Vācu aitu suns (Deutscher Schäferhund): īpašības, izmantošana un kopšana

Vācu aitu suns (vācu: Deutscher Schäferhund), pazīstams arī kā Elzasas aitu suns, ir vidēji liela izmēra suņu šķirne. To pirmo reizi izveidoja Vācijā. Tos bieži izmanto kā policijas suņus, taču tiem ir arī daudzi citi izmantošanas veidi. Tos izmanto kā ganāmpulku suņus, sargsuņus, militāros suņus, neredzīgo acu suņus un kā mājdzīvniekus. Pateicoties to inteliģencei, ātrumam, dzinējumam, degsmei un līdzsvaram, tos tagad dēvē par "daudznozaru" suņiem, kā arī par "vispilnīgāko suņu šķirni", ko uzskata arī par visdaudzpusīgāko šķirni gan pielāgošanās, gan piemērotības ziņā.

Svarīgs mūsdienīgs pielietojums ir suņa spēja veikt meklēšanas un glābšanas darbus. Agrāk Amerikas Glābšanas suņu asociācija izmantoja tikai elzasāciešus, lai atrastu pazudušus vai pazudušus cilvēkus. Viņi meklēja savvaļā, katastrofu, cilvēku mirstīgo atlieku un ūdens meklēšanas un glābšanas un izcelšanas misijās. Šī šķirne ir gudra, atlētiska un spēj dzīvot visdažādākajos klimatiskajos apstākļos.

Vācu aitu suņu tēviņi parasti sver aptuveni 30-40 kg. Mātītes parasti sver aptuveni 22-32 kilogramus (49-71 lb).

Terminu Elzasas vilku suns, nevis vācu aitu suns, Pirmā pasaules kara laikā pirmo reizi sāka lietot briti. Tas bija tāpēc, ka valsts bija karā ar Vācijas impēriju. Zināms, ka arī vācu diktatoram Ādolfam Hitleram par kompanjoniem bija vācu aitu suņi.

Izskats un šķirnes standarta raksturojums

Vācu aitu suns ir muskuļots, labi proporcionēts un atletisks. Standarta augstums pie pleca parasti ir apmēram 60–65 cm tēviņiem un 55–60 cm mātītēm. Apmatojums ir dubultā — bieza pavilna un ārējais pārklājošais kažoks, kas aizsargā pret laika apstākļiem. Krāsu varianti: melna ar dzeltenīgi brūnu ("saddle"), sudraba, pilnīgi melna, sarkana-smilsu krāsa (sable) un reti citi toņi. Ir arī garspalvains variants, kas nav tik izplatīts sacensību standartā, bet ir populārs kā ģimenes suns.

Temperaments un raksturs

Vācu aitu suns ir pazīstams ar:

• Inteliģenci: ātri mācās un viegli apgūst komandas;
• Uzticamību: lojāls ģimenei un darba partneris profesionālajās lomās;
• Aizsargājošu instinktu: labs sargs, ja tiek pareizi socializēts un apmācīts;
• Enerģiju un darba spars: nepieciešama regulāra fiziska un garīga slodze;
• Jūtīgumu: reagē uz saimnieka emocijām, prasa mērķtiecīgu, bet maigu audzināšanu.

Izmantošanas jomas

Vācu aitu suņi izceļas daudzpusībā — tie ir piemēroti:

• Policijas un drošības dienestu darbam;
• Militārajām un speciālām operācijām;
• Glābšanas, meklēšanas un izcelšanas darbiem (skat. iepriekšējā norādē par meklēšanas un glābšanas);
• Vadības un asistēšanas lomām (piem., neredzīgo asistenti);
• Sportam: paklausības sacensībām, agility, tracking un Schutzhund / IGP;
• Kā sargsuņi un kompanjoni ģimenē.

Apmācība un socializācija

Vācu aitu suņiem apmācība ir būtiska jau no agras bērnības. Ieteikumi:

• Sāciet socializāciju no 8–10 nedēļu vecuma — cilvēki, skaņas, citi dzīvnieki;
• Izmantojiet pozitīvu pastiprinājumu (balvas, uzslavas), izvairieties no fiziskas soda;
• Veidojiet konsekventas, skaidras robežas un vadību — tas samazina aizsargājamu uzvedību;
• Iekļaujiet garīgās nodarbes: iemaņu apgūšana, olas meklēšana, lukturu treniņi;
• Regulāra apmācība un vingrinājumi saudzē prātu un ķermeni, novērš destruktīvu uzvedību.

