Lielie ģeogrāfiskie atklājumi
Atklājumu jeb izpētes laikmets bija periods no 15. gadsimta sākuma līdz 17. gadsimta sākumam, kura laikā Eiropas kuģi apceļoja visu pasauli, lai meklētu jaunus tirdzniecības ceļus un partnerus.
Viņi meklēja tādas tirdzniecības preces kā zelts, sudrabs un garšvielas. Šajā procesā eiropieši iepazinās ar cilvēkiem un iezīmēja viņiem iepriekš nezināmas zemes. Starp slavenākajiem tā laika pētniekiem bija Kristofors Kolumbs, Vasko da Gama, Pedro Alvaress Kabrāls, Džons Kabots, Jermaks, Huans Ponce de Leons, Huans Sebastians Elkāno, Bartolomejs Diass, Ferdinands Magelāns, Vilems Barencs, Ābels Tasmans, Žans Alfonss, Žaks Kartjē, Samuels de Šamplēns, Vilems Blau un kapteinis Džeimss Kuks.
Šī uz dienvidiem orientētā karte, ko 1154. gadā izveidoja arābu ģeogrāfs al Idrisi, bija viena no precīzākajām pasaules kartēm pirms Eiropas izpētes laikmeta.
Portugāles impērija
Henrijs Jūrasbraucējs sāka ar to, ka maksāja portugāļu jūrniekiem par Āfrikas rietumu piekrastes izpēti. 1419. gadā Žoao Gonkalvešs Zarko atklāja Madeiras salas. Vēlāk 15. gadsimtā Vasko da Gama sasniedza Āfrikas dienvidrietumu galu un nodibināja Keiptaunas pilsētu - Portugāles koloniju. Tas pavēra ceļu uz Indijas okeānu. Nākamajos divos gadsimtos portugāļi izveidoja lielu tirdzniecības impēriju Āfrikas, Arābijas pussalas un Indijas piekrastē. Portugāļu impērija galu galā pavājinājās pēc tam, kad Nīderlandes Austrumindijas kompānija kļuva par galveno spēku Indijas okeāna tirdzniecībā.
Spānijas impērija
Spānijā, kas steidzās sacensties ar Portugāli par koloniālo impēriju, Spānija nosūtīja Kristoforu Kolumbu pretējā virzienā nekā portugāļi. Tā vietā, lai dotos uz dienvidiem gar Āfrikas rietumu piekrasti, Kolumbs kuģoja pāri Atlantijas okeānam. Viņš uzskatīja, ka nonācis Āzijā. Vēlāk daži spāņu jūrnieki atklāja, ka šī zeme ir cits kontinents, nevis Āzija. Tagad to sauc par Ameriku.
16. gadsimtā spāņu konkistadori ieguva visu teritoriju, kas vēlāk kļuva par Latīņameriku, izņemot dažas britu un franču kolonijas Dienvidamerikas ziemeļaustrumos un Brazīliju, kas piederēja Portugālei. Spāņi koncentrējās uz iekarošanu, atšķirībā no portugāļiem, kuri koncentrējās uz tirdzniecību. Galu galā viņi izveidoja plašu koloniālo impēriju, atšķirībā no portugāļiem, kuri pārvaldīja dažas salas un piekrastes pilsētas Indijas okeānā. Kad Spāniju un Portugāli apvienoja Spānijas karalis Filips II , to apvienotā impērija bija lielākā uz zemes.
1522. gadā Ferdinanda Magelāna flote atgriezās Spānijā. Izdzīvojušie bija pirmie, kas apbrauca visu pasauli.
Lielbritānija, Francija un Nīderlande
17. gadsimtā politiskie un reliģiskie kari ar Lielbritāniju, Franciju un Nīderlandi novājināja Pireneju pussalas ietekmi. Šīs trīs valstis kļuva par galvenajām uzvarētājām šajos karos un kļuva par tādām lielvarām kā Spānija un Portugāle. Nākamajos divos gadsimtos pasaule kļuva par šo trīs tautu kaujas lauku. Lielbritānijai un Francijai piederēja zemes Ziemeļamerikā, Indijā un citās tālās vietās. Nīderlandieši kolonizēja mazāku daļu Amerikas, ieņēma bijušos portugāļu tirdzniecības centrus ap Indijas okeānu un iekaroja Indonēziju. Šīm trim jaunajām lielvarām bija arī ietekme visā pasaulē.
