Pļava

Veģetācija

Zālāju veģetācijas augstums var ievērojami atšķirties. Dienvidanglijas krīta pļavas ir diezgan īsas, bieži vien ar maziem, smalkiem ziediem.

Ziemeļamerikas "augstās zāles prērijās", Dienvidamerikas pļavās un Āfrikas savannās zāle ir diezgan augsta. Tas nodrošina zināmu segumu mazākiem dzīvniekiem un tādējādi palielina sugu skaitu, kas tur var dzīvot.

Dažās pļavās var būt sastopami kokaugi, krūmi vai koki. Daudzgadīgo zālaugu un lakstaugu sakņu sistēmas veido sarežģītus paklājus, kas notur augsni.

Ziemeļamerikā augsto lakstaugu stiebrzāle

Tālainās prērijas ir Ziemeļamerikas dabiskā ekosistēma, pirms to aizstāja mūsdienu kultūraugi. Atkāpjoties ledājiem, aptuveni pirms 10 000 gadiem morēnas materiāls tika nogāzts. Vēja nogāztā smilšmāla un organiskās vielas uzkrājās. Tas veidoja augsni. Prērijā bija visdziļākais augsnes virskārtas līmenis, kāds jebkad reģistrēts. Dzīvnieki, piemēram, bifeļi, aļņi, brieži un truši.

A ar savu urīnu un izkārnījumiem papildina augsni ar slāpekli. Prēriju suņi izraka tuneļus, kas "aerēja augsni un novadīja ūdeni vairākus metrus zem virsmas". No 5000 līdz 8000 gadiem vairāk nekā 240 miljonus akru (970 000 km² ) plašās prēriju pļavas bija nozīmīga ainavas sastāvdaļa.

No 1800. līdz 1930. gadam lielākā daļa no tās tika iznīcināta. Apmetņi to, ko dēvēja par "Lielo Amerikas tuksnesi" vai "Iekšējo jūru", pārveidoja par lauksaimniecības zemēm. Viņi nomainīja vecos zālājus ar jauniem, galvenokārt kviešiem un kukurūzu. Bizonus viņi aizstāja ar liellopiem, cita veida liellopiem. Piemēram, aptuveni 40 % pasaules kukurūzas audzē Amerikas Savienotajās Valstīs, galvenokārt zemē, kur agrāk auga zāle. Eiropas liellopu ganīšanas veids, gandrīz pilnīga prēriju suņu iznīcināšana, kā arī zemes uzaršana un kultivēšana nodarīja postījumus. Pļaušana nopļāva lakstaugu sakņu sistēmu un pārtrauca vairošanos. Augsnes nosusināšana mainīja augsnes ūdens saturu, un augsnes erozija iznīcināja augsni.

Atšķiras aplēses par to, cik liela daļa no sākotnējās prēriju platības ir saglabājusies. Iespējams, mazāk nekā 1 %, galvenokārt "izkliedētās atliekās, kas atrodamas pionieru kapsētās, atjaunošanas projektos, gar lielceļiem un dzelzceļa ceļiem, kā arī stāvos stāvkrastos augstu virs upēm", līdz 4 %.

Tallgrass prairie, Midewin


Zālāji Kantabrijā, Spānijas ziemeļos


Graudaugu kultūras bijušajās pļavās

Augi un dzīvnieki

Zālājos ir maz koku, jo nokrišņu daudzums ir neliels. Ēnainie koki, ko sauc par akācijām, ir vieni no nedaudzajiem kokiem, kas šeit var augt. Meža ugunsgrēki ir bieži sastopami un iznīcina kokus. Koku augšanu kavē arī dzīvnieki, jo tie apēd mīkstos dzinumus, pirms tie var izaugt par pieaugušiem kokiem. Ir zināms, ka ziloņi nolauž izaugušus kokus un barojas ar to lapām, padarot kokus vēl retākus.

Zāle joprojām var augt, jo tā izdzīvo sausumu un dzīvnieku staigāšanu. Tāpēc pļavas var pabarot lielu skaitu dzīvnieku. Pie dzīvniekiem pieder peles, žurkas, kas ēd galvenokārt sēklas. Čūskas, vanagi un ērgļi ēd galvenokārt sīkus dzīvniekus. Lielie dzīvnieki, galvenokārt ganītāji, ir zebras, strausi, žirafes, degunradži, ziloņi, zirgi un antilopes.