Streiks
Streiks (vai vienkārši streiks) ir protesta akcija, kad daudzi darbinieki pārtrauc darbu. Streikus parasti rīko arodbiedrība, lai panāktu labāku atalgojumu, darba laiku vai darba apstākļus. Streiki kļuva svarīgi industriālās revolūcijas laikā, kad daudzi strādāja rūpnīcās un raktuvēs. Daudzās valstīs streikot ir aizliegts. Citās valstīs cilvēki, kas streiko, ir aizsargāti ar zināmiem nosacījumiem.
Streiki parasti notiek piketu veidā. Darbinieki iet priekšā savai darba vietai, skandējot un turot rokās uzrakstus. Strādnieki, kas piedalās streikā, parasti netraucē cilvēkiem šķērsot piketa līniju. Tomēr daži cilvēki nešķērsos piketa līniju, lai iegādātos kaut ko no uzņēmuma. Tas ir veids, kā izrādīt solidaritāti (vai atbalstu) arodbiedrībai. Lielākā daļa arodbiedrību arī nešķērsos piketa līniju un neiesaistīsies darījumos ar streikojošiem uzņēmumiem. Piemēram, kravas automašīnu vadītāju arodbiedrības Teamsters biedri nepiegādās preces uzņēmumam, kas streiko.
Tīrītāji streiko pie MTV ēkas Santa Monikā, Kalifornijā.
Vēsture
Pirmais zināmais trieciens notika 12. gadsimtā pirms mūsu ēras Ēģiptē. Ramzesa III laikā strādnieki pārtrauca darbu Nekropolē, līdz pret viņiem sāka izturēties labāk. Vārds savu nosaukumu ieguvis mūsdienās: 1768. gadā jūrnieki Londonā "streikoja" jeb novilka tirdzniecības kuģu buras ostā.
1917. gadā Meksikas konstitūcija bija pirmā, kas noteica, ka strādniekiem ir tiesības streikot.
Streiku veidi
Wildcat streiks
"wildcdat" streiks ir streiks, ko arodbiedrība nav apstiprinājusi. Wildcat streiki ne vienmēr ir aizsargāti tāpat kā arodbiedrības apstiprinātie streiki.
Līdzjūtības streiks
Līdzjūtības streiks ir streiks, kas tiek rīkots, lai atbalstītu citu streikojošo darbinieku grupu.
Palēnināts streiks
Palēnināts streiks ir tad, kad darbinieki joprojām strādā, bet ļoti lēni. To parasti rīko tad, kad darba ņēmējiem nav atļauts rīkot pilnu streiku.
Zaļais aizliegums
Zaļais aizliegums ir streiks, kas tiek veikts, lai piespiestu uzņēmumu pieņemt videi draudzīgāku praksi.
Streiki likumā
Neskatoties uz to, ka Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām nodrošina tiesības streikot, daudzās valstīs darba ņēmējiem vispār nav atļauts streikot, bet dažās valstīs tas ir atļauts ar zināmiem nosacījumiem.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotajās Valstīs cilvēkiem, kuri strādā federālajā valdībā, nav atļauts streikot. Dažos štatos, piemēram, Ņujorkā, nav atļauts streikot cilvēkiem, kas strādā štata valdībā (tostarp skolotājiem). Dzelzceļa un aviosabiedrību darbiniekiem nav atļauts streikot, izņemot noteiktos apstākļos.
Streika laušana
Ja tiek izsludināts streiks, valdība var mēģināt to apturēt, iesaistot policiju vai armiju. Ar spēka draudiem dažkārt pietiek, lai panāktu, ka strādnieki pārtrauc streiku. Tā notika 1919. gada Sietlas ģenerālstreikā, kad Sietlas mērs un Vašingtonas ģenerālprokurors pilsētā izsauca vairāk nekā trīs tūkstošus jūras kājnieku, jūrnieku un policistu.
Arī uzņēmuma īpašnieki var nolemt pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Tas var izmaksāt lētāk nekā piekāpties darbinieku prasībām. Tas ir vēl viens veids, kā pārtraukt streiku. Uz šiem strādniekiem, kurus streikotāji dēvē par "skabariem", bieži vien kliedz, kad viņi šķērso piketa līniju. Daudzas arodbiedrības apgalvo, ka darbinieki, kas palīdzējuši pārtraukt streiku, šķērsojot piketa līniju, nedrīkst būt arodbiedrībā. Ja uzņēmums ir arodbiedrības veikals (tas nozīmē, ka tajā var strādāt tikai arodbiedrības darbinieki), tas nozīmē, ka par palīdzību streika pārtraukšanā darbinieks var tikt atlaists no šī uzņēmuma uz visiem laikiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir streika darbība?
A: Streiks ir protesta akcija, kad daudzi darbinieki pārtrauc darbu.
J: Kāpēc parasti tiek rīkoti streiki?
A: Streikus parasti rīko arodbiedrība, lai panāktu labāku atalgojumu, darba laiku vai darba apstākļus.
J: Kad streiki kļuva svarīgi?
A: Streiki kļuva svarīgi industriālās revolūcijas laikā, kad daudzi strādāja rūpnīcās un raktuvēs.
Vai visās valstīs streiki ir nelikumīgi?
A: Daudzās valstīs streikot ir aizliegts, bet citās valstīs cilvēki, kas streiko, ir aizsargāti ar zināmiem nosacījumiem.
J: Kas ir piketa līnija?
A.: Streiki parasti notiek piketu veidā. Strādājošie staigā darba vietas priekšā, skandējot un turot rokās uzrakstus.
Vai streikojošie darbinieki parasti neļauj cilvēkiem šķērsot piketa līniju?
A.: Strādnieki, kas piedalās streikā, parasti netraucē cilvēkiem šķērsot piketa līniju.
J: Kāpēc daži cilvēki izvēlas nepāriet piketa līniju?
A.: Daži cilvēki izvēlas nepāriet piketa līniju, lai iegādātos kaut ko no uzņēmuma, tādējādi izrādot solidaritāti (vai atbalstu) arodbiedrībai.
