Pirmā flote — 11 kuģi ar ieslodzītajiem, kas dibināja Jauno Dienvidvelsu

1700. gadi Eiropā un jo īpaši Anglijā bija lielu pārmaiņu laiks. Notika rūpnieciskā revolūcija. Tas bija laiks, kad tika izgudrotas daudzas mašīnas, ko izmantoja lielās rūpnīcās. Tā kā parastos cilvēku darbus tagad veica mašīnas, cilvēki palika bez darba un algas. Tas ļoti apgrūtināja izdzīvošanu. Vīrieši, sievietes un pat bērni ķērās pie zādzībām, lai izdzīvotu. Līdz ar mašīnu attīstību arī lauksaimnieki bija spiesti pārcelties uz pilsētu, lai meklētu darbu. Tā rezultātā Londona kļuva ļoti pārpildīta, tāpat kā cietumi. Patiesībā cietumi bija kļuvuši tik pārpildīti, ka notiesātos pārcēla uz korpusiem (peldošajiem cietumiem).

Lai atrisinātu šo problēmu, britu valdība pieņēma lēmumu apdzīvot tagadējās Austrālijas teritoriju, lai notiesātos un karavīrus nogādātu uz jaunu soda izciešanas vietu Botanijas līcī.

Kopā bija 11 kuģi. Divi flotes kuģi, seši notiesāto transportēšanas kuģi un trīs noliktavu kuģi.

Notiesātie tika izmitināti zem klāja un bieži vien tālāk ieslodzīti aiz restēm. Apstākļi bija ārkārtīgi šauri. Daudzos gadījumos ieslodzītie bija saslēgti ķēdēs, un uz klāja viņi drīkstēja iziet tikai svaigā gaisā un izkustēties. Uz klāja tika uzbūvētas biezas koka sienas, lai notiesātos nošķirtu no pārējiem kuģa iemītniekiem. Sienās bija nelieli caurumi, lai sargātāji varētu šaut, ja rastos nepatikšanas. Lūkas (durvis uz klāju) bija aizvērtas ar šķērssijām, bultskrūvēm un slēdzenēm. Pie katras lūkas gandrīz vienmēr dežurēja apsargi, un viens apsargs ar ieroci vienmēr atradās uz ceturtā klāja (kuģa aizmugurē). Cilvēki gulēja šūpuļtīklos, bija galdi ēšanai un izkārnījumi sēdēšanai.

Ieslodzītie tika savākti no dažādām Anglijas vietām - Viltšīras, Devonsšīras, Sērijas, Dorsetas, Glosteršīras, Somersetšīras, Plimutas un Londonas - daudzi no viņiem jau vairākus gadus bija ieslodzīti dažādos cietumos, kur viņi atradās šausminošos apstākļos un bija sliktā veselības stāvoklī. Daudziem, jo īpaši tiem, kas atradās mazākos lauku cietumos, bija slikta veselība. Kapteinis Filips domāja, ka, iespējams, viens no kuģiem būs jāizvēlas par slimnīcas kuģi, lai aprūpētu slimniekus. Laikraksti rakstīja, ka, domājams, aptuveni 80 % no notiesātajiem nepārdzīvos garo ceļojumu. Vēl pirms došanās prom no Anglijas vairāki no notiesātajiem nomira, un daži jūrasbraucēji bija tik slimi, ka viņus no kuģiem izņēma. Tomēr ceļojuma laikā mirušo cilvēku skaits bija pavisam neliels, un tas liecina, ka notiesāto plānošana un ārstēšana ceļojuma laikā patiešām bija veiksmīga. Lielākā daļa bija pieņēmusies svarā un, ierodoties Austrālijā, bija veselīgāki nekā tad, kad viņi atstāja Angliju.

Pirmā flote no Portsmutas, Anglijā, izbrauca 1787. gada 13. maijā. Viss ceļojums ilga 252 dienas (nedaudz vairāk nekā 8 mēnešus). No Anglijas flote devās uz Austrāliju, apstājoties Santa Krusā, Riodežaneiro un Keiptaunā. Botāni līcī viņi ieradās 1788. gada janvāra vidū.

