Kas ir mangrovju meži (mangroves) — biotops, izplatība un nozīme
Mangrovju meži — sāļūdens biotops, kas aizsargā krastus, uztur biodaudzveidību un krāj oglekli; izplatīti tropu un subtropu piekrastēs.
Mangrovju koki (mangroves) ir koki vai krūmi, kas aug sāļā ūdenī karstās vietās, piemēram, tropos. Mangrovju mežus veido īpašs sālsūdens mežu vai krūmāju biotopu, ko sauc par mangrovju purvu, mangrovju mežu vai mangalu. Mangroves aug aptuveni trešdaļā tropu piekrastes. Tās sastopamas arī subtropu Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. To vijīgās, sapinušās saknes uzkrāj nogulsnes, un laika gaitā šie nogulumi var veidot salas vai paplašināt krasta līniju.
Adaptācijas un galvenās iezīmes
Mangroves ir īpaši pielāgojušās dzīvei sāļā un plūdmaiņu iespaidotā vidē. Galvenās adaptācijas ir:
- Saknju sistēma: daudzu sugu saknes izaug virs ūdens (piem., statņu vai stiebru saknes, pneimatofori), nodrošinot gaisa piekļuvi un stabilitāti mīkstā gruntī.
- Sālsregulācija: dažas sugas izvada sāli caur lapu dziedzeriem, citas to izslēdz vai neuzsūc.
- Viviparija: daži mangrovju koki izdala jau dīgstošus sēklaugus (kormus), kas ļauj jaunajai plantaīcei nekavējoties iesakņoties.
- Elastīga koksne un lapas: pretēji spēcīgām vētrām un sāļumam — lapas bieži ir biezi, vaska pārklājuma, kas samazina ūdens zudumu.
Ekoloģiskā nozīme
Mangrovju meži sniedz vairākas būtiskas ekosistēmas funkcijas:
- Krasta aizsardzība: sakņu tīkli samazina eroziju un bremzē viļņu spēku, aizsargājot iekšzemes teritorijas no vētrām un cunami.
- Jūras organismu patversme: tie ir nozīmīgas mazu zivju, garneles un citu jūras organismu nārsta un mazuļu attīstības vietas — mangrovji darbojas kā „dārzeņu dārzs” piekrastes zvejai.
- Ogļskābes uzglabāšana: mangrovju purvos tiek uzkrāts liels daudzums organisko vielu un oglekļa — tas veicina klimata regulāciju (sauktā “zilo oglekli”).
- Biodaudzveidība: tie atbalsta daudzu putnu, abinieku, kukaiņu un zīdītāju sugu populācijas, kā arī mikroskopisko dzīvi augsnē.
Izplatība un sugas
Mangrovju joslas galvenokārt atrodas tropu un subtropu piekrastēs visā pasaulē — no Rietumāfrikas līdz Dienvidaustrumu Āzijai un Klusā okeāna salām. Bieži sastopamas ģints Rhizophora (stiebru saknes), Avicennia (pneimatofori) un Sonneratia, bet ir daudzas citas sugas, kas mainās pēc reģiona.
Draudi un cilvēka ietekme
Mangrovji saskaras ar vairākiem cilvēka radītiem draudiem:
- Apmežošana un zemes pārveide: piekrastes teritoriju tīrīšana lauksaimniecībai, kūrorta būvniecībai vai akvakultūrai (piem., garneles) samazina mežu platību.
- Piesārņojums: notekūdeņi, ķīmikālijas un naftas piesārņojums pasliktina augsnes un ūdens kvalitāti.
- Klimata pārmaiņas: jūras līmeņa celšanās un mainīgas plūdmaiņas maina piemērotas dzīves vietas.
- Pārizmantošana: pārmērīga koku ciršana kurināmajā vai būvmateriālu ieguvei samazina mežu spēju atjaunoties.
Saglabāšana un atjaunošana
Mangrovju saglabāšana ietver aizsardzības zonas izveidi, ilgtspējīgas apsaimniekošanas prakses un atjaunošanas projektus. Efektīvas metodes:
- kopienu vadīta apsaimniekošana, kas apvieno vietējo iedzīvotāju intereses ar ilgtspējīgu resursu izmantošanu;
- mangrovju atjaunošana, stādot piemērotas sugas un atjaunojot plūdmaiņu režīmus;
- starptautiskas programmas, kas atbalsta zilo oglekļa projektiem un biotopu saglabāšanai.
