Sacelšanās (nemieri) — definīcija un vēsturiskie jūrniecības piemēri

Atklāj sacelšanās un nemieru jūras vēsturi: definīcija, dramatiskas jūrniecības epizodes (Magelāns, Hadsons) un sekas kapitāniem un jūrniekiem.

Autors: Leandro Alegsa

11-10-2025 22:37

Sacelšanās ir tad, kad cilvēku grupa sanāk kopā, lai atklāti iebilstu pret varu un mēģina mainīt vai atstādināt to no amata. Parasti tā var būt karavīru grupa, kas cenšas atcelt virsniekus, vai jūrnieku grupa uz kuģa, kas cenšas atcelt kapteini. Cilvēku grupu, kas veic sacelšanos, sauc par nemierniekiem vai sacelšanās dalībniekiem. Sacelšanās var būt arī politiska (pret valsti vai varu) vai sociāla (pret noteiktu institūciju vai autoritāti), un tai var būt dažādas formas — no organizētas sarežģītas darbības līdz vardarbīgai rīcībai.

Kādas ir tipiskās sacelšanās cēloņi?

Slikti darba un dzīves apstākļi: ilgas jūras ceļojumu stundas, nabadzīgs uzturs, slimības, slikta higiēna.
Smagas disciplīnas metodes: pārāk bargi vai neprātīgi sodi, spīdzināšana vai pazemošana no virsniekiem.
Alga un atlīdzība: neprasīta vai neadekvāta samaksa par darbu, solījumu neizpilde.
Politiskas vai ideoloģiskas motivācijas: vēlme mainīt valdību, atbalsts revolucionāriem uzskatiem vai nacionālas neatkarības kustībām.
Kultūras un personiskās konflikta sakrāšanās: etniskas, reliģiskas vai personiskas nesaskaņas starp ekipāžu un vadību.

Vēsturiskie jūrniecības piemēri

Atklājumu laikmetā sacelšanās bieži nozīmēja tieši atklātu sacelšanos pret kuģa kapteini. Piemēram, Magelāna ekspedīcijas laikā (1519–1522) uz dažiem kuģiem notika nemieri — viens no nemierniekiem tika nogalināts, vēl viens tika sodīts ar nāvi, bet divi citi tika nogādāti uz sauszemes un tur atstāti. Šie gadījumi rāda, ka sacelšanās var novest gan pie vardarbības, gan pie bargām sankcijām.

Pazīstams piemērs ir arī sacelšanās uz Henrija Hadsona kuģa Discovery. Pēc nemieriem (1611) Hadsons un vairāki citi tika atstāti okeānā mazā laivā; viņu tālākais liktenis nav pilnīgi skaidrs, bet šis incidents parāda riskus un smagās sekas, kas saistītas ar jūrniecības sacelšanos.

Citi labi zināmi jūrniecības nemieri:

Mutinija uz HMS Bounty (1789) — Fletčers Kristiānsa vadībā kapteini Viljamu Bliju izmeta laivā, un notikums kļuva par vienu no visplašāk aprakstītajām jūrniecības sacelšanās vēsturē.
Spithed un Nore nemieri (1797) — Lielbritānijas Karaliskās flotes jūrnieku protesti par algu, apstākļiem un pārvaldību; daļa prasību bija panāktas, daļa noveda pie sodu piemērošanas.
Kronštates sacelšanās (1921) — notika Krievijā pēc Pirmā pasaules kara un revolūcijas, un tās iemesli bija saistīti ar ekonēmiskajām grūtībām, politiskām prasībām un vēlmi pēc brīvībām; lai gan tas nav tīri “kuģa mutinijs”, tas bija jūrā bāzētas flotes un jūrnieku sacelšanās nozīmīgā izpausme.

Sekas un pretpasākumi

Sankcijas: tradicionāli sacelšanās rezultātā sekoja aresti, nāvessodi, maroonēšana (atstāšana uz sauszemes) vai citi krimināli sodi.
Organizatoriskas izmaiņas: dažkārt pēc plašākām nemieru vilnēm sekoja reformas — algu pārskatīšana, disciplināru noteikumu mīkstināšana vai uzlabojumi apstākļos, lai novērstu atkārtošanos.
Ilgtermiņa politiskās sekas: dažas sacelšanās kļuva par katalizatoru plašākām politiskām pārmaiņām vai revolūcijām.

Kā atšķirt sacelšanos no apvērsuma?

