Medījamie putni — definīcija, medības, apsaimniekošana un likumi

Uzzini visu par medājamajiem putniem: definīcija, medību prakse, apsaimniekošana, sezonas ierobežojumi un likumi Latvijā un ārvalstīs.

Medījamie putni ir savvaļas putni, kurus cilvēki medī, nogalina un ēd. Medības ir gan sporta un rekreācijas veids, gan tradicionāls veids, kā iegūt pārtiku. Tā notiek lielākajā daļā valstu, tomēr atšķiras noteikumi, sezonas un prakses. Parasti medības reglamentē nacionālie un starptautiskie likumi, jo bieži tiek izmantoti ieroči un pastāv nepieciešamība aizsargāt putnu populācijas un to vairošanās sezonas — lai nodrošinātu, ka nākamajai paaudzei ir iespēja izaugt un saglabāt populācijas ilgtspēju. Saistībā ar šo bieži tiek noteikti aizliegumi medīt noteiktos periodos vai vietās, kā arī kvotas un bag-limiti.

Lai gan putni ir savvaļas dzīvnieki, daudzi medījamo sugu pārvaldības veidi ietver aktīvu apsaimniekošanu īpašumos. Piemēram, medību saimniecības var ierīkot ligzdošanas un barošanās vietas, veikt biotopu uzlabošanu, atbalstīt mākslīgu ligzdošanu un, dažos gadījumos, organizēt mākslīgu ieaudzēšanu un atbrīvošanu. Protams, migrējošos putnus pilnībā nevar pārvaldīt tādā pašā veidā kā rezidentu sugas — tiem ir jānodrošina starptautiska aizsardzība un sadarbība starp valstīm. Dažos reģionos, piemēram, Skotijā, medījamo putnu šaušana uz noteiktām īpašībām ir būtisks ienākumu avots, un apsaimniekošana tiek plānota, lai nodrošinātu pietiekamu skaitu putnu nākamajai sezonai.

Apvienotajā Karalistē spēle ir definēta 1831. gada Likumā par medībām (Game Act 1831). Medījamo dzīvnieku šaušana svētdienās vai naktī ir aizliegta. Citi (ne medījamie putni), kurus Apvienotajā Karalistē medī pārtikai, ir norādīti 1981. gada Likumā par savvaļas dzīvniekiem un dabu (Wildlife and Countryside Act 1981). Karaliskajai putnu aizsardzības biedrībai (RSPB) un Mežsaimniecības komisijai ir liela ietekme uz medību regulējumu.

Apvienotās Karalistes tiesību aktos spēle ir definēta kā:

Kas tiek uzskatīts par "spēli" un medījamiem putniem

Vārds "spēle" likumiskā nozīmē parasti ietver konkrētas zīdītāju un putnu sugas, kuras tradicionāli tiek medītas. Lai gan precīzs sugu saraksts var atšķirties pa jurisdikcijām un laika gaitā tikt grozīts, medījamo putnu paraugprakses parasti iekļauj sugas, piemēram:

• fazāni (pheasant), paipalas (partridge), tūrles/grouse;
• vārnas un citi liemeņu putni dažās vietās;
• pīles un zosu sugas savvaļas ūdensputniem (ar noteikumiem attiecībā uz migrāciju un slimību risku);
• zaļi un morsu tipa sugas atkarībā no reģiona.

Precīzu definīciju un to, kuras sugas ir atļautas medīt, nosaka attiecīgie tiesību akti katrā valstī.

Apsaimniekošana un ilgtspēja

Apsaimniekošana (game management) nozīmē pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka ir pietiekami daudz putnu nākamajai medību sezonai. Tas ietver:

• biotopu uzlabošanu — zālienu, krūmāju, ligzdošanas vietu uzturēšana;
• barošanas pasākumus ārpus ligzdošanas sezonas;
• kontrolētu sargāšanu pret mežacūku un citu plēsēju pārapdzīvotību, ja tie apdraud ligzdošanu;
• uzraudzību un aizsardzību pret slimībām (piem., putnu gripu) un bioloģiskās drošības pasākumus;
• nozīmīgu datu vākšanu — monitoringā tiek reģistrētas populāciju tendences, ligzdošanas panākumi un mirstība.

Dažās valstīs tiek lietotas arī lauksaimniecības subsīdijas un kombinēti dabas aizsardzības plāni, lai saglabātu medījamo sugu biotopus. Apsaimniekošana var būt saistīta ar komerciālām medību saimniecībām (shooting estates), kur medības tiek organizētas kā pakalpojums, bet arī ar amatieru mednieku saudzējošu saimniecību vadību.

Medību veidi un prakse

Medību metodes atkarīgas no sugas un vietējiem noteikumiem. Biežākie veidi:

• Driven shoots — organizētas medības, kur putni tiek izdzīti pret ierindas šāvējiem (bieži izmanto fazānus un paipalas);
• Walked-up — medības, ejot cauri biotopam un meklējot putnus ar suņiem (biežāk izmanto tūrles, zosis, pīles);
• Decoying un luring — ūdensputnu medībās izmanto mānekļus un ģērbšanos, lai piesaistītu putnus šaušanai (būtiski atbilst noteikumiem par migrējošajiem putniem);
• Putnu medības ar putnu dresētu palīdzību — falonoloģija (medības ar plēsīgajiem putniem) ir tradicionāla prakse, kuru reglamentē atsevišķi noteikumi.