Veselība un biežākās slimības

Vācu aitu suņiem var būt noteiktas ģenētiskas un iegūtas veselības problēmas:

• Gūžas un elkoņu displāzija — viena no biežākajām problēmām; selekcijā izmanto gūžu un elkoņu pārbaudes;
• Degeneratīvā mielopātija (DM) — neiroloģiska slimība, par kuru iespējams testēt ģenētiski;
• Gremošanas traucējumi un vēdergrieze (bloat/gastric torsion) — potenciāli dzīvībai bīstama stāvokļa risks;
• Ausu un ādas problēmas, kā arī alerģijas;
• Oftalmoloģiskas un sirds saslimšanas — retāk, bet iespējamas.

Lai samazinātu risku, izvēlieties audzētājus, kas veic veselības testus (gūžu un elkoņu novērtējumi, ģenētiskie testi DM u.c.) un nodrošina skaidru vecāku veselības vēsturi.

Kopšana

Vācu aitu suņu kopšana nav sarežģīta, tomēr regulāra:

• Sukāšana 1–3 reizes nedēļā, intensīvā nobruņošanās periodā (pēc gada divreiz) biežāk;
• Retas vannošanas — tikai pēc nepieciešamības; pārmērīga vannēšana bojā dabisko pavilnu;
• Nagu apgriešana, ausu pārbaude un zobu higiēna regulāri;
• Vasarā un ziemā regulāra ādas un pavilnas apskate, lai novērstu radzēšanos vai parazītus.

Barošana un dzīves ilgums

Optimāla barošana nozīmē kvalitatīvu suņu barību, pielāgotu vecumam, aktivitātes līmenim un veselības vajadzībām. Pieaugušie parasti saņem 1–2 barošanas reizēs dienā, atkarībā no devām un barības kaloritātes. Vidējais dzīves ilgums ir 9–13 gadi, atkarībā no ģenētikas un aprūpes kvalitātes.

Piemērotība ģimenēm un dzīves apstākļi

Vācu aitu suns labi iederas aktīvā ģimenē, kas spēj nodrošināt fizisko slodzi un garīgo stimulāciju. Tie var dzīvot gan privātmājā ar pagalmu, gan dzīvoklī, taču dzīvoklī prasīs daudz pastaigu un izkrāmēšanas iespēju. Nav ieteicams atstāt suni bez nodarbes ilgstoši — tas var novest pie destruktīvas uzvedības.

Kā izvēlēties kucēnu

Rūpīga izvēle ir būtiska. Pārbaudiet:

• Audzētāja reputāciju un stingru selekciju pēc veselības testiem;
• Kucēnu socializāciju un vidi, kurā tie audzēti;
• Vecāku dokumentāciju par gūžu/elkoņu novērtējumu un ģenētiskajiem testiem;
• Uzziniet par kucēna temperamentu — aktīvs, mierīgs, piesardzīgs, utt., un vai tas atbilst jūsu dzīvesstilam.

Biežas problēmas un profilakses pasākumi

• Regulāras veterinārārsta pārbaudes un vakcinācijas;
• Svara kontrole, lai samazinātu spiedienu uz locītavām;
• Pakāpeniska barības porciju un fiziskās slodzes palielināšana, lai samazinātu gūžas displāzijas risku augošajiem kucēniem;
• Ātra rīcība simptomi (locītavu sāpes, gaita, elpošanas traucējumi, vēdera uzpūšanās) gadījumā.

Secinājums

Vācu aitu suns ir izcila, daudzpusīga šķirne, kas sniedz lielas iespējas gan darbā, gan ģimenē. Tomēr tie prasa laiku, enerģiju un atbildīgu saimnieku, kas nodrošinās pareizu audzināšanu, socializāciju un veselības aprūpi. Izvēloties šīs šķirnes suni, izvēlieties pārdomātu audzētāju un esiet gatavs ilgtermiņa saistībām.

Jautājumi un atbildes

J: Kā sauc vācu aitu šķirnes suņus?

J: Kādi ir daži no šīs šķirnes suņu izmantošanas veidiem?

J: Cik parasti sver vācu aitu suņi?

Jautājums: Kāpēc vācu aitu suņa vietā tika lietots termins "Alsācijas vilku suns"?

J: Kas izveidoja vācu aitu suņu šķirnes pašreizējo versiju?

J: Vai šī ir universāla šķirne, ņemot vērā tās pielāgošanās spējas un piemērotību?

J: Vai bija zināms, ka Ādolfam Hitleram bija kādi kompanjoni - vācu aitu suņi?

Meklēt pēc burta