Globuss — definīcija, veidi un priekšrocības
Globuss — skaidra definīcija, galvenie veidi (politiskie, fiziskie, zvaigžņu) un priekšrocības pret plakano kartēm. Uzziniet, kā globuss parāda pasauli precīzāk.
Globuss ir planētas attēls, kas uzzīmēts uz lodes. Tas ir kā planētas mēroga modelis. Vārds "globuss" cēlies no latīņu valodas vārda globus, kas nozīmē apaļa masa vai lode.
Lielākā daļa globusu ir Zemes kartes. To priekšrocība ir tā, ka tās izvairās no plakano karšu projekciju izkropļojumiem. Visbiežāk sastopamie tipi ir politiskie un fiziskie. Politiskie globusi attēlo valstis. Fiziskie globusi parāda ainavas, piemēram, kalnus un upes. Daži globusi ir zvaigžņu kartes, un daži ir tālo pasauļu kartes.
Pielāgvārds globāls tiek lietots, lai apzīmētu visu pasauli, nevis kādu īpašu vietu. To lieto arī tādās jomās kā datori, lai apzīmētu visu lielāku sistēmu, nevis tās atsevišķas mazas daļas.
Īsa vēsture
Ideja attēlot Zemi vai debesis uz lodes pastāv jau sen — zinātniskās un filozofiskās domas par pasaules formu redzamas antīkajos avotos. No saglabātajiem artefaktiem viens no slavenākajiem saglabātajiem Zemes globusiem ir Martins Behajms (Erdapfel), izgatavots 1492. gadā. Vēlākos gadsimtos globusi kļuva par svarīgu mācību un navigācijas palīglīdzekli; islāmiskās un Eiropas pārdotās kartogrāfijas tradīcijās attīstījās gan debess, gan Zemes globusi.
Globusu veidi
- Terestriskie (Zemes) globusi — rāda politiskās robežas, pilsētas, upes, kalnus un citus fiziskus objektus.
- Politiskie globusi — uzsvars uz valstu robežām, galvaspilsētām un administratīvajām vienībām.
- Fiziskie globusi — attēlo reljefu, okeānu dziļumus, klimata zonas un dabas objektus.
- Reljefa (raised-relief) globusi — ar izteiktu trīsdimensiju reljefu, lai parādītu kalnus un dziļumus.
- Debesu (celestial) globusi — attēlo zvaigznes, zvērestus un debess objektus.
- Tematiskie globusi — fokusējas uz konkrētām tēmām, piemēram, iedzīvotāju blīvumu, klimatu, valstu ekonomiku vai jūras straumēm.
- Apgaismoti globusi — ar iekšējo apgaismojumu, kas palīdz modelēt diennakts maiņu vai radīt dekoratīvu efektu.
- Digitālie un virtuālie globusi — 3D programmas un aplikācijas (piem., globālās modelēšanas rīki), kas ļauj palielināt, slāņot datus un animēt procesus.
- Mākslas un dekoratīvie globusi — izgatavoti no dažādiem materiāliem un bieži lietoti interjera dizainā.
Kā globuss tiek gatavots
Tradicionālā metode ietver drukātas kartes "šķēles" (sauktas arī par gores), kuras precīzi izgriež un līmē uz apaļas pamatnes (no koka, papīra, plastmasas vai metāla). Mūsdienās izmanto arī plastmasas formēšanas un pārklāšanas tehnoloģijas, kā arī digitālu drukāšanu uz puslodes vai pusloku elementiem. Globusa mērogs tiek norādīts kā attiecība (piemēram, 1:40 000 000) — lielāks mērogs nozīmē sīkāku attēlojumu.
Priekšrocības un ierobežojumi
Priekšrocības:
- Rāda relatīvas attāluma, virziena un formu attiecības bez plakanu karšu projekciju izkropļojumiem.
- Skolēniem un skatītājiem sniedz intuitīvu telpisko priekšstatu par Zemes ģeogrāfiju, garumu un platumu.
- Apgaismots globuss un pagriežama ass ļauj demonstrēt diennakts maiņu, sezonālo saules stāvokļa maiņu un Zemes ass slīpumu (aptuveni 23,5°).