Sacelšanās parasti ir ierobežotas izcelsmes un mērķa — konkrētas personas, amatpozīcijas vai situācijas maiņa. Apvērsums (kareivisks vai politisks pučs) parasti ir plašāka mēroga un mērķē uz valsts varas maiņu. Jūrniecībā terminoloģija var pārklāties: mutinijs (kuģa sacelšanās) bieži tiek uzskatīts par konkrētu sacelšanās formu ar iekšēju, kuģa līmeņa raksturu.

Sacelšanās jūrniecībā ir bijusi nopietns izaicinājums vēsturē — reizēm tās cēlonis bija tīri materiāls (ēdiens, alga, sodi), reizēm politisks vai ideoloģisks. Rezultāti ir bijuši dažādi: no individuālas traģēdijas līdz sistemātiskām reformām, kas mainījušas jūrnieku tiesību un dzīves apstākļu virzienu.

Nemiernieki iesēdināja kapteini Bligu mazā laivā. Aina no filmas "Mutiny on the Bounty" ("Sacelšanās uz Bounty").

Sods

Nemieri joprojām tiek uzskatīti par ļoti smagu noziegumu. Par sacelšanos tiek sodīti, un viņiem var piespriest pat nāvessodu.

Slavenas sacelšanās

17. gadsimts

Batavia bija Nīderlandes Austrumindijas kompānijas (VOC) kuģis, kas tika uzbūvēts 1628. gadā Amsterdamā un avarēja jau pirmajā braucienā. Jūrnieki sacēla sacelšanos un nogalināja daudzus pasažierus.
Korkbush Field sacelšanās notika 1647. gadā, Bishopsgate sacelšanās un Banbury sacelšanās 1649. gadā notika Otrā angļu pilsoņu kara sākumā.

18. gadsimts

HMS Hermione bija 32 lielgabalu fregate (kuģa tips) Britu Karaliskajā flotē, uzbūvēta 1782. gadā. Tas ir slavens ar sacelšanos, kas notika uz kuģa. Apkalpe nogalināja kapteini un 8 virsniekus.
Par 1789. gadā notikušo britu Karaliskās flotes kuģa "Mutiny on the Bounty" uzbrukumu Bountijam ir sarakstītas vairākas grāmatas un filmas.
Spithedas un Noras sacelšanās bija divas lielas britu Karaliskās flotes jūrnieku sacelšanās 1797. gadā. Viņi vēlējās lielāku atalgojumu un labākus dzīves apstākļus.

19. gadsimts

1857. gada Indijas sacelšanās bija bruņota sacelšanās Indijā pret britu koloniālo varu, kas Lielbritānijā bija pazīstama kā Indijas sacelšanās.
No kuģa "Sharon", kas bija Jaunanglijas vaļu zvejas kuģis, aizbrauca daudzi jūrnieki. Bija daudz saceltu nemieru. Visbeidzot kapteini nogalināja un sagrieza gabaliņos četri apkalpes locekļi.
1842. gadā uzbūvētajā kuģī "Somers" pirmajā reisā notika sacelšanās. Trīs nemiernieki tika sodīti ar nāvi.

