Nelidojošie putni: kas tie ir, sugas, piemēri (strauss, kivi, pingvīns)
Uzzini par nelidojošiem putniem: sugas, īpašības un piemēri — strauss, kivi, pingvīns. Fakti par izmēriem, dzīvesvietām, evolūciju un adaptācijām.
Nelidojoši putni ir putni, kas nespēj lidot. Tie ir atkarīgi no spējas skriet vai peldēt, un tie ir attīstījušies no saviem lidojošajiem priekštečiem. Mūsdienās dzīvo aptuveni 60 sugas, no kurām pazīstamākās ir strauss, emu, kasauārs, reja, kivi un pingvīns.
Divas būtiskas atšķirības starp lidojošiem un nelidojošiem putniem ir tās, ka nelidojošiem putniem ir mazāki spārnu kauli un nav (vai ir ievērojami samazināts) ķīlis uz krūšu kaula. Ķīlis nostiprina spārnu kustībām nepieciešamos muskuļus. Bezspārņu putniem ir arī vairāk spalvu nekā lidojošiem putniem.
Jaunzēlandē ir vairāk nelidojošo putnu sugu (tostarp kivi, vairākas pingvīnu sugas un takahe) nekā jebkurā citā valstī. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz cilvēku ierašanās brīdim pirms tūkstoš gadiem Jaunzēlandē nebija lielu sauszemes plēsēju. Galvenie nelidojošo putnu plēsēji bija lielāki putni.
Dažas nelidojošas salu putnu sugas ir cieši saistītas ar lidojošām sugām. Tas nozīmē, ka lidojums ir nozīmīga bioloģiskā vērtība. Tiklīdz putniem nav nepieciešams lidot, notiek selekcija pret lidojumu.
Mazākais nelidojošais putns ir nepieejamās salas slieksnis (garums 12,5 cm, svars 34,7 g). Lielākais (gan smagākais, gan augstākais) dzīvojošais nelidojošais putns ir strauss (2,7 m, 156 kg), lai gan daži izmirušie putni izauguši līdz lielākiem izmēriem.
Bezspārņu putnus ir viegli aprūpēt nebrīvē, jo tie nav jātur būrī. Kādreiz strausus audzēja dekoratīvo spalvu dēļ. Mūsdienās tos audzē gaļai un ādai, ko izmanto ādas izgatavošanai.
Bija arī citas bezspārņu putnu dzimtas, piemēram, tagad izmirušie Phorusrhacidae, kas attīstījās kā ļoti spēcīgi sauszemes plēsēji.
Anatomija un pielāgojumi
Nelidojošo putnu ķermeņa uzbūve bieži atšķiras no lidojošo sugu tipiskās anatomijas. Tipiski raksturojumi:
- Samazinātas spārnu struktūras — spārnu kauli var būt mazāki vai pārveidoti. Pingvīniem, piemēram, spārni ir pārvērtušies par spēcīgiem airiem, kas labāk piemēroti peldēšanai nekā lidošanai.
- Samazina vai zaudē ķīli krūšu kaulā — bez izteikta ķīļa nav vietas lieliem lidošanas muskuļiem.
- Biezāki, blīvāki kauli — daudziem nelidojošajiem putniem kauli ir blīvāki, kas palīdz stabilitātē vai peldēšanā.
- Locomocijas adaptācijas — strausiem ir spēcīgas kājas un īpaša divpirkstu pēda ātrai skriešanai; pingvīniem kājas un stublāji piemēroti niršanai; kiviem attīstīta smalka gara knābis un laba oža.
Evolūcija un izplatība
Lidošanas zaudēšana ir evolūcijas piemērs, kas vairākkārt notikusi jeb tīmekļa putnu grupās neatkarīgi. Šādas pārmaiņas parasti notiek:
- uz salām vai teritorijām bez sauszemes plēsējiem, kur lidošana zaudā adaptīvu nozīmi;
- kad iegūst priekšrocību pārejā uz dzīvi uz zemes vai ūdenī (piem., ātra skriešana vai efektīva peldēšana);
- kad ķermeņa palielināšanās padara lidošanu enerģētiski neizdevīgu.