Ceļojums sākās ar labiem laikapstākļiem, tāpēc kapteinis Filips nolēma ieslodzītos izlaist uz klāja. Tomēr, kad flote kuģoja cauri tropiem, laiks kļuva ļoti karsts un mitrs. Tropu lietusgāzes nozīmēja, ka notiesātie šajā laikā nevarēja vingrot uz klāja, jo viņiem nebija maiņas apģērba un nebija iespējas izžāvēt slapju apģērbu. Tāpēc viņi atradās zem klāja, netīrajās un šaurās tilpnēs.

Daži ieslodzītie uz kuģa "Scarborough" plānoja sacelšanos, bet tika notverti, taču lielākā daļa ieslodzīto uzvedās labi.

1787. gada 3. jūnijā flote ieradās Santa Krusā, Tenerifē. Uz kuģa tika sagādāts svaigs ūdens, dārzeņi un gaļa. 10. jūnijā viņi devās pāri Atlantijas okeānam uz Riodežaneiro. Laiks bija ļoti karsts, un bija daudz vētru. Daudzi cilvēki saslima, bija daudz žurku, kukaiņu, utīšu, tarakānu un blusu. Cilvēkiem katru dienu bija atļauts dzert tikai trīs pintas ūdens (apmēram pusotru litru).

Flote Riodežaneiro sasniedza 5. augustā. Kuģi tika iztīrīti un salaboti. Uz kuģiem tika uzņemts vairāk ūdens, apģērba un daudz pārtikas. Flote atstāja kuģi 4. septembrī un 13. oktobrī sasniedza Keiptaunu. Viņi iegādājās augus, sēklas un dzīvniekus, ko aizvest uz Austrāliju. Dzīvnieku vidū bija: divi buļļi, septiņas govis, viens ērzelis, trīs ķēves, 44 aitas, 32 cūkas, četras kazas un mājputni. Viņi aizbrauca 12. novembrī.

No Keiptaunas līdz Austrālijai flote nokļuva divu mēnešu laikā. Filips paņēma dažus kuģus uz priekšu, lai sāktu būvniecību Botanijas līcī. Tie ieradās 1788. gada 18. janvārī. Pārējie kuģi ieradās tikai divas dienas pēc viņa.

Notiesātajiem tika piešķirtas divas trešdaļas no jūrniekiem parasti paredzētās summas. Katru nedēļu jūrniekam tika piešķirta:

• Maize (īsti cieta cepuma forma) - 7 kg
• Sālīta cūkgaļa - 4 mārciņas, sāls neļāva gaļai sapūt.
• Sālīta liellopu gaļa - 7 lbs
• Zirņi - 2 lbs
• Auzu pārslas - 3 mārciņas
• Sviests - 6ozs
• Siers - 3/4 lb
• Etiķis - 1/2 pintes
• Ūdens - 3 litri katru dienu

Līdztekus šiem ēdieniem dažkārt bija rīsi, žāvētas zivis un zupa. Kad kuģi atradās ostā, bija arī svaiga gaļa un dārzeņi. Sievietēm un bērniem tika nodrošināts nedaudz atšķirīgs pārtikas saraksts. Slimniekiem deva arī vīnu un stipros alkoholiskos dzērienus.

Kad flote ieradās Sidnejā, Artūrs Filips noskaidroja, ka viņiem pārtikas pietiks tikai 49 nedēļām. Viņam vajadzēja dot pietiekami diviem gadiem.

