Baloži (Columbidae) ir dzimtas putni, kurus parasti sauc gan par baložiem, gan balodēm. Šī putnu grupa ietver plašu formu un krāsu daudzveidību — no mazām, smalkām sugām līdz masīvākiem un izteikti robainiem pārstāvjiem.

Bieži izmantotie nosaukumi baloži un balodi tiek lietoti savstarpēji aizvietojami. Ornitoloģijā parasti ar vārdu "balodis" apzīmē mazākas, smalkākas sugas, savukārt "baloži" tiek lietots plašāk vai attiecībā uz lielākām sugām. Daudzviet cilvēku tuvumā izplatītie Savvaļas mājas baloži parasti dēvēti par "klinšu balodēm" (rock pigeons) — tās ir biežāk sastopamās pilsētvidē.

Taksonomija un sugu skaits

Ģimenē ir vairāk nekā 300 sugu, kas iedalās vairākās dzimtās un ģintīs. Šīs sugas sastopamas visā pasaulē — izņemot tikai visaukstākos polāros apgabalus — un tās pielāgojušās ļoti dažādiem biotopiem: mežiem, tuksnešiem, kalniem, lauksaimniecības zemēm un urbāno vidi.

Izskats un uzvedība

Baložu ķermenis parasti ir kompakts ar īsām kājām, īsu kaklu un apaļu galvu. Spalvu krāsojums var būt ļoti dažāds — no pelēkiem un brūniem toņiem līdz krāsainiem metāliskajiem spīdumiem. Tās lido spēcīgi, bieži ar ātriem spārnu sitieniem, un vairākas sugas spēj veikt tālus pārvietošanās lidojumus.

Ligzdošana un vairošanās

Baloži parasti būvē vienkāršas ligzdas no kociņiem, zariņiem un citiem materiāliem. Lielākajai daļai sugu mātīte dēj divas baltas olas, kuras inkubē gan tēviņš, gan mātīte. Inkubācijas periods parasti ilgst pāris nedēļas, bet pēc izšķilšanās mazuļi ātri aug un pirmo reizi var pamest ligzdu pēc dažām nedēļām.

Atšķirībā no vairuma citu putnu, baloži un balodīs ražo īpašu barojošu vielu, ko dēvē par ražas pienu. Tas tiek ražots to ražā (crop) un abiem dzimumiem šis ļoti barojošais produkts ir paredzēts mazuļu barošanai pirmajās dzīves dienās. Ražas piens satur olbaltumvielas, taukus un imūnās vielas, kas palīdz mazināt jaunā putna mirtingumu.

Uzturs

Baložu galvenā barība ir sēklas, graudi un citi augi (augi), bet dažas sugas papildus ēd arī augļus, mazas bezmugurkaulnieku radības vai augu izcelsmes atkritumus. Urbānās sugas ir ļoti pielāgojušās cilvēku radītajam barības klājumam un bieži izmanto barības avotus pie tirgiem, kafejnīcām un cilvēku mājvietām.

Dzīves ilgums un draudi

Daudziem savvaļas baložiem vidējais dzīves ilgums ir dažus gadus, taču pilsētu apstākļos (ar izcilu piekļuvi barībai un salīdzinoši zemāku plēsēju spiedienu) tie var dzīvot daudz ilgāk — pat vairākus desmitus gadu. Dažas sugas ir drošībā, taču citas — īpaši šaurā dzīvesvietā vai ar speciālām prasībām — ir apdraudētas. Cilvēka darbība (piemēram, biotopu iznīcināšana, piesārņojums un invazīvas sugas) ietekmē daudzu baložu populācijas stāvokli.

Sadarbība ar cilvēkiem

Baloži ir cieši saistīti ar cilvēku dzīvi — daudzas sugas veiksmīgi izmanto cilvēku radītos apstākļus. Tie var būt gan simboliski un kultūras elementi, gan lauksaimniecības kaitēkļi vai pilsētvides problēma. Savukārt daudzas sugas tiek turētas kā mājdzīvnieki vai izmantotas kā sacīkšu baloži un vēstneši.

Kopsavilkums

  • Columbidae ģimene ietver vairāk nekā 300 sugu, kuras dzīvo gandrīz visos Zemes apgabalos.
  • Baloži parasti barojas ar sējumiem, augļiem un augu daļām, un daži izmanto arī cilvēku radītos barības avotus.
  • Raksturīga īpašība — abu dzimumu spējas ražot barojošu ražas pienu mazuļu barošanai.
  • Urbānās sugas, piemēram, Savvaļas mājas baloži (klinšu balodes), ir plaši izplatītas pilsētvidē.

Šie putni ir nozīmīgi gan ekoloģiski, gan kulturāli, un viņu daudzveidība padara Columbidae par interesantu un pētāmu putnu grupu.