Jāuzsver, ka ne visas lielas putnu grupas, kas ietver nelidojošas sugas (piemēram, ratiti — strausi, emu, kasauārs, reja), ir cieši saistītas tikai ar lidošanas zaudēšanu kā vienu notikumu; lidojuma zudums bieži ir konverģents process vairākos taksonos.
Piemēri un īpatnības
- Strauss — lielākais dzīvojošais nelidojošais putns; spēcīgas kājas, pielāgots ātrai skriešanai un kaujai, cilvēku audzēts arī gaļai un ādai.
- Emu — Austrālijas milzis, ar garu kaklu un spēcīgām kājām, efektīvs pārvietotājs lielos attālumos.
- Kasauārs, — tropisko mežu iedzīvotājs ar bīstamu krūšu 'ķiveri' (casque) un spēcīgām kājām; zināms kā potenciāli bīstams cilvēkam, ja sajutīs draudus.
- Reja — Dienvidamerikas radinieks strausiem, piemērots dzīvei stepēs un atklātās ainavās.
- Kivi — Jaunzēlandes endemīts, naktsdzīvnieks ar mazām spārnu atliekām, garu knābi ar nasku ožu; daļa sugu ir apdraudētas.
- Pingvīns — jūras putns, kura spārni pārvērtušies par airiem; lieliski nirēji, bet uz zemes kustas stīvi.
Ekoloģiskā loma un uzvedība
Nelidojošie putni aizpilda dažādas nišas: daži ir plēsēji (piem., vēsturiskie Phorusrhacidae), citi — sējēji vai grauzēji, vēl citi — specializēti ūdensbarotāji (pingvīni). Viņu uzvedība atkarīga no vides: nakts aktivitāte (kivi), migrācija vai lokāla pārvietošanās (daži pingvīni), teritorijas aizstāvēšana un sarežģītas pārošanās rituālas.
Cilvēka ietekme un aizsardzība
Daudzi nelidojošie putni ir pakļauti cilvēku radītajām briesmām:
- iepazītu plēsēju (piem., žurku, briežu, ērču, kaķu un suņu) ievazāšana uz salām iznīcināja daudzus ligzdojošus putnus;
- biotopu iznīcināšana un cilvēka medības izraisīja izmiršanu gadījumos kā moa vai Aepyornis (elefanta putns);
- klimata pārmaiņas ietekmē pārtikas pieejamību un ligzdošanas apstākļus.
Aizsardzības pasākumi ietver plēsēju kontroli uz salām, aizsargāto teritoriju izveidi, apsaimniekošanu un sugu atjaunošanas programmas (piem., inkubācija un mazuļu audzēšana, brīvprātīgo un valdību atbalsts). Daži panākumi jau ir redzami — piemēram, kivi un kakapo aizsardzības programmas Jaunzēlandē.
Aprūpe nebrīvē
Nelidojošo putnu aprūpe prasa atbilstošu biezu vaļēju telpu, iespēju skriet vai peldēt (atkarībā no sugas), pareizu diētu un sociālo vidi. Lai gan tos parasti netur būros, jānodrošina droša saskare, optimāla barošana, veterināra uzraudzība un likumdošanas prasību ievērošana. Dažas sugas — piemēram, strausi — tiek intensīvi audzētas lauksaimnieciskos mērķos, savukārt citu sugu uzturēšana prasa specializētas zināšanas un atļaujas.
Pingvīni ir labi pazīstams nelidojošu putnu piemērs.
Lidojuma priekšrocības un trūkumi
Nelidojošs putns ir putns, kas cēlies no senčiem, kuriem bija lidotspēja. Var šķist dīvaini, ka viena no izplatītākajām putnu adaptācijām ir lidojuma zudums! Lai to saprastu, ir jāsaprot, kādas ir galvenās lidojuma priekšrocības dzīvniekiem, kas kādreiz bija aprobežojušies ar sauszemi.Lidojuma priekšrocības ir saistītas ar iespēju dzīvot daudz plašākā ģeogrāfiskā mērogā nekā sauszemes dzīvniekiem. To vislabāk var redzēt migrējošo putnu gadījumā, kuri dzīvo divos dažādos platuma grādos un no katra gūst vislabāko. Parasti putni dēj olas un audzina mazuļus vienā vietā, bet lielāko daļu savas attīstības veic citā vietā. Pat putni, kas nemigrē, gūst labumu no lidojumiem, lai atrastu ligzdas un iegūtu barību. Papildus barības meklēšanai galvenais lidojuma ieguvums ir izvairīšanās no daudziem plēsējiem, kas ēd sauszemes dzīvniekus.
