Baloži (Columbidae): sugas, bioloģija un dzīvesveids
Baloži (Columbidae): uzzini par 300+ sugām, bioloģiju, ligzdošanu, barošanu, ražas pienu un pilsētu dzīvesveidu — pilns ceļvedis par baložu sugu daudzveidību un uzvedību.
Baloži (Columbidae) ir dzimtas putni, kurus parasti sauc gan par baložiem, gan balodēm. Šī putnu grupa ietver plašu formu un krāsu daudzveidību — no mazām, smalkām sugām līdz masīvākiem un izteikti robainiem pārstāvjiem.
Bieži izmantotie nosaukumi baloži un balodi tiek lietoti savstarpēji aizvietojami. Ornitoloģijā parasti ar vārdu "balodis" apzīmē mazākas, smalkākas sugas, savukārt "baloži" tiek lietots plašāk vai attiecībā uz lielākām sugām. Daudzviet cilvēku tuvumā izplatītie Savvaļas mājas baloži parasti dēvēti par "klinšu balodēm" (rock pigeons) — tās ir biežāk sastopamās pilsētvidē.
Taksonomija un sugu skaits
Ģimenē ir vairāk nekā 300 sugu, kas iedalās vairākās dzimtās un ģintīs. Šīs sugas sastopamas visā pasaulē — izņemot tikai visaukstākos polāros apgabalus — un tās pielāgojušās ļoti dažādiem biotopiem: mežiem, tuksnešiem, kalniem, lauksaimniecības zemēm un urbāno vidi.
Izskats un uzvedība
Baložu ķermenis parasti ir kompakts ar īsām kājām, īsu kaklu un apaļu galvu. Spalvu krāsojums var būt ļoti dažāds — no pelēkiem un brūniem toņiem līdz krāsainiem metāliskajiem spīdumiem. Tās lido spēcīgi, bieži ar ātriem spārnu sitieniem, un vairākas sugas spēj veikt tālus pārvietošanās lidojumus.
Ligzdošana un vairošanās
Baloži parasti būvē vienkāršas ligzdas no kociņiem, zariņiem un citiem materiāliem. Lielākajai daļai sugu mātīte dēj divas baltas olas, kuras inkubē gan tēviņš, gan mātīte. Inkubācijas periods parasti ilgst pāris nedēļas, bet pēc izšķilšanās mazuļi ātri aug un pirmo reizi var pamest ligzdu pēc dažām nedēļām.
Atšķirībā no vairuma citu putnu, baloži un balodīs ražo īpašu barojošu vielu, ko dēvē par ražas pienu. Tas tiek ražots to ražā (crop) un abiem dzimumiem šis ļoti barojošais produkts ir paredzēts mazuļu barošanai pirmajās dzīves dienās. Ražas piens satur olbaltumvielas, taukus un imūnās vielas, kas palīdz mazināt jaunā putna mirtingumu.
Uzturs
Baložu galvenā barība ir sēklas, graudi un citi augi (augi), bet dažas sugas papildus ēd arī augļus, mazas bezmugurkaulnieku radības vai augu izcelsmes atkritumus. Urbānās sugas ir ļoti pielāgojušās cilvēku radītajam barības klājumam un bieži izmanto barības avotus pie tirgiem, kafejnīcām un cilvēku mājvietām.
Dzīves ilgums un draudi
Daudziem savvaļas baložiem vidējais dzīves ilgums ir dažus gadus, taču pilsētu apstākļos (ar izcilu piekļuvi barībai un salīdzinoši zemāku plēsēju spiedienu) tie var dzīvot daudz ilgāk — pat vairākus desmitus gadu. Dažas sugas ir drošībā, taču citas — īpaši šaurā dzīvesvietā vai ar speciālām prasībām — ir apdraudētas. Cilvēka darbība (piemēram, biotopu iznīcināšana, piesārņojums un invazīvas sugas) ietekmē daudzu baložu populācijas stāvokli.