Galu galā tas noveda pie vairākiem kariem gan Eiropā, gan aizjūras zemēs, no kuriem Lielbritānija izcīnīja uzvaru. 18. gadsimtā briti ieņēma kādreizējās franču zemes - Kanādu un Indiju. Viņi sagrāba varu Indijas okeānā un sakāva Nīderlandes jūras floti. Līdz 1763. gadam Britu impērija bija kļuvusi par otro pasaules impēriju aiz Spānijas. Tomēr 1776. gadā trīspadsmit britu kolonijas Amerikā pasludināja neatkarību. Ar franču, holandiešu un spāņu palīdzību tās Amerikasrevolūcijā sakāva Lielbritāniju.
Klusā okeāna dienvidu daļas izpēte
1778. gadā britu kapteinis Džeimss Kuks kuģoja pāri Klusā okeāna dienvidu pusei, meklējot noslēpumainu kontinentu dienvidu puslodē. Viņš piestāja uz divām lielām salām. Tad viņš aizpeldēja uz rietumiem un atrada lielāku zemes gabalu. Pirmā sala bija mūsdienu Jaunzēlande, bet otrā - Austrālija. Kapteinis Kuks pieprasīja šīs zemes Lielbritānijai. Pēc tam viņš vēl gadu pētīja Klusā okeāna pasauli un mira cīņā ar havajiešiem.
Atklājumu laikmeta ietekme
Daudzi no Āfrikas atvestie vergi tika atvesti uz Ameriku, kuru, kā apgalvoja pats Kristofors Kolumbs, bija atradis. Nobeigumā jāsecina, ka pēc tam, kad Indijas okeāna tirdzniecības ceļā bija nostiprinājušies holandieši, portugāļu ietekme bija vājāka. Spānija ieguva gandrīz visu Latīņameriku un milzīgu daudzumu sudraba.
Kad Kristofors Kolumbs mēģināja atrast jaunu tirdzniecības ceļu uz Āziju, viņš domāja, ka var apceļot visu pasauli. Tā vietā viņš bija atradis Jauno pasauli. Ap 1000. gadu pēc mūsu ēras vikingi uz īsu brīdi bija viesojušies Vinlandē.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir atklājumu laikmets?
A: Atklājumu laikmets ir periods no 15. gadsimta sākuma līdz 17. gadsimta sākumam, kad Eiropas kuģi apceļoja pasauli, meklējot jaunus tirdzniecības ceļus un partnerus.
J: Ko eiropieši meklēja atklājumu laikmetā?
A: Atklājumu laikmetā eiropieši meklēja tādas tirdzniecības preces kā zelts, sudrabs un garšvielas.
J: Kādi bija atklājumu laikmeta rezultāti?
A: Atklājumu laikmetā eiropieši iepazinās ar cilvēkiem un iezīmēja zemes, kas viņiem iepriekš nebija zināmas.
J: Kas bija daži no slavenākajiem atklājumu laikmeta pētniekiem?
A: Kristofors Kolumbs, Vasko da Gama, Pedro Alvaress Kabrāls, Džons Kabots, Jermaks, Huans Ponce de Leons, Huans Sebastjans Elkāno, Bartolomejs Diass, Ferdinands Magelāns, Vilems Barencs, Ābels Tasmans, Žans Alfonss, Žaks Kartjē, Samuels de Šamplēns, Vilems Blau un kapteinis Džeimss Kuks bija slavenākie Atklājumu laikmeta pētnieki.
J: Ko eiropieši cerēja sasniegt, ceļojot atklājumu laikmeta laikā?
A: Atklājumu laikmeta laikā eiropieši cerēja atrast jaunus tirdzniecības ceļus un partnerus.
J: Kādas tirdzniecības preces eiropieši meklēja atklājumu laikmetā?
A: Atklājumu laikmetā eiropieši meklēja tādas tirdzniecības preces kā zeltu, sudrabu un garšvielas.
J: Ko eiropieši atklāja atklājumu laikmetā?
A: Atklājumu laikmetā eiropieši atklāja jaunas zemes un cilvēkus, kas viņiem iepriekš nebija zināmi.