Kāpēc tas svarīgi ikvienam
Mangrovju meži aizsargā piekrastes kopienas no stihiskām nelaimēm, nodrošina zivju resursus un palīdz cīnīties ar klimata pārmaiņām, uzkrājot oglekli. To saglabāšana un atjaunošana ir būtiska, lai nodrošinātu gan dabas daudzveidību, gan cilvēku labsajūtu piekrastes reģionos.
Mangrovju sakņu sistēma
Mangožu koki var palīdzēt veidot salas.
40 miljonus gadu vecas fosilās mangrovju saknes no Wadi Al-Hitan
Apraksts
Mangoles aug tieši jūrā vai jūras krastā. To sēklas nokrīt no koka un izaug ar saknēm, tiklīdz tās pieskaras jebkādai augsnei. Atplūdu laikā tās var nokrist augsnē, nevis ūdenī, un tās sāk augt tur, kur nokrīt. Ja ūdens līmenis ir augsts, tās var tikt aiznestas tālu prom no nokrišanas vietas. Bieži vien mangrovju koki ir sākums tam, kas kādu dienu kļūs par mazu salu. Augsnei un citām lietām sakņojoties to saknēs, veidojas mazi zemes laukumi - īstā vieta, kur augt citai salu veģetācijai. Šis ir sēklu izplatīšanās pa ūdeni piemērs.
Mangrovēm ir īpašas saknēm līdzīgas struktūras. Tās ir gaisa saknes jeb pneimatofori. Tās izaug no augsnes un ir klātas ar lenticeli. Caur porām tās uzņem skābekli. Šīs "elpošanas caurulītes" var sasniegt līdz 30 cm augstumu, bet dažām sugām - vairāk nekā 3 m. Mazākas saknes ar gaisa ejām pārvieto skābekli no gaisa uz auga daļām zem ūdens. Mangrovju saknes nodrošina koraļļiem tīru ūdeni, aizturot netīrumus, un tīru ūdeni, filtrējot zemes noteces un izvadot piesārņojošās vielas. Koks arī aizsargā krasta līniju (un līdz ar to arī koraļļu rifu) no vētras viļņu erozijas. Mangrovju biezokņi ir laba vieta daudzām koraļļu rifu zivīm, garnelēm un krabjiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mangroves?
A: Mangroves ir koki vai krūmi, kas aug sālsūdenī karstās vietās, piemēram, tropos.
J: Kur parasti aug mangroves?
A: Mangoles parasti aug 1/3 tropu piekrastes, kā arī subtropu Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
J: Kāda veida biotopu rada mangroves?
A.: Manguroves veido īpašu sālsūdens mežu vai krūmāju biotopu, ko sauc par mangrovju purvu, mangrovju mežu, mangrovju mežu vai mangalu.
J: Kā mangroves ietekmē krasta līnijas?
A: Mangrovju vijīgās, sapinušās saknes savāc nogulsnes, kas laika gaitā var kļūt par salām vai paplašināt krasta līniju.
J: Vai mangrovju ekosistēma sniedz vēl kādas citas priekšrocības?
A: Jā! Mangu audzes nodrošina barību un patvērumu daudzām zivju un putnu sugām, aizsargā krasta līnijas no vētru un plūdmaiņu izraisītas erozijas, darbojas kā oglekļa piesaistītājs, uzkrājot atmosfērā esošo oglekļa dioksīdu augsnē un veģetācijā, filtrē piesārņojošās vielas no noteces, pirms tās nonāk atklātos ūdeņos, un palīdz uzturēt vietējo zivsaimniecību, nodrošinot zivju kāpuru vairošanās vietas.
Vai šīs ekosistēmas ir apdraudētas? A: Jā - klimata pārmaiņu dēļ paaugstinās jūras līmenis, kas var izraisīt piekrastes teritoriju applūšanu, kur ir šīs ekosistēmas; tās var apdraudēt arī cilvēka darbība, piemēram, mežu izciršana lauksaimniecības vai attīstības nolūkos; kaitējumu var nodarīt lauksaimniecības noteces radītais piesārņojums; neilgtspējīga zvejas prakse var samazināt to zivju populācijas, kuru izdzīvošana ir atkarīga no šīm ekosistēmām; un invazīvās sugas var izspiest vietējos augus.
Meklēt