Lielie ģeogrāfiskie atklājumi (15.–17. gadsimts): vēsture un pētnieki

Atklājumu jeb izpētes laikmets bija periods no 15. gadsimta sākuma līdz 17. gadsimta sākumam, kura laikā Eiropas kuģi apceļoja visu pasauli, lai meklētu jaunus tirdzniecības ceļus un partnerus. Šis laiks iezīmēja pārmaiņas no vietējām, reģionālām ekonomiskajām sistēmām uz globālu mijiedarbību — kartes kļuva precīzākas, pasaules redzējums — plašāks, un Eiropa sāka veidot pirmos pastāvīgos tirdzniecības tīklus ārpus savas kontinentālās teritorijas.

Cēloņi un tehnoloģiskie priekšnosacījumi

Galvenie atklājumu motivētāji bija:

• Ekonomiskas intereses: meklējumi pēc zelta, sudraba un garšvielām, kā arī vēlme atrast īsākus ceļus uz Āziju un Āfriku.
• Politisks konkurences spiediens: Spānija, Portugāle, Anglija, Francija un Nīderlande sacentās par ietekmi, koloniālajām teritorijām un tirdzniecības monopoliem.
• Relģiska motivācija: misijas un kristietības izplatīšana bieži tika piesauktas kā ceļojumu attaisnojums.

Tehnoloģiskie jauninājumi, kas padarīja tālus jūras ceļojumus iespējamus, ietvēra uzlabotus kuģu veidus (piemēram, karavelas), precīzākas navigācijas ierīces (kompass, astrolābs) un progresīvāku kuģu būvi un kartogrāfiju.

Galvenie jūras ceļi un nozīmīgākie notikumi

Portugāle izveidoja jūras ceļu ap Āfrikas ragu uz Indiju, kamēr Spānija finansēja ekspedīcijas pāri Atlantam, kas noveda pie Amerikas kontinenta „atklāšanas” Eiropas skatījumā. Vēlākā gadsimta gaitā notika apļa apkārtnes ceļojumi (apriņķošana apkārt pasaulei), un meklējumi pēc Āzijas ceļa ziemeļu vai ziemeļaustrumu virzienā radīja jaunas ekspedīcijas uz Arktiku un ziemeļiem.

Galvenie pētnieki un to ieguldījums

Šajā periodā par slavenākajiem pētniekiem uzskata daudzus jūras un sauszemes ceļotājus. Starp tiem bija:

