RSPB — Lielbritānijas karaliskā putnu aizsardzības labdarība (dibināta 1889.)

RSPB — Lielbritānijas dibinātā 1889. gadā putnu aizsardzības labdarība: aizsargā putnus, pārvalda 200 rezervātus, vairāk nekā miljons biedru un aktīvas sabiedrības kampaņas.

Autors: Leandro Alegsa

Karaliskā putnu aizsardzības biedrība (RSPB) ir Lielbritānijā reģistrēta labdarības organizācija, kas vērsta uz putnu un plašākas dabas aizsardzību. To 1889. gadā kā Plūškoka līgu nodibināja Emīlija Viljamsone (Emily Williamson). No nelielas vietējas biedrības RSPB izauga par plašu sabiedrisku kustību, kas ietekmējusi gan publisko domu, gan likumdošanu par savvaļas dzīvnieku aizsardzību Apvienotajā Karalistē.

Vēsture un agrīnie panākumi

Biedrība ātri ieguva popularitāti un sāka sadarboties un apvienoties ar citām vietējām grupām — piemēram, ar Kažokādas un spalvu līgu Kroidonā — līdz tika veidota plašāka organizācija, kas kļuva par RSPB. RSPB sākotnējās biedres bija galvenokārt sievietes, kuras organizēja kampaņas pret eksotisko spalvu valkāšanas modi cepurēs, kas putniem radīja milzīgu iznīcināšanu. Šim nolūkam biedrībai bija vienkārši principi, kas akcentēja putnu aizsardzību un biedru atturēšanos no spalvu lietošanas apģērbā:

  1. ka deputāti attur putnus no bezmērķīgas iznīcināšanas un kopumā interesējas par to aizsardzību.
  2. Locekles atturas nēsāt jebkura putna spalvas, kas nav nogalināts pārtikai, izņemot tikai strausu.

- RSPB noteikumi, 1899. gads

Tajā laikā spalvu tirgus bija milzīgs: 1884. gada pirmajā ceturksnī uz Lielbritāniju tika ievestas gandrīz 7000 papardes putnu ādas, 0,4 miljoni putnu no Rietumindijas un Brazīlijas un 0,36 miljoni putnu no Britu Indijas. Biedrības kampaņas palīdzēja mainīt sabiedrības attieksmi pret šādu modi un veicināja spiedienu uz likumdevējiem, lai ierobežotu vai aizliegtu spalvu izmantošanu apģērbā.

Biedrību atbalstīja dažas augsta sociālā stāvokļa personas, tostarp Portlendas hercogiene, kura kļuva par biedrības pirmo prezidenti, un Saravakas Ranee. Organizāciju sāka atbalstīt arī daudzas otras ietekmīgas personas — gan vīrieši, gan sievietes, piemēram, ornitologs profesors Alfrēds Ņūtons. 1904. gadā biedrība saņēma karalisko hartu no Edvarda VII, kas bija nozīmīgs atzinums un deva organizācijai papildu prestižu un spēku ietekmēt publisko politiku. RSPB iesniedza lūgumrakstus parlamentam, lai ieviestu likumus, kas aizliedz plīvuru un citu spalvu izmantošanu apģērbā, un turpināja lobēt par plašāku putnu aizsardzību visā 20. gadsimtā.

Mūsdienu darbība un mērķi

RSPB mūsdienās strādā plašā darbības laukā, lai saglabātu putnus un to biotopus, cīnītos pret biotopu zudumu, piesārņojumu un klimata pārmaiņām. Organizācija īsteno trīs galvenos darbības virzienus:

  • Konservācija un rezervātu pārvaldība: RSPB uztur aptuveni 200 dabas rezervātus visā Apvienotajā Karalistē, kur tiek aizsargātas svarīgas ligzdošanas, migrācijas un barošanās vietas.
  • Sabiedrības izglītošana un iesaiste: organizē izglītojošas programmas skolām, notikumus ģimenēm un brīvprātīgo kustību, tostarp jauno biedru iniciatīvas; ikgadējās iedzīvotāju iesaistes akcijas, piemēram, putnu vērošanas dienas un dārza putnu skaitīšana, veicina pilsonisko zinātnes datu vākšanu.
  • Lobēšana un sabiedriskās politikas ietekmēšana: RSPB aktīvi strādā ar vietējām iestādēm un valdību, lai veicinātu likumdošanu, kas aizsargā putnu sugas un to biotopus — no vietēja mēroga plānošanas jautājumiem līdz nacionālām un starptautiskām vides iniciatīvām.

