Pedro Álvares Kabrāls (Pedro Álvares Cabral, ap 1467. vai 1468. gadu Belmonte – ap 1520. gadu Santarém) bija portugāļu muižnieks, portugāļu jūrasbraucējs un pētnieks, kurš tiek uzskatīts par pirmo eiropieti, kas 1500. gada 22. aprīlī ieraudzīja Dienvidamerikas piekrasti, kas vēlāk kļuva par Brazīliju. Kabrāla izcelsme un augstā stāvokļa pozīcija Portugāles karaļnamā ļāva viņam iegūt lielu floti un vadīt nozīmīgu komerciālu ekspedīciju uz Indiju.
Karalis Manuels I 1500. gadā uzticēja Kabrālam virzīt ekspedīciju, kuras mērķis bija stiprināt Portugāles tirdzniecības sakarus ar Indiju un iegūt garšvielas. Kabrāls izbrauca ar 13 kuģiem 1500. gada 9. martā, izmantojot Vasko da Gamas iepriekš izstrādāto jūras maršrutu, taču viņa kuģi sāka virzīties krietni tālāk uz rietumiem, iespējams, lai izmantotu labākas vēja straumes un izvairītos no sauszemes straumēm gar Āfrikas krastu. 1500. gada 22. aprīlī viņš ieraudzīja zemi (Brazīliju), oficiāli to pieprasīja Portugāles kronim un nosauca par "Ilha de Vera Cruz" (Patiesā krusta sala). Pēc ziņām karaļa galmā šī teritorija tika saukta arī par "Terra de Santa Cruz" (Svēto Krustu), savukārt kopējā apzīmējumā zeme vēlāk ieguva vārdu "Brazīlija" pēc vietējās koksnes, ko eiropieši sauca par pau-brasilu.
Kabrāls Brazīlijas piekrastē, mūsdienu Porto Seguro apkārtnē, uzturējās aptuveni desmit dienas — notika svēts pasākums, tika pacelts krusts un sazināšanās ar vietējiem iedzīvotājiem. Pēc īsa apstāšanās un apgādes papildināšanas viņš turpināja ceļu uz Indiju. Turpmākajā braucienā floti skāra spēcīgas vētras un tehniskas problēmas; daži kuģi tika zaudēti pie Labās cerības zemes raga, kā arī ekspedīcija nonāca bruņotā sadursmē ar musulmaņu tirgotājiem Indijas piekrastē, īpaši Indijas pilsētā Kalikutā (šajā uzbrukumā tika nogalināti ap 50 Kabrāla vīru). Šīs sadursmes būtiski samazināja ekspedīcijas spējas un personālu.
Raugoties uz stratēģisko mērķi — nodrošināt garšvielu kravu Portugālei — Kabrāls pēc konfliktiem un zaudējumiem devās uz draudzīgākām ostām, un 1501. gada janvāra sākumā viņš veiksmīgi tirgojās ar garšvielām Kočinā; savukārt iepriekš minētās sadursmes bija saistītas ar notikumiem Kalikutā. Pēc garā un bīstamā ceļojuma Kabrāls uz Portugāli atgriezās 1501. gada 23. jūnijā tikai ar piecām no sākotnēji 13 kuģiem, bet ar bagātu garšvielu kravu, kas bija nozīmīga portugāļu tirdzniecības attīstībai.
Pēc atgriešanās karaļa Manuela I acīs Kabrāls ieguva atzinību, taču viņš atteicās vadīt nākamo lielo Indijas ekspedīciju; tāpēc 1502. gadā par flotes vadītāju tika iecelts Vasko da Gamu. Kabrāls atkāpās no jūrasbraucēja uzdevumiem un pārcēlās uz saviem īpašumiem Santarēmā, kur dzīvoja kā zemes īpašnieks un muižnieks.
Pedro Álvares Kabrāls nomira ap 1520. gadu un tika apglabāts klosterī Santarēmā, Portugālē. Viņa voyages nozīmība ir divkārša: no vienas puses — Kabrāla reiss nostiprināja Portugāles pozīcijas Indijas okeānā un garšvielu tirdzniecībā; no otras puses — viņa atklājums Dienvidamerikā nodibināja tiesisko un politisko pamatu portugāļu koloniālajai klātbūtnei Brazīlijā. Vēsturiski paliek diskusijas, vai Brazīlijas atklāšana bija tīši plānota rietumu novirze vai vairākus faktorus rezultējoša "neparedzēta" atrašanās, taču tās ilgtermiņa sekas bija acīmredzamas — jaunas tirdzniecības un kolonizācijas iespējas Eiropai.