Portugāles impērija: kas tā bija, vēsture, tirdzniecība un ietekme

Portugāles impērija (portugāļu: Império Português) bija viena no pirmajām pasaules impērijām vēsturē. Tā izplatījās no Dienvidamerikas līdz Āfrikai, Indijai un Dienvidaustrumāzijai. Tā aizsākās ar portugāļu pasaules izpēti 15. gadsimtā, un tā pastāvēja ilgāk nekā visas pārējās mūsdienu Eiropas impērijas. Tā ilga gandrīz piecus gadsimtus. Tas ir ilgāk nekā Spānijas, Lielbritānijas un Francijas impērijas.

Portugāles impērijai bija tirdzniecības sakari ar šādām teritorijām:

• Goa, Malakka un Dienvidaustrumāzija
• Ķīna un Japāna
• Spice Islands (Moluku salas) un Saragosas līgums
• Dienvidāzija, Persijas līcis un Sarkanā jūra
• Subsahāras Āfrika

1890. gada Lielbritānijas ultimāts bija Lielbritānijas valdības ultimāts, kas 1890. gada 11. janvārī tika izvirzīts Portugālei. Ultimāts piespieda Portugāles militāros spēkus atkāpties no teritorijām Āfrikā, uz kurām pretendēja Portugāle, bet kuras bija okupējusi Apvienotā Karaliste.

Vēstures kopsavilkums un izveidošanās

Portugāles impērijas saknes meklējamas 15. gadsimtā. 1415. gadā Portugāle ieņēma Ceutu Ziemeļāfrikā, kas simboliski atzīmē ekspansijas sākumu. Ar princesi Henriju Navigatoru (Infante Dom Henrique) Portugāle attīstīja jūras navigāciju, kartogrāfiju un ostu tīklu, kas ļāva kuģiem droši pētīt Atlantijas un Indijas okeānu maršrutus. 1498. gadā Vasco da Gama sasniedza Indiju, izveidojot tiešu jūras ceļu uz Āziju.

Institūcijas un pārvalde

Portugāle pārvaldīja savas teritorijas dažādos veidos: fortu tīkli, feitorijas (tirdzniecības bāzes), kapitanijas (īpaši Brazīlijā) un viceroyalties (piem., Estado da Índia). Pārvaldes modeļi atšķīrās atkarībā no reģiona — Brazīlija attīstījās par koloniju ar lauksaimniecības un cukura plantācijām, bet Āfrikā un Āzijā Portugāle biežāk pakļāva teritorijas caur tirdzniecības stacijām, līgumiem un militāru klātbūtni ostās.

Tirdzniecība, preces un ekonomika

Portugāles impērija izveidoja globālu tirdzniecības tīklu, kas savienoja vairākas reģionālās ekonomikas. Galvenās preces un darbības:

• Eksotiskas garšvielas (pipari, kanēlis, krustnagliņa) no Molukām un Dienvidaustrumāzijas;
• Cukurs un vēlāk kokaļļas produkcija no Brazīlijas;
• Zelts un dimanti no Brazīlijas un Āfrikas reģioniem;
• Porcelāns un tērpi no Ķīnas un Dienvidaustrumāzijas, tekstilizstrādājumi no Indijas;
• Vergu tirdzniecība — Portugāle bija nozīmīgs transatlantiskā vergu tirdzniecības dalībnieks, piegādājot darba spēku plantāciju ekonomikām;
• Kuģniecība, ostu nodevas un muitas ienākumi, kas bija svarīgi metropolē.

Sadarbība, konflikti un starptautiskās līgumu sekas

Portugāle izmantoja starptautiskus līgumus, lai nostiprinātu savas tiesības uz noteiktām teritorijām — svarīgākais bija 1494. gada Tordesilhas līgums starp Portugāli un Spāniju, kas sadalīja pasauli gar meridiānu. Vēlāk 1529. gada Saragosas (Zaragoza) līgums precizēja ierobežojumus Āzijā. Tomēr reālajā dzīvē portugāļi bieži nonāca konfliktos ar citām Eiropas varām (Nīderlande, Anglija, Francija), kuras centās iekarot vai kontrolēt tajā pašā tirdzniecības infrastruktūru.

Impērijas ietekme un mantojums

Portugāles impērijai ir dziļa kultūras, valodas un reliģijas ietekme: portugāļu valoda kļuva par oficiālo vai plaši runāto valodu Brazīlijā, Angolā, Mozambikā, Kabo Verde, Gvinejā-Bisau, Santome un Prinsipi, un Timorā. Katolicisms tika plaši izplatīts caur misijām, radot ilgstošas reliģiskas un kultūras pārmaiņas.

Mantojums ietver arī tehnoloģiskus un kartogrāfiskus sasniegumus, jūras navigācijas attīstību un globālu ekonomikas transformāciju, bet arī negatīvas sekas — vietējo iedzīvotāju ekspluatāciju, vergu tirdzniecību, ekoloģiskas pārmaiņas un sociālas spriedzes jaunizveidotajās kolonijās.

Krīze un pakāpeniska norietēšana

Impērijas norietu veicināja vairāki faktori: konkurence no Nīderlandes, Anglijas un Francijas, 1580.–1640. gadu Ibērijas Savienība (kad Portugāle bija zem Spānijas krones) — kas noveda pie teritoriju zaudējumiem un vājinātas atsevišķas politikas —, un 19. gadsimta nacionālistiskās kustības. Brazīlijas neatkarība 1822. gadā bija smags trieciens Portugāles pozīcijām. 19. gadsimtā starp impēriju un Lielbritāniju radās konflikts par Āfrikas teritorijām (tajā skaitā 1890. gada Lielbritānijas ultimāts, kas attiecās uz Portugāles "Rozā kartes" ambīcijām savienot Angolu un Mozambiku), kā rezultātā Portugāle zaudēja daļu savas ietekmes Āfrikā.

Beigu punkts un pēdējie posmi

Formālais Portugāles impērijas beigums notika pakāpeniski: daļa koloniju ieguva neatkarību 19. un 20. gadsimtā; 1974. gada karavīru nemieru revolūcija Portugālē (Rozā revolūcija) paātrināja pēdējo koloniju neatkarību — 1975. gadā Portugāle atzina vairākas Āfrikas valstu neatkarības. Kaut arī dažas teritorijas saglabājās ilgāk (piem., Makao, kas 1999. gadā tika pārdots Ķīnai), kā arī Austrumtimora, kas pēc ilgstošas cīņas kļuva neatkarīga 2002. gadā, kopējā impērijas kontūra būtiski mainījās 20. gadsimtā.

Kopsavilkums

Portugāles impērija bija globāla jūras impērija, kas radīja ilgstošas pārmaiņas pasaules ekonomikā, kultūrā un politikā. Tā rosināja jūras izpēti, tehnoloģiju attīstību un starptautisku tirdzniecību, taču vienlaikus radīja arī ekspluatācijas, vergu tirdzniecības un konflikta sekas, kuru ietekme ir jūtama vēl šodien.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Portugāles impērija?

J: Cik ilgi tā pastāvēja?

J: Ar kādām teritorijām Portugāles impērija tirgojās?

J: Kad 1890. gadā tika izdots Lielbritānijas ultimāts?

J: Ko pieprasīja ultimāts?

Meklēt pēc burta