Sadarbība ar cilvēkiem
Baloži ir cieši saistīti ar cilvēku dzīvi — daudzas sugas veiksmīgi izmanto cilvēku radītos apstākļus. Tie var būt gan simboliski un kultūras elementi, gan lauksaimniecības kaitēkļi vai pilsētvides problēma. Savukārt daudzas sugas tiek turētas kā mājdzīvnieki vai izmantotas kā sacīkšu baloži un vēstneši.
Kopsavilkums
- Columbidae ģimene ietver vairāk nekā 300 sugu, kuras dzīvo gandrīz visos Zemes apgabalos.
- Baloži parasti barojas ar sējumiem, augļiem un augu daļām, un daži izmanto arī cilvēku radītos barības avotus.
- Raksturīga īpašība — abu dzimumu spējas ražot barojošu ražas pienu mazuļu barošanai.
- Urbānās sugas, piemēram, Savvaļas mājas baloži (klinšu balodes), ir plaši izplatītas pilsētvidē.
Šie putni ir nozīmīgi gan ekoloģiski, gan kulturāli, un viņu daudzveidība padara Columbidae par interesantu un pētāmu putnu grupu.
Zebru balodis ir plaši introducēts visā pasaulē.
Zaļais balodis ar baltu vēderu, kas barojas ar augļiem
Parastā bronzene ir plaši izplatīta visā Austrālijā un dzīvo lielākajā daļā biotopu, izņemot biezus lietus mežus un vissausākos tuksnešus.
Izplatība un dzīvotnes
Baloži un baloži ir sastopami visur uz Zemes, izņemot sausākās Sahāras tuksneša vietas, Antarktiku un tai apkārt esošās salas, kā arī augstu Arktikā. Tie ir kolonizējuši lielāko daļu pasaules okeāna salu. Tās ir Polinēzijas austrumu daļā un Čatema salās Klusajā okeānā, Maurīcijā, Seišelu salās un Reinjonā Indijas okeānā, kā arī Azoru salās Atlantijas okeānā.
Šī dzimta ir pielāgojusies lielākajai daļai planētas biotopu. Balodi var būt gan meža, gan sauszemes, gan daļēji sauszemes sugas. Sugas dzīvo savannās, pļavās, tuksnešos, mērenā klimata joslas mežos un mežos, mangrovju mežos un pat atolu neauglīgajās smiltīs un gravās. Dažām sugām ir lieli dabiskie areāli.
Vislielākais areāls no visām sugām ir klinšu balodim. Šī suga dzīvo Lielbritānijā un Īrijā, Āfrikas ziemeļos, Eiropā, Arābijā, Vidusāzijā, Indijā, Himalajos, Ķīnā un Mongolijā. Sugas areāls krasi palielinājās pēc tam, kad tā tika pieradināta, jo suga savvaļā izauga pilsētās visā pasaulē. Tā dzīvo pilsētās lielākajā daļā Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Subsahāras Āfrikas, Dienvidaustrumāzijā, Japānā, Austrālijā un Jaunzēlandē.
Šī nav vienīgā baložu suga, kuras areāls ir paplašinājies cilvēka darbības dēļ; vairākas citas sugas ir izkļuvušas no dabiskā areāla ārpus tā, izbēgušas no nebrīves. Arī citas sugas ir palielinājušas savu dabisko areālu cilvēka veikto biotopu izmaiņu dēļ.
Dodo un zolītis
Dodo un Rodrigesas zilonis ir divi slaveni nelidojoši putni, kas dzīvo Maskarēnu salās Indijas okeānā uz austrumiem no Madagaskaras. Tie ir izmiruši, bet bija dzīvi, pirms jūrasbraucēji atrada šīs salas. Tie nebaidījās no cilvēkiem, kurus nekad nebija redzējuši. Jūrnieki tos medīja un nogalināja pārtikai. Tagad abas sugas ir izmirušas. Iespējams, ka tos medīja arī cilvēku ievestie dzīvnieki. To anatomija (osteoloģija) un DNS sekvenču analīze liecina, ka tie piederēja pie Columbidae dzimtas.