• Kristofors Kolumbs — 1492. gadā devās pāri Atlantam un sasniedza Karību jūras salas, kas atvēra pastāvīgu kontaktu starp Eiropu un Ameriku.
• Vasko da Gama — ap 1498. gadu atklāja tiešu jūras ceļu no Eiropas uz Indiju ap Afrikas ragu, izmainot tirdzniecības karti.
• Pedro Alvaress Kabrāls — portugāļu jūrnieks, kurš ap 1500. gadu nokļuva Brazīlijā, efektīvi pieprasot teritorijas Portugālei.
• Džons Kabots, — angļu pētnieks, kurš 1497. gadā atravs Ziemeļamerikas krastus, veicinot Anglijas tiesības uz Ziemeļamerikas daļām.
• Jermaks — krievu kosmiķa (atklājēja) vārds, kas asociējas ar Sibīrijas iekarošanu un paplašināšanos austrumu virzienā.
• Huans Ponce de Leons — spāņu konkvistadors, saistīts ar Floridas krastu pētījumiem un kolonizāciju.
• Huans Sebastians Elkāno — kuģa komandieris, kurš pabeidza Ferdinanda Magelāna iesākto apceļošanu apkārt pasaulei (1522), demonstrējot planētas apkārtnes praktisko izpārot.
• Bartolomejs Diass — portugāļu jūrnieks, pirmais, kurš sasniedza Dienvidāfrikas ragu (1497–1498), atverot ceļu uz Indijas okeānu.
• Ferdinands Magelāns — vadīja ekspedīciju, kas 1519–1522. gados pirmo reizi mēģināja un daļēji pabeidza apkārtceļojumu apkārt pasaulei; pats gāja bojā Klusajā okeānā.
• Vilems Barencs — Nīderlandes jūrnieks, kas meklēja Ziemeļu jūras ceļu uz Āziju un veica nozīmīgas Arktikas ekspedīcijas.
• Ābels Tasmans — nīderlandiešu pētnieks, kurš 1642–1644. gados atklāja Tasmāniju un Jaunzēlandi un kartēja daļu no Austrālijas piekrastes.
• Žans Alfonss — (franču pētnieks) saistīts ar franču interesēm Ziemeļamerikā un Jaunā pasaules apsekošanu.
• Žaks Kartjē — franču pētnieks, kurš izpētīja Sankt Laurensas upes baseinu un atklāja Kanādas teritorijas potentialitāti Francijas kolonizācijai.
• Samuels de Šamplēns — francūzis, kas 17. gadsimtā dibināja un attīstīja pirmās pastāvīgās franču kolonijas Ziemeļamerikā (Quebec un apkārtne).
• Vilems Blau — Holandes pētnieks, kas piedalījās Nīderlandes tirdzniecības paplašināšanā un mazāku koloniālu centienu īstenošanā.
• kapteinis Džeimss Kuks — britu pētnieks, kurš 18. gadsimta beigās (un 1770. g.) kartēja Klusā okeāna izplatītas teritorijas, veica zinātniskas izpētes un pētīja Austrāliju un Jaunzēlandi (kaut gan viņa darbība ir nedaudz vēlākā par 17. gadsimtu).

Sekas un ilgtermiņa ietekme

Šie atklājumi radīja plašas pārmaiņas:

• Kolonizācija: Eiropas valstis izveidoja kolonijas Āfrikā, Amerikā, Āzijā un Okeānijā, mainot vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu un politisko karti.
• Kolumbiešu apmaiņa (Columbian exchange): augi, dzīvnieki un slimības tika mainīti starp kontinentiem — paprikas, tomāti un kukurūza nonāca Eiropā, kamēr Eiropa ieviesa zirgus un slimības, kas smagi ietekmēja vietējās populācijas Amerikā.
• Ekonomiskas izmaiņas: veidojās globālie tirdzniecības tīkli, attīstījās merkantilisms un vēlāk — kapitalisms; pieauga pieprasījums pēc darbaspēka, kas noveda pie transatlantiskās vergu tirdzniecības izplatības.
• Zinātnes un kartogrāfijas attīstība: labākas kartes, precīzāki mērījumi un jaunas zināšanas par klimatu, faunu un floras izplatību visā pasaulē.
• Kultūras un demogrāfiskas izmaiņas: migrācijas, asimilācija, valodu un reliģiju izplatīšanās un vietējo sabiedrību drāmas — gan tehnoloģiskās, gan arī traģiskas sekas, īpaši saistībā ar slimībām un vardarbību.

Kopsavilkumā: 15.–17. gadsimta lieli ģeogrāfiskie atklājumi pavēra pasauli savstarpējai saziņai un ilgstošām pārmaiņām gan ekonomikā, gan politikā, gan kultūrā. Tajos gan bija varoņdarbi un zinātniski sasniegumi, gan arī smagas cilvēktiesību un ekoloģiskas sekas, kuras ietekme jūtama vēl mūsdienās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir atklājumu laikmets?

J: Ko eiropieši meklēja atklājumu laikmetā?

J: Kādi bija atklājumu laikmeta rezultāti?

J: Kas bija daži no slavenākajiem atklājumu laikmeta pētniekiem?

J: Ko eiropieši cerēja sasniegt, ceļojot atklājumu laikmeta laikā?

J: Kādas tirdzniecības preces eiropieši meklēja atklājumu laikmetā?

J: Ko eiropieši atklāja atklājumu laikmetā?

Meklēt pēc burta