Maskarēnu salas: Maurīcija, Reinjonas un Rodrigesa — Indijas okeāna arhipelāgs
Maskarēnu salas — Maurīcija, Reinjonas un Rodrigesa Indijas okeānā: vulkaniska izcelsme, unikāla flora un fauna, dodo izzušana un mūsdienu ekoloģiskās pārmaiņas.
Maskarēnu salas (franču: Mascareignes) jeb Maskarēni ir salu grupa Indijas okeānā uz austrumiem no Madagaskaras.
To vidū ir Maurīcija, Reinjonas sala un Rodrigesa. To nosaukums cēlies no portugāļu jūrasbraucēja Pedro Maskarenhasa, kurš pirmo reizi tās apmeklēja 1512. gada aprīlī.
Ģeoloģija un ainava
Salas radās kā rezultāts gareniskām vulkāniskām darbībām un karstajam punktam, kas saistīts ar Maskarēnu plato. Salas virsmas reljefs ir dažāds — no stāviem vulkāniskajiem klintīm un augstām kalnu grēdām līdz platas piekrastes līnijām un lagūnām. Dažas saliņas ir vecākas un vairāk erodētas, citas (piem., Maurīcija) satur gan vecākus vulkāniskus masīvus, gan jaunākas nogulumainas zonas.
Flora un fauna
Salas izveidojās, Reinjonas karstajam punktam vulkanisma rezultātā zem Maskarēnu plato. Tās ir atšķirīgs ekoreģions ar unikālu floru un faunu. Daļa sugu attīstījās izolācijā un ir endēmiskas — īpašas tieši Maskarēnu salām.
Starp izmirušajiem dzīvniekiem ir dodo (baloži bez lidojuma) un Rodrigesas zolītis (rodīreiz izmirusi suga). Salās agrāk dzīvoja arī milzu bruņurupuči, kā arī virkne citu sugu, kas cilvēku ievešanas, medību un dzīvotņu iznīcināšanas dēļ izzuda.
Tajā pašā laikā mūsdienās salās saglabājas daudzas endēmiski nozīmīgas sugas — putni, rāpuļi, abinieki un augu sugas — daļai no tām ir veikti aizsardzības un atjaunošanas pasākumi (piem., planētas līmeņa atjaunošanas programmas reto putnu sugām). Dienvidu un kalnu zonās joprojām sastopamas endēmas, piemēram, vietējie Phelsuma dzimtas dienas gekoni, kā arī dažādas endēmiskas koku un krūmu kopienas.
Vēsture un iedzīvotāji
Pirms kuģi atrada salas, tajās nebija pastāvīgu cilvēku apmetņu. No 16. gadsimta sākuma sāka ierasties eiropieši, un vēlāk notika koloniālā apdzīvošana — savu nozīmi spēlēja holandieši, franči un briti. Kopš koloniālās perioda salas piedzīvoja demogrāfiskas pārmaiņas: tika ievesti vergi, darbaspēks no Āzijas un citas populācijas, kas radīja mūsdienu daudzveidīgo iedzīvotāju sastāvu.
Valodas salās parasti ietver kreolu dialektus, franču valodas ietekmi un angļu valodu (īpaši administrācijā un izglītībā), taču to proporcijas atšķiras starp salām.
Politiskā piederība un ekonomika
Maskarēnu salas nav viena vienota valsts — politiski tās pieder dažādām jurisdikcijām. Daļa salu ir saistīta ar Francijas pārvaldību — piemēram, Reinjonas sala ir Francijas aizjūras departaments. Maurīcija ir neatkarīga valsts (Maurīcijas Republika), un Rodrigesa administratīvi pieder Maurīcijai kā tās ārējā sala.
Ekonomiski būtiska nozare ir tūrisms (pludmales, niršana, dabas objekti), kā arī lauksaimniecība (vēsturiski cukurniedres) un pakalpojumi. Salu tos kombinācija nodrošina galvenos ieņēmumu avotus, taču ekonomika jūt ietekmi no globālām tirgus svārstībām un klimata pārmaiņām.
Aizsardzība un ilgtspēja
Intensīva cilvēku darbība un ievestās sugas ir radījušas lielu spiedienu uz salas ekosistēmām, izraisot daudzu dzīvotņu samazināšanos un sugu izzušanu. Tajā pašā laikā notiek arī plašas atjaunošanas un konservācijas programmas: sugu saglabāšana, invazīvo augu un dzīvnieku kontrole, reintrodukcijas un biotopu atjaunošana. Vietējās un starptautiskās organizācijas strādā, lai saglabātu atlikušās endēmiskās sugas un atjaunotu salas dabisko daudzveidību.
Maskarēnu salu nozīme gan bioloģiskās daudzveidības, gan kultūras ziņā padara tās par svarīgu reģionu gan zinātniekiem, gan tūristiem, taču arī par piemēru tam, cik ātri var mainīties salu ekosistēmas, ja netiek piemērota ilgtspējīga apsaimniekošana.
Foetidia mauritiana
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Maskarēnu salas?
A: Maskarēnu salas ir salu grupa Indijas okeānā uz austrumiem no Madagaskaras, ieskaitot Maurīciju, Reinjonu un Rodrigesu.
Q: Kas pirmais apmeklēja Maskarēnu salas?
A: Maskarēnu salas 1512. gada aprīlī pirmo reizi apmeklēja portugāļu jūrasbraucējs Pedro Maskarenhass.
J: Kā izveidojās Maskarēnu salas?
A: Maskarēnu salas izveidojās, vulkanisma rezultātā Reinjonas karstajā punktā zem Maskarēnu plakankalnes.
J: Kāda ir Maskarēnu salu ekoloģija?
A: Maskarēnu salas ir atsevišķs ekoreģions ar unikālu floru un faunu, tostarp tādiem izmirušiem dzīvniekiem kā dodo un Rodrigesas zilonis, un tajās joprojām ir daži endēmiski putni un rāpuļi.
Vai Maskarēnu salās bija cilvēki, pirms tās atrada kuģi?
A: Pirms salas atklāja kuģi, Maskarēnu salās cilvēku nebija.
J: Kas pārvalda Maurīciju?
A: Maurīcija sevi dēvē par Maurīcijas Republiku un ir pašpārvaldes valsts.
J: Kāda ir Maskarēnu salām tuvākā sauszemes masa?
A: Maskarēnu salām tuvākā sauszeme ir Madagaskara, kas atrodas 680 km uz ziemeļrietumiem no Reinjonas.
Meklēt