Photo montage of the Falklands War

Folklendu karš bija karš 1982. gadā starp Apvienoto Karalisti un Argentīnu par Folklendu salām (argentiniešu nosaukums: Malvinas). Salas atrodas Dienvidatlantijas okeānā, aptuveni 480 kilometru attālumā no Argentīnas krastiem (Atlantijas okeāna dienvidos).

Vēsturiskā izcelsme un teritoriālie strīdi

Folklendu/Malvinas salas ir bijušas strīdīgu prasību objekts jau no 18. un 19. gadsimta, kad dažādas Eiropas valstis un vēlāk Argentīna un Lielbritānija izvirzīja pretenzijas uz salām. Pēc 1816.—1820. gadu notikumiem Argentīna uzskatīja salas par savām (lietojot nosaukumu Malvinas), savukārt Lielbritānija uzskatīja tās par savām kopš 19. gadsimta sākuma. Ilgstošs strīdīgums par suverenitāti, migrācijas, saimnieciskās intereses un reģionālā prestiža veidoja fona, uz kura 1982. gadā izcēlās bruņots konflikts.

Cēloņi

  • Teritoriālais strīds: ilgstošas pretenzijas uz Folklendu/Malvinas salām no abām pusēm.
  • Argentīnas iekšpolitiskā situācija: militārās hunta, kurai bija problēmas ar ekonomiku un sabiedrības atbalstu, cerēja, ka varas nostiprināšanai palīdzēs nationalistiska akcija — salas okupācija.
  • Misēkļota aprēķināšana: Argentīnas vadība uzskatīja, ka Lielbritānijas reakcija būs vāji koordinēta un ka starptautiskā sabiedrība spiedīs uz sarunām.

Norises galvenie posmi (1982)

  • 2. aprīlis: Argentīna sāka militāru okupāciju, nosēdinot spēkus uz salām un pārņemot kontrolē galveno salu galvaspilsētu Port Stanley (tagad Stanley).
  • 4.–5. aprīlis: Apvienotā Karaliste nosūtīja militāru ekspedīciju (uzdevums atgūt salas) — liela jūras un aviācijas vienību grupa un desantnieki.
  • 2. maijs: Argentīnas kreiseris ARA General Belgrano tika torpēdēts un nogrūst ar britu zemūdenes HMS Conqueror palaišanas rezultātā; šis incidentu radīja plašu starptautisku diskusiju.
  • 4. maijs: britu kaujas kuģis HMS Sheffield tika smagi bojāts un vēlāk nogrābts pēc argentīniešu Exocet pretkuģu raķetes trieciena.
  • 21. maijs: Lielbritānijas bruņoto spēku desants San Carlos līcī (Falklandu rietumu krastā), kas atvēra ceļu sauszemes virzībai uz Port Stanley.
  • jūnija sākums līdz 14. jūnijam: virkne sauszemes kauju (piem., Mount Harriet, Two Sisters, Wireless Ridge), līdz 14. jūnijā argentīniešu spēki Port Stanley padzina — faktiska kapitulācija un konflikta beigas.

Svarīgākie militārie notikumi un zaudējumi

  • Kopējais kara ilgums: aptuveni 10 nedēļas (no 2. aprīļa līdz 14. jūnijam, 1982).
  • Cilvēku upuri: aptuveni 255 britu karavīru un aptuveni 649 argentīniešu karavīru un arī daži salu civiliedzīvotāji gāja bojā.
  • Abas puses piedzīvoja kuģu un lidmašīnu zudumus; britiem bija jāmaksā par ievērojamiem zaudējumiem un iznīcinātu karavielu, Argentīna zaudēja vairākus kaujas kuģus, helikopterus un lidmašīnas.
  • Kara laikā izcēlās arī tehnoloģisku elementu nozīme — pretkuģu raķetes, zemūdenes, helikopteri un lidojumi pāri lieliem attālumiem.

Starptautiskā reakcija

ANO Drošības padome un citas starptautiskas institūcijas aicināja uz miermīlīgu risinājumu un uzņēmās mēģinājumus starpniekot. ASV sākotnēji mēģināja starpniekot, taču vēlāk sniedza materiālu un politisku atbalstu Apvienotajai Karalistei. Daudzas Latīņamerikas valstis publiski atbalstīja Argentīnu, savukārt Eiropā un citviet vērā ņemamu atbalstu izrādīja Lielbritānija.

Sekas

  • Politisks rezultāts Argentīnā: militārā hunta zaudēja prestižu — iekšpolitiskā nestabilitāte pieauga un tas veicināja regresa procesu uz civilo valdību pēc kara (hunts zaudēja popularitāti un vēlāk tika gāzta).
  • Lielbritānijas rīcība: karš nostiprināja Lielbritānijas kontroli pār salām; valdība veica militārus uzlabojumus Dienvidatlantijā un pastiprināja aizsardzību.
  • Ilgtspējīgas sekas: tiesības uz salu suverenitāti joprojām ir strīdīgas — Argentīna turpina prasīt Malvinas; salu iedzīvotāju vairākums (piem., vēlākajā 2013. gada referendumā) vēlējās saglabāt saistību ar Lielbritāniju, bet Argentīna to nepieņēma.
  • Militārās mācības: abām pusēm bija būtiskas mācības par jūras logistiku, aviācijas izmantojumu mazā atstatumā un pretkuģu ieroču draudiem.

Nākotne un mūsdienu situācija

Kopš kara Lielbritānija turpina administrēt Folklendu salas kā savu aizjūras teritoriju, bet Argentīna nemaina prasību par Malvinas suverenitāti. Attiecības starp valstīm bija ilgstoši saspīlētas, taču laika gaitā atjaunojās diplomātiskie kontakti un dialoga kanāli. Strīds saglabājas kā starptautiskā tiesiskā un politiskā problēma, kas periodiski aktualizējas starptautiskajā politikā.

Folklendu karš 1982. gadā ir spilgts piemērs tam, kā teritoriālas pretenzijas, iekšpolitiskie motīvi un militārais aprēķins var novest pie ātras un izšķirošas sadursmes, kuras sekas jūtamas vēl gadu desmitiem ilgi.