Baložu dzimta

Izplatība un dzīvotnes

Baloži un baloži ir sastopami visur uz Zemes, izņemot sausākās Sahāras tuksneša vietas, Antarktiku un tai apkārt esošās salas, kā arī augstu Arktikā. Tie ir kolonizējuši lielāko daļu pasaules okeāna salu. Tās ir Polinēzijas austrumu daļā un Čatema salās Klusajā okeānā, Maurīcijā, Seišelu salās un Reinjonā Indijas okeānā, kā arī Azoru salās Atlantijas okeānā.

Šī dzimta ir pielāgojusies lielākajai daļai planētas biotopu. Balodi var būt gan meža, gan sauszemes, gan daļēji sauszemes sugas. Sugas dzīvo savannās, pļavās, tuksnešos, mērenā klimata joslas mežos un mežos, mangrovju mežos un pat atolu neauglīgajās smiltīs un gravās. Dažām sugām ir lieli dabiskie areāli.

Vislielākais areāls no visām sugām ir klinšu balodim. Šī suga dzīvo Lielbritānijā un Īrijā, Āfrikas ziemeļos, Eiropā, Arābijā, Vidusāzijā, Indijā, Himalajos, Ķīnā un Mongolijā. Sugas areāls krasi palielinājās pēc tam, kad tā tika pieradināta, jo suga savvaļā izauga pilsētās visā pasaulē. Tā dzīvo pilsētās lielākajā daļā Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Subsahāras Āfrikas, Dienvidaustrumāzijā, Japānā, Austrālijā un Jaunzēlandē.

Šī nav vienīgā baložu suga, kuras areāls ir paplašinājies cilvēka darbības dēļ; vairākas citas sugas ir izkļuvušas no dabiskā areāla ārpus tā, izbēgušas no nebrīves. Arī citas sugas ir palielinājušas savu dabisko areālu cilvēka veikto biotopu izmaiņu dēļ.

Dodo un zolītis

Dodo un Rodrigesas zilonis ir divi slaveni nelidojoši putni, kas dzīvo Maskarēnu salās Indijas okeānā uz austrumiem no Madagaskaras. Tie ir izmiruši, bet bija dzīvi, pirms jūrasbraucēji atrada šīs salas. Tie nebaidījās no cilvēkiem, kurus nekad nebija redzējuši. Jūrnieki tos medīja un nogalināja pārtikai. Tagad abas sugas ir izmirušas. Iespējams, ka tos medīja arī cilvēku ievestie dzīvnieki. To anatomija (osteoloģija) un DNS sekvenču analīze liecina, ka tie piederēja pie Columbidae dzimtas.

Kā simbols

Senajos Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā baloži tika izmantoti kā kanaāniešu mātes dievietes Ašeras, feniķiešu dievietes Tanitas un romiešu dievietes Venēras un Fortunātes simboli.

Kristīgais simbols - balodis ar olīvkoka zariņu knābī - simbolizē mieru un nāk no 1. Mozus 8:6 - 12, kā arī no Jāņa 1:32-34. Kristiešu stāsti radās pēc ļoti līdzīgiem mītiem no senākām kultūrām. haldiešu mītā "Gilgameša eposā" Utnapištims palaiž balodi un kraukli, lai atrastu zemi; tomēr balodis tikai aplido un atgriežas. Tikai tad Utnapištims sūta kraukli, kurš neatgriežas, un Utnapištims secina, ka krauklis ir atradis zemi.

Kā pārtika

Pārtikā izmanto vairāku sugu baložus un balodīšus, un, iespējams, varētu izmantot jebkuru no tām. No šīs dzimtas baložu spēcīgajiem krūšu muskuļiem iegūst lielisku gaļu. Pieradinātus vai nomedītus baložus izmantoja pārtikā Mezopotāmijā, Senajā Romā un viduslaiku Eiropā. Tā ir pazīstama gaļa ebreju, arābu, asamu un franču virtuvē. Saskaņā ar Tanahu baloži ir košera gaļa, un tie ir vienīgie putni, kurus drīkst izmantot korban (upurēšanai). Citus košer putnus drīkst ēst, bet ne pienest kā korban. Tos ēd arī Āzijas virtuvē, piemēram, ķīniešu un indonēziešu virtuvē. Jaunos baložus virtuvē dēvē par "squabs".

Eiropā meža baložus parasti šauj kā medījamos putnus. Kalnu baloži sākotnēji tika pieradināti kā pārtikas suga, un daudzas šķirnes tika izveidotas, lai nodrošinātu to gaļas ieguvi. Pasažieru baložu izmiršana Ziemeļamerikā daļēji bija saistīta ar to šaušanu pārtikai. Beeton kundzes grāmatā par mājsaimniecības vadību ir receptes ceptu baložu un baložu pīrāga pagatavošanai, kas bija populārs un lēts ēdiens Viktorijas laikmeta rūpnieciskajā Lielbritānijā.

Cepti baloži ar nasi timbel (banānu lapās ietītiem rīsiem), tempehu, tofu un dārzeņiem, Sundānas virtuve, Indonēzija

Saistītās lapas

• Likums par savvaļas dabu un lauku apvidiem, 1981. gads
• Pasažieru baloži