Atsevišķos reģionos ir aizliegts izmantot noteiktus rīkus vai paņēmienus, piemēram, tīklus, slazdus vai elektrošokus. Tāpat ir stingri ierobežotas metodes, kas var kaitēt citām sugām vai vidi.

Likumi, licences un uzraudzība

Medības parasti ir regulētas ar vairākām likumu kopām — ieroču likumiem, medību likumiem, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības normām. Galvenie regulējuma elementi ir:

• obligāta medību vai mednieka licence vai apliecība (daudzās valstīs);
• iestiprinātas sezona un aizliegumi medīt noteiktos periodos (piem., ligzdošanas laikā);
• bag-limiti un kvotas atsevišķām sugām;
• ierobežojumi attiecībā uz ieročiem, patronām un drošības prasībām;
• prasības par medību reģistrāciju un uzskaiti;
• sodi un kriminālatbildība par nelikumīgām medībām un sugu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem.

Apvienotajā Karalistē, kā minēts, Game Act 1831 izveidojis pamatu noteiktu sugu aizsardzībai un noteikumu ievērošanai, un vēlākie tiesību akti, piemēram, Wildlife and Countryside Act 1981, papildina šo regulējumu. RSPB un Mežsaimniecības komisija (RSPB, Forestry Commission) regulāri iesaistās politikas veidošanā un uzraudzībā.

Starptautiskie aspekti un migrējošie putni

Migrējošo putnu aizsardzība prasa starptautisku sadarbību — daudzām migrējošajām sugām jāievēro starptautiskas konvencijas un sadarbības nolīgumi (piem., dažādu reģionu līgumi par migrējošo sugu aizsardzību). Tas nozīmē, ka valsts likumi bieži precizē prasības, kas izriet no starptautiskiem saistību dokumentiem. Migrējošo putnu gadījumā aizsardzībai jāaptver gan ligzdošanas, gan ziemošanas un migrācijas pieturvietas.

Veselība, ētika un labturība

Medību apsaimniekošana iekļauj arī veselības un labturības jautājumus: jāuzrauga putnu populācijas, jāievēro slimību kontroles pasākumi (piem., attiecībā uz putnu gripu), un jāpiemēro ētiskas medību prakses, lai mazinātu lieku ciešanu rašanos. Likumdošana bieži aizliedz praktikas, kas izraisa pārmērīgu un bezjēdzīgu mocīšanu, un nosaka pienākumus drošai un humānai nogalināšanai.

Ekonomiskā nozīme un sabiedriskā uztvere

Medību nozare rada ienākumus caur licencēm, medību tūrisma pakalpojumiem, medību saimniecībām un sadarbību ar lauksaimniecību un dabas aizsardzību. Tajā pašā laikā sabiedrībā pastāv dažādas attieksmes — no plašas atbalsta tradicionālajiem un ilgtspējīgajiem apsaimniekošanas modeļiem līdz spēcīgai kritikai par rūpniecisku medību praksi vai nesamērīgu iespaidu uz vides daudzveidību. Tāpēc publiskā politika bieži balstās uz zinātniskiem datiem, konsultācijām ar vides organizācijām un mednieku kopienām, kā arī sabiedrības vēlmēm attiecībā uz dzīvnieku labturību un dabas saglabāšanu.

Praktiski padomi sabiedrībai

• Ja interesējaties par medībām — iepazīstieties ar vietējajiem likumiem, saņemiet nepieciešamās licences un apmācību par drošību pie ieročiem;
• Sadarbojieties ar vietējām dabas aizsardzības organizācijām un medību pārvaldniekiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;
• Atbalstiet uzraudzību un datu vākšanu — reālas populāciju novērtēšanas palīdz noteikt ilgtspējīgas medību kvotas;
• Esiet informēti par slimību riskiem (piem., putnu gripu) un ievērojiet bioloģiskās drošības norādījumus.

Medījamie putni un to apsaimniekošana ir komplekss un daudzdimensionāls temats, kas savieno kultūras tradīcijas, ekonomiku, lauksaimniecību, dzīvnieku labturību un bioloģisko daudzveidību. Legalitāte un ilgtspēja ir pamats, uz kura balstās mūsdienu prakse, un jebkura medību aktivitāte prasa rūpīgu plānošanu, atbildību un cieņu pret dzīvību un vidi.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir spēles putns?

J: Kāds ir medījamo putnu medību mērķis?

Vai ir likumi, kas reglamentē medījamo putnu medības?

J: Kādi likumi ir saistīti ar medījamo putnu medībām?

J: Kā tiek pārvaldīti medījamie putni?

J: Kas ir 1831. gada Medību likums?

Kādas organizācijas var ietekmēt medījamo putnu medību regulējumu?

Meklēt pēc burta