Nelidojoši putni
Nelidojoši putni ir putni, kas nespēj lidot. Tie ir atkarīgi no spējas skriet vai peldēt, un tie ir attīstījušies no saviem lidojošajiem priekštečiem. Mūsdienās dzīvo aptuveni 60 sugas, no kurām pazīstamākās ir strauss, emu, kasauārs, reja, kivi un pingvīns.
Divas būtiskas atšķirības starp lidojošiem un nelidojošiem putniem ir tās, ka nelidojošiem putniem ir mazāki spārnu kauli un nav (vai ir ievērojami samazināts) ķīlis uz krūšu kaula. Ķīlis nostiprina spārnu kustībām nepieciešamos muskuļus. Bezspārņu putniem ir arī vairāk spalvu nekā lidojošiem putniem.
Jaunzēlandē ir vairāk nelidojošo putnu sugu (tostarp kivi, vairākas pingvīnu sugas un takahe) nekā jebkurā citā valstī. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz cilvēku ierašanās brīdim pirms tūkstoš gadiem Jaunzēlandē nebija lielu sauszemes plēsēju. Galvenie nelidojošo putnu plēsēji bija lielāki putni.
Dažas nelidojošas salu putnu sugas ir cieši saistītas ar lidojošām sugām. Tas nozīmē, ka lidojums ir nozīmīga bioloģiskā vērtība. Tiklīdz putniem nav nepieciešams lidot, notiek selekcija pret lidojumu.
Mazākais nelidojošais putns ir nepieejamās salas slieksnis (garums 12,5 cm, svars 34,7 g). Lielākais (gan smagākais, gan augstākais) dzīvojošais nelidojošais putns ir strauss (2,7 m, 156 kg), lai gan daži izmirušie putni izauguši līdz lielākiem izmēriem.
Bezspārņu putnus ir viegli aprūpēt nebrīvē, jo tie nav jātur būrī. Kādreiz strausus audzēja dekoratīvo spalvu dēļ. Mūsdienās tos audzē gaļai un ādai, ko izmanto ādas izgatavošanai.
Bija arī citas bezspārņu putnu dzimtas, piemēram, tagad izmirušie Phorusrhacidae, kas attīstījās kā ļoti spēcīgi sauszemes plēsēji.
Pingvīni ir labi pazīstams nelidojošu putnu piemērs.
Lidojuma priekšrocības un trūkumi
Nelidojošs putns ir putns, kas cēlies no senčiem, kuriem bija lidotspēja. Var šķist dīvaini, ka viena no izplatītākajām putnu adaptācijām ir lidojuma zudums! Lai to saprastu, ir jāsaprot, kādas ir galvenās lidojuma priekšrocības dzīvniekiem, kas kādreiz bija aprobežojušies ar sauszemi.Lidojuma priekšrocības ir saistītas ar iespēju dzīvot daudz plašākā ģeogrāfiskā mērogā nekā sauszemes dzīvniekiem. To vislabāk var redzēt migrējošo putnu gadījumā, kuri dzīvo divos dažādos platuma grādos un no katra gūst vislabāko. Parasti putni dēj olas un audzina mazuļus vienā vietā, bet lielāko daļu savas attīstības veic citā vietā. Pat putni, kas nemigrē, gūst labumu no lidojumiem, lai atrastu ligzdas un iegūtu barību. Papildus barības meklēšanai galvenais lidojuma ieguvums ir izvairīšanās no daudziem plēsējiem, kas ēd sauszemes dzīvniekus.
Saprotams, ka nelidojoši putni ir mazākumā: no aptuveni 10 000 dzīvojošām putnu sugām tikai aptuveni 60 ir nelidojošas. Pirms cilvēku ierašanās salās bija daudz vairāk nelidojošo putnu sugu. Tā kā fosilās liecības nekad nav pilnīgas, nav iespējams saskaitīt, cik daudz bezspārņu putnu sugu dzīvoja pirms cilvēces aiziešanas no Āfrikas.
Neraugoties uz šo vispārējo ainu, ir bijuši putni, kas zaudējuši spēju lidot drīz pēc tam, kad lidojums bija attīstījies. Pirmie fosilie putni bez lidotspējas parādījās krīta periodā. Jau sen ir atzīts, ka ir apstākļi, kad spārnu esamība noteikti nav laba lieta. Darvīnam bija zināma saistība starp okeāna salām un bezspārnu lidotprasmi. Tas izskaidrojams ar to, ka, pirmkārt, okeāna salās ir maz plēsēju. Otrkārt, ka notiek vētras, kas spārnotus putnus var aiznest tieši no salas tik tālu, ka tie nevar atrast ceļu atpakaļ. Kad sauszemes putni zaudē lidojumu, tie var attīstīties, kļūstot lielāki un smagāki, un daudzi tā arī dara. Phorusrhacos kļuva par dominējošo sauszemes plēsēju.
Bezspārņu putnu piemēri
Turpmāk minētie ir nelidojoši putni holocēna periodā vai pēc tā.
Ratites
- Strausu
- Emu
- Kasuāri
- Moa (izmiris)
- Ziloņputni (izmiruši)
- Kivi
- Rheas
Ūdensputni (ūdensputni)
- Dromornis (izmiris)
Pingvīni (Sphenisciformes)
Charadriiformes (kaijas, zīriņi, kaijas)
- Lielais jūrasgrundulis (izmiris)
Psittaciformes (Papagaiļi)
Columbiformes (baloži, balodi)
- Dodo (izmiris)
- Rodriges Solitaire (izmiris)
Strausu
Lielais ķīvītis
Dodo
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir putni bez lidojumiem?
A: Bezspārņu putni ir putni, kas nespēj lidot un paļaujas uz savu spēju skriet vai peldēt.
J: Cik sugu bezspārņu putnu ir mūsdienās?
A: Mūsdienās ir aptuveni 60 sugas bezspārņu putnu.
J: Kāds ir mazākais nelidojošais putns?
A: Mazākais bezlidojošais putns ir Inaccessible Island Rail, kura garums ir 12,5 cm un svars - 34,7 g.
J: Kāds ir lielākais dzīvojošais bezspārnu putns?
A: Lielākais dzīvojošais nelidojošais putns ir strauss, kas var sasniegt 2,7 m augstumu un 156 kg svaru.
Jautājums: Kāpēc dažas salās dzīvojošas putnu sugas ir bezspārņi?
A: Dažas salās dzīvojošas putnu sugas ir bezspārnu putni, jo pastāv selekcija, kas neļauj lidot, ja tas nav nepieciešams izdzīvošanai; spārnu esamība un spēja lidot ir saistīta ar bioloģiskām izmaksām, kuras šiem putniem nav jāmaksā, ja tie paliek uz zemes.
Vai ir vēl kādas citas izmirušas dzimtas, kas ir radniecīgas mūsdienu nelidojošajiem putniem?
A: Jā, bija arī citas izmirušas, bet radniecīgas bezspārņu putnu dzimtas, piemēram, Phorusrhacidae, kas attīstījās kā ļoti spēcīgi sauszemes plēsēji.
J: Kā mūsdienās cilvēki izmanto strausus?
A: Strausus audzē gaļai un ādai, ko izmanto ādas izgatavošanai.
