpojumi plaukst un caurstrāvo mūsu sabiedrību, saglabājot pasauli, kuru mēs ar lepnumu nodosim tiem, kas nāks pēc mums".
Sheepeater Cliff, Yellowstone: kolonnveida bazalta klints, kas veidojusies no strauji atdziestošas lavas.
Viens no Yellowstone National Park aspektiem.
Eiropas dižskābaržu mežs Biogradska Gora nacionālajā parkā, Melnkalnē
Forrestera salas savvaļas teritorija ASV Aļaskas štatā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mežonīgā daba?
A: Savvaļa ir dabiska vide uz Zemes, ko cilvēks nav īpaši ietekmējis. Parasti to raksturo kā teritoriju, kas nav apbūvēta ar ceļiem, cauruļvadiem vai citu rūpniecisko infrastruktūru, un to var atrast rezervātos, muižās, saimniecībās, aizsargājamās teritorijās, rančos, valsts mežos, nacionālajos parkos un pat pilsētu teritorijās gar upēm, gravām vai citās neapbūvētās teritorijās.
J: Kādi ir ieguvumi no neskartas dabas?
A: Savvaļas teritorijas ir svarīgas sugu izdzīvošanai, bioloģiskajai daudzveidībai, ekoloģijai, saglabāšanai, vientulībai un atpūtai. Tās var arī saglabāt vēsturiskās ģenētiskās iezīmes un nodrošināt dzīvotni savvaļas florai un faunai, ko var būt grūti atjaunot zooloģiskajos dārzos vai dārzos. Turklāt tās tiek augstu vērtētas kultūras, garīgās, morāles un estētikas apsvērumu dēļ. Daži dabas rakstnieki uzskata, ka savvaļas teritorijas ir vitāli svarīgas cilvēka garam un radošumam.
Vai ir kādas vietas uz Zemes, ko cilvēks nav skāris?
A.: Iespējams, nav tādas vietas uz Zemes, ko cilvēce būtu pilnībā neskarusi, jo to agrāk apdzīvojuši pamatiedzīvotāji vai globālo procesu, piemēram, klimata pārmaiņu, dēļ. Tās var ietekmēt arī darbības konkrētu savvaļas teritoriju nomalēs, piemēram, ugunsgrēku dzēšana.
J: Kā valstis aizsargā savvaļas dabu?
A: Daudzas valstis ir noteikušas savvaļas teritorijas, tostarp Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande, Dienvidāfrika un Amerikas Savienotās Valstis, izmantojot tiesisko aizsardzību pret attīstības darbībām. Ir arī organizācijas, kas nodarbojas ar šo savvaļas vietu saglabāšanu, piemēram, The WILD Foundation, kas iestājas par juridiski aizsargātu bioloģiski neskartu savvaļas teritoriju aizsardzību divos līmeņos - Ia (stingri aizsargājamās dabas teritorijas) un Ib (savvaļas teritorijas).
J: Ko nozīmē, ja kāda teritorija tiek uzskatīta par "savvaļas"?
A: Ja teritorija tiek uzskatīta par "savvaļas", tas nozīmē, ka dabiskie procesi tajā norisinās bez cilvēka iejaukšanās, lai gan tas ne vienmēr diskvalificē teritoriju kā "savvaļas", ja tā ir bijusi apdzīvota vai kaut kādā veidā ietekmēta cilvēku darbības.
Jautājums: Kas iestājas par šo savvaļas vietu aizsardzību?
A: Tādas organizācijas kā The WILD Foundation iestājas par juridiski aizsargātām bioloģiski neskartām savvaļas teritorijām divos līmeņos - Ia (dabas liegumi) un Ib (savvaļas teritorijas). Apzinīgi cilvēki visā pasaulē arī strādā, lai nodrošinātu šo teritoriju saglabāšanu, lai arī nākamās paaudzes varētu tās baudīt.
