Pļava
pļava ir zemes platība, kurā pārsvarā aug zālaugi. Tajā ir savvaļas zālāji, un var būt arī daži koki. Vairākās pasaules daļās ir pļavas. Zālāji ir sastopami Āfrikā, Ziemeļamerikā, Vidusāzijā, Dienvidamerikā un Austrālijas piekrastē. Vislielākās pļavas atrodas Austrumāfrikā. Zālājus ar dažiem izkliedētiem kokiem sauc par savannām. Citas sauc par prērijām vai stepēm.
Zālājā līst maz lietus. Katru gadu izkrīt no 25 līdz 75 cm nokrišņu, tāpēc šajās savannās vasarā ir karsts un saulains, bet ziemā - vēss laiks.
Veģetācija
Zālāju veģetācijas augstums var ievērojami atšķirties. Dienvidanglijas krīta pļavas ir diezgan īsas, bieži vien ar maziem, smalkiem ziediem.
Ziemeļamerikas "augstās zāles prērijās", Dienvidamerikas pļavās un Āfrikas savannās zāle ir diezgan augsta. Tas nodrošina zināmu segumu mazākiem dzīvniekiem un tādējādi palielina sugu skaitu, kas tur var dzīvot.
Dažās pļavās var būt sastopami kokaugi, krūmi vai koki. Daudzgadīgo zālaugu un lakstaugu sakņu sistēmas veido sarežģītus paklājus, kas notur augsni.
Ziemeļamerikā augsto lakstaugu stiebrzāle
Tālainās prērijas ir Ziemeļamerikas dabiskā ekosistēma, pirms to aizstāja mūsdienu kultūraugi. Atkāpjoties ledājiem, aptuveni pirms 10 000 gadiem morēnas materiāls tika nogāzts. Vēja nogāztā smilšmāla un organiskās vielas uzkrājās. Tas veidoja augsni. Prērijā bija visdziļākais augsnes virskārtas līmenis, kāds jebkad reģistrēts. Dzīvnieki, piemēram, bifeļi, aļņi, brieži un truši.
A ar savu urīnu un izkārnījumiem papildina augsni ar slāpekli. Prēriju suņi izraka tuneļus, kas "aerēja augsni un novadīja ūdeni vairākus metrus zem virsmas". No 5000 līdz 8000 gadiem vairāk nekā 240 miljonus akru (970 000 km2 ) plašās prēriju pļavas bija nozīmīga ainavas sastāvdaļa.
No 1800. līdz 1930. gadam lielākā daļa no tās tika iznīcināta. Apmetņi to, ko dēvēja par "Lielo Amerikas tuksnesi" vai "Iekšējo jūru", pārveidoja par lauksaimniecības zemēm. Viņi nomainīja vecos zālājus ar jauniem, galvenokārt kviešiem un kukurūzu. Bizonus viņi aizstāja ar liellopiem, cita veida liellopiem. Piemēram, aptuveni 40 % pasaules kukurūzas audzē Amerikas Savienotajās Valstīs, galvenokārt zemē, kur agrāk auga zāle. Eiropas liellopu ganīšanas veids, gandrīz pilnīga prēriju suņu iznīcināšana, kā arī zemes uzaršana un kultivēšana nodarīja postījumus. Pļaušana nopļāva lakstaugu sakņu sistēmu un pārtrauca vairošanos. Augsnes nosusināšana mainīja augsnes ūdens saturu, un augsnes erozija iznīcināja augsni.
Atšķiras aplēses par to, cik liela daļa no sākotnējās prēriju platības ir saglabājusies. Iespējams, mazāk nekā 1 %, galvenokārt "izkliedētās atliekās, kas atrodamas pionieru kapsētās, atjaunošanas projektos, gar lielceļiem un dzelzceļa ceļiem, kā arī stāvos stāvkrastos augstu virs upēm", līdz 4 %.
Tallgrass prairie, Midewin
Zālāji Kantabrijā, Spānijas ziemeļos
Graudaugu kultūras bijušajās pļavās
Augi un dzīvnieki
Zālājos ir maz koku, jo nokrišņu daudzums ir neliels. Ēnainie koki, ko sauc par akācijām, ir vieni no nedaudzajiem kokiem, kas šeit var augt. Meža ugunsgrēki ir bieži sastopami un iznīcina kokus. Koku augšanu kavē arī dzīvnieki, jo tie apēd mīkstos dzinumus, pirms tie var izaugt par pieaugušiem kokiem. Ir zināms, ka ziloņi nolauž izaugušus kokus un barojas ar to lapām, padarot kokus vēl retākus.
Zāle joprojām var augt, jo tā izdzīvo sausumu un dzīvnieku staigāšanu. Tāpēc pļavas var pabarot lielu skaitu dzīvnieku. Pie dzīvniekiem pieder peles, žurkas, kas ēd galvenokārt sēklas. Čūskas, vanagi un ērgļi ēd galvenokārt sīkus dzīvniekus. Lielie dzīvnieki, galvenokārt ganītāji, ir zebras, strausi, žirafes, degunradži, ziloņi, zirgi un antilopes.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pļava?
A: Pļava ir bioms, kurā pārsvarā aug zālaugi ar dažiem savvaļas zālājiem un kokiem.
J: Kur ir sastopamas pļavas?
A: Zālāji ir sastopami Āfrikā, Ziemeļamerikā, Vidusāzijā, Dienvidamerikā un Austrālijas piekrastē.
J: Kāds ir lielākais zālājs pasaulē?
A: Vislielākās pļavas atrodas Austrumāfrikā.
J: Kā sauc pļavas, kurās ir daži atsevišķi koki?
A: Zālājus ar dažiem izkliedētiem kokiem sauc par savannām.
J: Kādi ir daži citi zālāju nosaukumi?
A: Citi zālāju nosaukumi ir prērijas vai stepes.
J: Kas ir bioms?
A: Bioms ir zemes platība, kurai ir savs unikāls klimats, augi un dzīvnieki.
J: Vai zālāji ir raksturīgi tikai kādai vienai vietai?
A: Nē, pļavas ir sastopamas vairākās pasaules daļās.