Kā simbols
Senajos Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā baloži tika izmantoti kā kanaāniešu mātes dievietes Ašeras, feniķiešu dievietes Tanitas un romiešu dievietes Venēras un Fortunātes simboli.
Kristīgais simbols - balodis ar olīvkoka zariņu knābī - simbolizē mieru un nāk no 1. Mozus 8:6 - 12, kā arī no Jāņa 1:32-34. Kristiešu stāsti radās pēc ļoti līdzīgiem mītiem no senākām kultūrām. haldiešu mītā "Gilgameša eposā" Utnapištims palaiž balodi un kraukli, lai atrastu zemi; tomēr balodis tikai aplido un atgriežas. Tikai tad Utnapištims sūta kraukli, kurš neatgriežas, un Utnapištims secina, ka krauklis ir atradis zemi.
Kā pārtika
Pārtikā izmanto vairāku sugu baložus un balodīšus, un, iespējams, varētu izmantot jebkuru no tām. No šīs dzimtas baložu spēcīgajiem krūšu muskuļiem iegūst lielisku gaļu. Pieradinātus vai nomedītus baložus izmantoja pārtikā Mezopotāmijā, Senajā Romā un viduslaiku Eiropā. Tā ir pazīstama gaļa ebreju, arābu, asamu un franču virtuvē. Saskaņā ar Tanahu baloži ir košera gaļa, un tie ir vienīgie putni, kurus drīkst izmantot korban (upurēšanai). Citus košer putnus drīkst ēst, bet ne pienest kā korban. Tos ēd arī Āzijas virtuvē, piemēram, ķīniešu un indonēziešu virtuvē. Jaunos baložus virtuvē dēvē par "squabs".
Eiropā meža baložus parasti šauj kā medījamos putnus. Kalnu baloži sākotnēji tika pieradināti kā pārtikas suga, un daudzas šķirnes tika izveidotas, lai nodrošinātu to gaļas ieguvi. Pasažieru baložu izmiršana Ziemeļamerikā daļēji bija saistīta ar to šaušanu pārtikai. Beeton kundzes grāmatā par mājsaimniecības vadību ir receptes ceptu baložu un baložu pīrāga pagatavošanai, kas bija populārs un lēts ēdiens Viktorijas laikmeta rūpnieciskajā Lielbritānijā.
Cepti baloži ar nasi timbel (banānu lapās ietītiem rīsiem), tempehu, tofu un dārzeņiem, Sundānas virtuve, Indonēzija
Saistītās lapas
- Likums par savvaļas dabu un lauku apvidiem, 1981. gads
- Pasažieru baloži
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir putnu dzimta Columbidae?
A: Columbidae ir putnu dzimta, kurā ietilpst baloži un baloži.
J: Vai termini "baloži" un "balodis" ir savstarpēji aizstājami?
A: Jā, terminus "baloži" un "balodis" bieži lieto savstarpēji aizvietojami.
J: Kā ornitoloģijā lieto terminu "balodis"?
A.: Ornitoloģijā "balodis" parasti tiek lietots attiecībā uz mazākām Columbidae sugām.
J: Kāds ir mājas baloža savvaļas priekštecis?
A: Akmeņu balodis ir mājas baloža savvaļas priekštecis.
Vai daudzās pilsētās ir sastopami savvaļas baloži?
A: Jā, savvaļas baloži ir sastopami daudzās pilsētās.
J: Kā parasti baloži būvē ligzdas?
A: Parasti baloži ligzdas būvē no kociņiem.
J: Ar ko barojas baloži?
A: Balodi barojas ar sēklām, augļiem un augiem.
Meklēt