20. gadsimts

1905. gada jūnijā uz Krievijas kaujas kuģa "Potjomkins" notika apkalpes sacelšanās pret virsniekiem. Tā bija daļa no 1905. gada Krievijas revolūcijas. To padarīja slavenu filma The Battleship Potjomkin. Krievijas impērija
1914. gada 20. jūlija Kērraga incidents notika Kērragā, Īrijā, kur britu karavīri protestēja pret 1914. gada Home Rule Act. Apvienotā Karaliste
Francijas armijas sacelšanās 1917. gadā. Nivelas ofensīvas neveiksme 1917. gada aprīlī un maijā izraisīja lielu sacelšanos daudzās Francijas armijas daļās. Aptuveni 50 karavīru tika sodīti ar nāvi un vairāk nekā 500 ieslodzīti cietumā. Francija
1918. gada 29. oktobrī Vācijas Tāljūras flotē sākās Vilhelmshāfenes sacelšanās. Šī sacelšanās bija viens no iemesliem, kas noveda pie Pirmā pasaules kara beigām, monarhijas sabrukuma un Veimāras Republikas sākuma. Vācijas impērija
Franču dreadnoughts (lielo kaujas kuģu) jūrnieku sacelšanās Melnajā jūrā (1919) - Žans Barts un Francija. Kuģi bija nosūtīti palīdzēt baltkrieviem Krievijas pilsoņu karā. Sacelšanās vadītājiem (tostarp Andrē Marti un Šarlam Tijonam) tika piespriesti ilgi cietumsodi. Francija
Kronštates sacelšanās bija neveiksmīga padomju jūrnieku sacelšanās. To 1921. gada marta pirmajās nedēļās vadīja Stepans Petričenko pret agrīnās Krievijas PSFSR valdību. Tā izrādījās pēdējā lielā sacelšanās pret boļševiku varu.
Invergordonas sacelšanās bija aptuveni 1000 britu Atlantijas flotes jūrnieku streika akcija (darba pārtraukšana). Tā notika 1931. gada 15.-16. septembrī. Divas dienas jūrnieki Invergordonā sacēlās nemierā. Tas bija viens no nedaudzajiem militārajiem streikiem Lielbritānijas vēsturē. Apvienotā Karaliste
Kokosu salu sacelšanās bija neveiksmīga Šrilankas karavīru sacelšanās toreizējās Lielbritānijas Kokosu (Kīlinga) salās Otrā pasaules kara laikā. Apvienotā Karaliste
Portčikāgo sacelšanās notika 1944. gada 9. augustā, trīs nedēļas pēc Portčikāgo katastrofas, kad sprādzienā gāja bojā 320 jūrnieki un 390 tika ievainoti. 258 no 320 afroamerikāņu jūrniekiem, kas strādāja Jūras spēku apgādes daļā, nevēlējās iekraut munīciju, jo uzskatīja, ka tas nav droši. Amerikas Savienotās Valstis
Sonderborga Dānija 1945. gada 4. maijā vācu jūrnieki pārņēma vācu mīnu traleri M612. Nākamajā dienā viņus arestēja un 11 no viņiem izpildīja nāvessodu. Viņu līķus iemeta jūrā. [1]. Nacistiskā Vācija

Pēc Otrā pasaules kara

Demobilizācijas streiki pēc Otrā pasaules kara notika sabiedroto militārajos spēkos, kas bija izvietoti Tuvajos Austrumos, Indijā un Dienvidaustrumāzijā mēnešos un gados pēc Otrā pasaules kara.
Indijas Karaliskās jūras kara flotes sacelšanās bija Indijas Karaliskās jūras kara flotes jūrnieku totāls streiks un sacelšanās uz kuģiem un krastā Bombejas (Mumbajas) ostā 1946. gada 18. februārī.
Incidents ar SS Columbia Eagle notika 1970. gada 14. martā Vjetnamas kara laikā. Uz amerikāņu tirdzniecības kuģa jūrnieki sacēlās nemierā un aizveda kuģi uz Kambodžu.
1975. gada 9. novembrī Rīgā, Latvijā, notika Storoževoja nemieri. Politiskais virsnieks ieslodzīja padomju flotes kapteini un aizpeldēja ar kuģi Ļeņingradas virzienā.
"Velos" sacelšanās notika 1973. gada 23. maijā, kad HNS Velos kapteinis pēc NATO mācībām atteicās atgriezties Grieķijā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir sacelšanās?

A: Sacelšanās ir tad, kad cilvēku grupa sanāk kopā, lai atklāti iebilstu, mainītu vai atstādinātu cilvēkus vai personu, kas ir pie varas.

J: Kas ir cilvēki, kurus sauc par nemierniekiem?

A.: Cilvēku grupu, kas sacēlās, sauc par nemierniekiem.

J: Kāda parasti ir situācija, kad notiek sacelšanās?

A: Parasti tā ir karavīru grupa, kas cenšas atcelt savus virsniekus, vai jūrnieku grupa uz kuģa, kas cenšas atcelt kapteini.

J: Ko nozīmēja sacelšanās Atklājumu laikmetā?

Atklājumu laikmetā sacelšanās nozīmēja atklātu sacelšanos pret kuģa kapteini.

J: Kas notika Magelāna ceļojuma laikā?

A: Magelāna ceļojuma laikā notika sacelšanās, un viens sacēlnieks tika nogalināts, bet otrs - sodīts ar nāvi, bet divi citi tika nogādāti uz sauszemes un tur atstāti.

Jautājums: Kas notika sacelšanās laikā Henrija Hadsona atklājēja kuģī "Discovery"?

A: Henrija Hadsona Discovery sacelšanās laikā Hadsons un vairāki citi cilvēki tika atstāti okeānā mazā laivā.

J: Kāpēc Hadsons un viņa cilvēki tika atstāti okeānā?

A: Hadsons un viņa vīri tika atstāti okeānā kā sods par sacelšanos, kurā viņi bija iesaistīti.

Meklēt