Flotē bija arī vairāki dzīvnieki, augi un sēklas. Dzīvnieku vidū bija aitas, cūkas, suņi, kaķi, kazas, tītari, zosis, pīles, vistas, baloži, zirgi un liellopi. Augi un sēklas ietvēra kafiju, kakao, kokvilnu, banānus, apelsīnus, citronus, tamarindu, gvajavu, indiešu bumbieri, eugēniju jeb pomme rose, džalapu, ipecakuanu, vīģes, bambusu, cukurniedres, esparto zāli, vīnogulājus, cidonijas, ābolus, bumbierus, apelsīnkokus, zemenes, ozolus, mirtis, rīsus, kviešus, miežus un kukurūzu. Daļa no tā tika atvesta no Anglijas, bet pārējais - no flotes apstāšanās Riodežaneiro un Kapetaunas.

Pirmais kuģis Supply 1788. gada 18. janvārī sasniedza Botanijas līci. Kadigalu cilts aborigēni redzēja pirmās flotes kuģu ierašanos. Filips drīz vien nolēma, ka šī vieta, ko bija izvēlējies sers Džozefs Benkss, nav piemērota. Tajā bija slikta augsne, nebija drošas vietas, kur atstāt kuģus, un nebija dzeramā ūdens. Filips nolēma doties uz ziemeļiem, uz Portdžeksonu.

26. janvārī jūras kājnieki un notiesātie ieradās Sidnejas līcī. No Portsmutas izbrauca 1403 cilvēki. Brauciena laikā piedzima 7 bērni. 69 cilvēki nomira vai pameta kuģus. Port Džeksonā, kas tagad ir pazīstama kā Sidneja, piestāja 1332 cilvēki. Tas bija veiksmīgs ceļojums, jo bija miruši tikai 40 notiesātie. Filips nosauca apmetni par Sidneju Lielbritānijas valdības iekšlietu ministra lorda Sidnejas vārdā.

Sidnejas apkaimē dzīvoja aborigēni no eoru tautas. Viņi nevarēja saprast, kāpēc briti gribēja iegūt viņu zemi savā īpašumā un veidot fermas ar žogiem. Briti nesaprata aborigēnu dzīvesveidu, un notika daudz kauju, un daudzi cilvēki gāja bojā.

Pēc ierašanās Austrālijā notiesātajiem tika uzdots būvēt jaunās kolonijas infrastruktūru (ēkas un cietumus). Viņu sods bija darbs. Notiesātajiem bija jāstrādā katru dienu, izņemot svētdienu, no saullēkta līdz saulrietam bez pārtraukuma. Ieslodzītajiem vīriešiem bija jāstrādā ļoti smags darbs. Notiesātās sievietes bieži strādāja par mājkalpotājām, gatavojot ēst, uzkopjot un dažkārt rūpējoties par bērniem. Dažiem notiesātajiem bija īpašas prasmes, un viņi strādāja tādus darbus kā lietvedība, iespiešana, podniecības izstrādājumu izgatavošana un pilsētas pulksteņu uzturēšana. Daudzi notiesātie tika nosūtīti strādāt pie brīvajiem kolonistiem. Brīvie kolonisti bija cilvēki, kas ieradās Austrālijā, lai radītu jaunu dzīvi.

Ieslodzījuma vietu darbinieki piemēroja stingrus noteikumus. Ja notiesātie pārkāpa noteikumus, viņus varēja sist ar pātagu vai vairākas dienas turēt izolatorā, kur varēja ēst tikai maizi un ūdeni.

Pirmajos kolonijas pastāvēšanas gados trūka pārtikas. Kultūraugi neauga labi, tāpēc cilvēki paļāvās uz piegādēm no Lielbritānijas. Galu galā pārtiku sāka audzēt uz vietas. Ieslodzītie katru dienu saņēma racijas (daļu pārtikas un ūdens).

Jūras spēku eskorts:

• HMS Sirius - flotes flagmanis (līderis)
• HMS Supply

Notiesāto transports:

• Aleksandrs
• Šarlote
• Draudzība
• Lady Penrhyn
• Velsas princis
• Scarborough

Pārtikas transports:

• Zelta birzs
• Fishburn
• Borrowdale

• Artūrs Filips, Pirmās flotes vadītājs.
• Rose Hill, Jaunā Dienvidvelsa