Izpēte, monitorings un brīvprātīgo darbs

RSPB vāc un analizē datus par putnu populācijām, veic sugu monitoringu un atbalsta zinātniskus pētījumus, kas palīdz noteikt apsaimniekošanas prioritātes. Organizācijas plašais brīvprātīgo tīkls (aptuveni 17 600 brīvprātīgo) nodrošina būtisku atbalstu rezervātu uzturēšanā, sabiedrības izglītošanā un datu vākšanā. RSPB darbinieku skaits ir ap 2000, un tai ir vairāk nekā miljons biedru (tostarp 150 000 jauniešu), kas padara to par vienu no lielākajām savvaļas dabas aizsardzības labdarībām Eiropā.

Reģionālā struktūra un starptautiskā sadarbība

RSPB darbojas caur daudziem vietējiem nodaļu tīkliem un reģionālām komandām, kas nodrošina dabas aizsardzības projektu īstenošanu visā valstī. Tā ir arī Lielbritānijas partnerorganizācija starptautiskā tīklojuma BirdLife International, kas sadarbojas ar līdzīgām organizācijām visā pasaulē, lai risinātu migrējošu sugu un globālu biotopu aizsardzības jautājumus.

Ietekme un sasniegumi

RSPB darbība ir devusi nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības attieksmes maiņā pret putnu aizsardzību un biotopu saglabāšanu. Organizācijas kampaņas agrāk palīdzēja graut populāro spalvu modi un vēlāk — veicināja tiesiskus risinājumus putnu aizsardzībai. RSPB pārvaldītie rezervāti nodrošina drošas vietas daudziem apdraudētiem un vietēji nozīmīgiem putnu sugu populācijām, un tās izglītības programmas audzina jaunas dabas aizstāvju paaudzes.

Kā iesaistīties

Ikviens var atbalstīt RSPB — kļūstot par biedru, ziedojot, piedaloties brīvprātīgajā darbā rezervātos vai iesaistoties vietējā grupā. Pat vienkāršas darbības, piemēram, putnu barotavu uzturēšana, dārza pasaules novērojumi un atbalsts vietējām aizsardzības iniciatīvām, palīdz saglabāt putnu sugas un to dzīvotnes nākotnei.

RSPB ir piemērs tam, kā vietēja iniciatīva var pāraugt par spēcīgu organizāciju ar plašu ietekmi — no 19. gadsimta kampaņām pret spalvu tirgu līdz mūsdienu plaša mēroga dabas aizsardzības un izglītības darbam visā Apvienotajā Karalistē un ārpus tās.

Vinifreda Kavendiša-Bentinka, Portlendas hercogiene, 1912. gadā. Viņa bija pirmā un visilgāk kalpojusī RSPB prezidente.Zoom
Vinifreda Kavendiša-Bentinka, Portlendas hercogiene, 1912. gadā. Viņa bija pirmā un visilgāk kalpojusī RSPB prezidente.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Karaliskā putnu aizsardzības biedrība (RSPB)?


A: RSPB ir Lielbritānijā reģistrēta labdarības organizācija. Tā darbojas, lai veicinātu putnu un plašākas vides saglabāšanu un aizsardzību, un uztur dabas rezervātus visā Apvienotajā Karalistē.

J: Kad tā tika dibināta?


A: RSPB kā Plūmju līgu 1889. gadā dibināja Emīlija Viljamsone.

Jautājums: Cik daudz ir tās biedru?


A: RSPB ir vairāk nekā miljons biedru, tostarp 150 000 jauniešu. Tā ir lielākā savvaļas dabas aizsardzības labdarības organizācija Eiropā.

J: Kas bija tās sākotnējie biedri?


A.: RSPB sākotnējās biedres bija sievietes, kuras rīkoja kampaņu pret eksotisko spalvu valkāšanas modi cepurēs.

K.: Pret ko viņas vērsās?


A: Viņas rīkoja kampaņu pret eksotisko spalvu valkāšanas modi cepurēs.


J: Kas viņus atbalstīja?



A: Biedrību atbalstīja dažas augsta sabiedriskā stāvokļa sievietes, kuras piederēja pie sabiedrības slāņiem, kas popularizēja spalvu cepures, tostarp Portlendas hercogiene (kura kļuva par biedrības pirmo prezidenti) un profesors Alfrēds Ņūtons.

Vai viņi saņēma karaļa hartu?



A: Jā, 1904. gadā viņi saņēma Karalisko hartu no Edvarda VII, ar kuru parlamentam tika iesniegts lūgums ieviest likumus, kas aizliedz plīvuru izmantošanu apģērbā.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3