Saprotams, ka nelidojoši putni ir mazākumā: no aptuveni 10 000 dzīvojošām putnu sugām tikai aptuveni 60 ir nelidojošas. Pirms cilvēku ierašanās salās bija daudz vairāk nelidojošo putnu sugu. Tā kā fosilās liecības nekad nav pilnīgas, nav iespējams saskaitīt, cik daudz bezspārņu putnu sugu dzīvoja pirms cilvēces aiziešanas no Āfrikas.
Neraugoties uz šo vispārējo ainu, ir bijuši putni, kas zaudējuši spēju lidot drīz pēc tam, kad lidojums bija attīstījies. Pirmie fosilie putni bez lidotspējas parādījās krīta periodā. Jau sen ir atzīts, ka ir apstākļi, kad spārnu esamība noteikti nav laba lieta. Darvīnam bija zināma saistība starp okeāna salām un bezspārnu lidotprasmi. Tas izskaidrojams ar to, ka, pirmkārt, okeāna salās ir maz plēsēju. Otrkārt, ka notiek vētras, kas spārnotus putnus var aiznest tieši no salas tik tālu, ka tie nevar atrast ceļu atpakaļ. Kad sauszemes putni zaudē lidojumu, tie var attīstīties, kļūstot lielāki un smagāki, un daudzi tā arī dara. Phorusrhacos kļuva par dominējošo sauszemes plēsēju.
Bezspārņu putnu piemēri
Turpmāk minētie ir nelidojoši putni holocēna periodā vai pēc tā.
Ratites
- Strausu
- Emu
- Kasuāri
- Moa (izmiris)
- Ziloņputni (izmiruši)
- Kivi
- Rheas
Ūdensputni (ūdensputni)
- Dromornis (izmiris)
Pingvīni (Sphenisciformes)
Charadriiformes (kaijas, zīriņi, kaijas)
- Lielais jūrasgrundulis (izmiris)
Psittaciformes (Papagaiļi)
Columbiformes (baloži, balodi)
- Dodo (izmiris)
- Rodriges Solitaire (izmiris)
Strausu
Lielais ķīvītis
Dodo
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir putni bez lidojumiem?
A: Bezspārņu putni ir putni, kas nespēj lidot un paļaujas uz savu spēju skriet vai peldēt.
J: Cik sugu bezspārņu putnu ir mūsdienās?
A: Mūsdienās ir aptuveni 60 sugas bezspārņu putnu.
J: Kāds ir mazākais nelidojošais putns?
A: Mazākais bezlidojošais putns ir Inaccessible Island Rail, kura garums ir 12,5 cm un svars - 34,7 g.
J: Kāds ir lielākais dzīvojošais bezspārnu putns?
A: Lielākais dzīvojošais nelidojošais putns ir strauss, kas var sasniegt 2,7 m augstumu un 156 kg svaru.
Jautājums: Kāpēc dažas salās dzīvojošas putnu sugas ir bezspārņi?
A: Dažas salās dzīvojošas putnu sugas ir bezspārnu putni, jo pastāv selekcija, kas neļauj lidot, ja tas nav nepieciešams izdzīvošanai; spārnu esamība un spēja lidot ir saistīta ar bioloģiskām izmaksām, kuras šiem putniem nav jāmaksā, ja tie paliek uz zemes.
Vai ir vēl kādas citas izmirušas dzimtas, kas ir radniecīgas mūsdienu nelidojošajiem putniem?
A: Jā, bija arī citas izmirušas, bet radniecīgas bezspārņu putnu dzimtas, piemēram, Phorusrhacidae, kas attīstījās kā ļoti spēcīgi sauszemes plēsēji.
J: Kā mūsdienās cilvēki izmanto strausus?
A: Strausus audzē gaļai un ādai, ko izmanto ādas izgatavošanai.
Meklēt