Gazelas ir antilopju suga. Tās pieder Gazella, Eudorcas un Nanger ģintīm. Gazelu sugas atšķiras pēc izmēra, krāsas un ragu formas — daļai sugu ragi ir tikai tēviņiem, citām tie ir arī mātītēm. Vidēji gazelu augstums pie pleciem ir aptuveni 45–75 cm, svars var svārstīties no aptuveni 15 līdz 75 kg atkarībā no sugas. Dzīves ilgums savvaļā parasti ir dažus līdz apmēram 10–12 gadus.
Izplatība un biotopi
Gazellas galvenokārt sastopamas Āfrikas pļavās un savannās, taču tās ir sastopamas arī Āzijas dienvidrietumos. Gazeles pielāgojušās sausākiem un atklātiem biotopiem — stepēm, pļavām, krūmājiem un daļēji tuksneša zonām. Dažas sugas mēdz migrēt sezonalitātes dēļ, meklējot barību un ūdeni, citām ir vairāk lokāls areāls.
Uzvedība un sociālā organizācija
Gazelas parasti dzīvo ganāmpulkos, kuru lielums var būt no nelielām grupām līdz simtiem dzīvnieku. Ganāmpulka struktūra bieži ietver dominējošus tēviņus, kuri iezīmē teritorijas un savāc harēmu, kā arī lielākas jauktas grupas, īpaši sausā laikā. Gazelas aktīvas dienas gaišajā laikā un krēsla periodā (rītu un vakaru), lai izvairītos no pārkaršanas.
Reprodukcija: grūsnība ilgst aptuveni 5–6 mēnešus; mātīte parasti dzemdē vienu vai reti divus mazuļus. Mazuļi pirmās dienas tiek slepeni slēpti, lai pasargātu no plēsoņām, un spēj stāties kājās un skriet salīdzinoši ātri — tas ir būtiski izdzīvošanai.
Barošanās
Gazelas ir herbivoras. Tās ēd zāli, lapas, dzinumus un sēklas; izvēle atkarīga no sugas un gada laika. Daudzas gazelas spēj iegūt lielāko daļu nepieciešamā ūdens no barības, kas ļauj tām izdzīvot sausākos apvidos, tomēr, ja pieejams avots, tās regulāri dzer.
Ātrums, kustību veidi un aizsardzība pret plēsoņām
Gazelas ir pazīstamas kā ļoti kustīgas un izveicīgas dzīvnieki. Lai izvairītos no uzbrukumiem, tās izmanto ātru skriešanu, straujas manevrēšanas spējas un bieži vien pronking — augstu un ritmiski atkārtotu lēcienu uzrādi (latviski dažkārt saukts par stotting) — kas var maldināt plēsējus vai brīdināt pārējos ganāmpulka locekļus. Dažas avotu publikācijas norāda, ka atsevišķas sugas var sasniegt īslaicīgus ātrumus līdz aptuveni 60–80 km/h atkarībā no sugas un apstākļiem; vēl svarīgāka par maksimālo ātrumu ir to spēja strauji paātrināties un veikli mainīt virzienu.
Sugu daudzveidība, draudi un aizsardzība
Pastāv vairākas gazelu sugas un pasugas, un to statuss svārstās — daļa ir visai izplatītas, citas ir apdraudētas vai kritiski apdraudētas sakarā ar cilvēka darbību. Galvenie draudi ir biotopu zudums (pārveidošana lauksaimniecībai, pilsētas paplašināšanās), nelegāla medības un vietējā konkurence ar mājlopiem par resursiem. Daudzas gazelu populācijas tiek aizsargātas nacionālajos parkos un rezervātos; ir arī restoratīvi pasākumi un medību ierobežojumi, lai saglabātu sugas.
Attiecības ar cilvēkiem
Gazelas tradicionāli ir bijušas daļa no vietējās ekosistēmas un cilvēku kultūras Ziemeļāfrikā un Āzijā; mūsdienās to aizsardzība prasa sabiedrības atbalstu, ilgtspējīgu zemes izmantošanu un starptautisku sadarbību. Ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses un aizsargāto teritoriju uzturēšana palīdz saglabāt gazelu populācijas nākotnē.
Gazelas vārds cēlies no arābu valodas ghazăl (arābu: غزال).