Mangroves
Mangoles ir koki vai krūmi, kas aug sāļā ūdenī karstās vietās, piemēram, tropos. Manguroves veido īpašu sālsūdens mežu vai krūmāju biotopu, ko sauc par mangrovju purvu, mangrovju mežu, mangrovju mežu vai mangalu. Mangoles aug 1/3 tropu piekrastes. Tās sastopamas arī subtropu Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. To vijīgās, sapinušās saknes uzkrāj nogulsnes. Laika gaitā nogulumi var kļūt par salām vai paplašināt krasta līniju.
Mangrovju sakņu sistēma
Mangožu koki var palīdzēt veidot salas.
40 miljonus gadu vecas fosilās mangrovju saknes no Wadi Al-Hitan
Apraksts
Mangoles aug tieši jūrā vai jūras krastā. To sēklas nokrīt no koka un izaug ar saknēm, tiklīdz tās pieskaras jebkādai augsnei. Atplūdu laikā tās var nokrist augsnē, nevis ūdenī, un tās sāk augt tur, kur nokrīt. Ja ūdens līmenis ir augsts, tās var tikt aiznestas tālu prom no nokrišanas vietas. Bieži vien mangrovju koki ir sākums tam, kas kādu dienu kļūs par mazu salu. Augsnei un citām lietām sakņojoties to saknēs, veidojas mazi zemes laukumi - īstā vieta, kur augt citai salu veģetācijai. Šis ir sēklu izplatīšanās pa ūdeni piemērs.
Mangrovēm ir īpašas saknēm līdzīgas struktūras. Tās ir gaisa saknes jeb pneimatofori. Tās izaug no augsnes un ir klātas ar lenticeli. Caur porām tās uzņem skābekli. Šīs "elpošanas caurulītes" var sasniegt līdz 30 cm augstumu, bet dažām sugām - vairāk nekā 3 m. Mazākas saknes ar gaisa ejām pārvieto skābekli no gaisa uz auga daļām zem ūdens. Mangrovju saknes nodrošina koraļļiem tīru ūdeni, aizturot netīrumus, un tīru ūdeni, filtrējot zemes noteces un izvadot piesārņojošās vielas. Koks arī aizsargā krasta līniju (un līdz ar to arī koraļļu rifu) no vētras viļņu erozijas. Mangrovju biezokņi ir laba vieta daudzām koraļļu rifu zivīm, garnelēm un krabjiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mangroves?
A: Mangroves ir koki vai krūmi, kas aug sālsūdenī karstās vietās, piemēram, tropos.
J: Kur parasti aug mangroves?
A: Mangoles parasti aug 1/3 tropu piekrastes, kā arī subtropu Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
J: Kāda veida biotopu rada mangroves?
A.: Manguroves veido īpašu sālsūdens mežu vai krūmāju biotopu, ko sauc par mangrovju purvu, mangrovju mežu, mangrovju mežu vai mangalu.
J: Kā mangroves ietekmē krasta līnijas?
A: Mangrovju vijīgās, sapinušās saknes savāc nogulsnes, kas laika gaitā var kļūt par salām vai paplašināt krasta līniju.
J: Vai mangrovju ekosistēma sniedz vēl kādas citas priekšrocības?
A: Jā! Mangu audzes nodrošina barību un patvērumu daudzām zivju un putnu sugām, aizsargā krasta līnijas no vētru un plūdmaiņu izraisītas erozijas, darbojas kā oglekļa piesaistītājs, uzkrājot atmosfērā esošo oglekļa dioksīdu augsnē un veģetācijā, filtrē piesārņojošās vielas no noteces, pirms tās nonāk atklātos ūdeņos, un palīdz uzturēt vietējo zivsaimniecību, nodrošinot zivju kāpuru vairošanās vietas.
Vai šīs ekosistēmas ir apdraudētas? A: Jā - klimata pārmaiņu dēļ paaugstinās jūras līmenis, kas var izraisīt piekrastes teritoriju applūšanu, kur ir šīs ekosistēmas; tās var apdraudēt arī cilvēka darbība, piemēram, mežu izciršana lauksaimniecības vai attīstības nolūkos; kaitējumu var nodarīt lauksaimniecības noteces radītais piesārņojums; neilgtspējīga zvejas prakse var samazināt to zivju populācijas, kuru izdzīvošana ir atkarīga no šīm ekosistēmām; un invazīvās sugas var izspiest vietējos augus.