- Tematiskie globusi labi der statistikas un globālu procesu vizualizēšanai.
Ierobežojumi:
- Nav ērts detalizētai vietējai kartei — neliela mēroga dēļ sīkie objekti nav redzami.
- Grūti precīzi attēlot garas, platas zonas vienlaikus bez mēroga samazināšanas.
- Parasti mazāk praktisks ceļošanai un plašai lietošanai salīdzinājumā ar digitālām kartēm vai papīra kartēm.
Lietojumi
- Izglītība — ģeogrāfija, astronomija un ģeoloģija.
- Navigācija un vēsture — vēsturiskie globusi parāda, kā mainījās karšu priekšstati.
- Zinātniskā modelēšana — klimata, jūras straumju un demogrāfisko procesu attēlošana.
- Interjers un dāvana — dekoratīvi, antikvāri un dizaina objekti.
- Digitālie rīki — interaktīvas vizualizācijas, kas paplašina tradicionālā globusa iespējas.
Kā izvēlēties un kopšana
Izvēloties globusu, noskaidro, kāds ir tā mērķis — izglītība, dekorācija vai tematiska analīze. Pievērs uzmanību mērogam, datu aktualitātei (politiskās robežas mainās), materiālam un iespējamajai apgaismošanai. Kopšana: notīri putekļus mīkstu, sausu vai nedaudz mitru drānu; izvairies no agresīviem tīrīšanas līdzekļiem un tiešiem saules stariem, kas var izbalināt krāsas vai deformēt materiālus.
Globuss ir vienlaikus praktisks mācību līdzeklis un estētisks objekts, kas palīdz labāk izprast pasaules formu un starptautiskus procesus, saglabājot priekšrocību — attēlot Zemi bez plakano projekciju radītām izkropļojumu problēmām.
Globusa krāsošana
Vēsture
To, ka Zeme ir lode, konstatēja hellēnistu astronomija 3. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tajā laikā parādījās pirmais Zemes globuss. Agrākais zināmais piemērs ir Krēts no Malusas, kas atradās Kilikijā (tagad Čukurova mūsdienu Turcijā), 2. gadsimta p. m. ē. vidū.
No antīkajiem laikiem un viduslaikiem nav saglabājušies Zemes globusi. Saglabājies debesu globuss ir hellēnisma laika skulptūras daļa, ko sauc par Farneses atlantu. Tas ir saglabājies romiešu kopijā, kas atrodas Neapoles muzejā Neapolē, Itālijā, mūsu ēras 2. gadsimtā.
Islāma zelta laikmetā tika uzbūvēti pirmie Zemes globusi, kuros bija attēlota visa Vecā pasaule. Vienu no tiem 9. gadsimtā izgatavoja musulmaņu ģeogrāfi un kartogrāfi, kas strādāja Abasīdu kalifa Al-Ma'mūna vadībā. Cits piemērs bija globuss, ko 1267. gadā Pekinā ieviesa persiešu astronoms Džamals ad-Dins.
Vecākais saglabājies Zemes globuss tiek piedēvēts Martinam Behaimam 1492. gadā Nirnbergā, Vācijā. Globusa kopiju, kurā attēlota Amerika, 1507. gadā izgatavoja Martins Valdšemellers. Tiek uzskatīts, ka no cita agrīna globusa - Hanta-Lenoksa globusa, kas izgatavots ap 1507. gadu - ir radusies frāze "Šeit ir pūķi". Vēl vienu "neparasti mūsdienīgu" Zemes globusu 1570. gados Stambulas observatorijā izgatavoja Taqi al-Din.
Ražošana
Masveidā ražotajiem globusiem parasti ir iespiesta papīra karte. Visizplatītākajam tipam ir garas, plānas papīra joslas. Šīs sloksnes sašaurinās līdz punktam pie Ziemeļpola un Dienvidpola. Pēc tam neliels disks tiek izmantots, lai ar papīru pārklātos pulkos esošajiem nelīdzenumiem. Jo vairāk ir rievsienu, jo mazāk nepieciešams izstiept un saburzīt papīru, lai papīra karte atbilstu sfērai.
No ģeometriskā viedokļa visi punkti uz sfēras ir vienādi. Varētu izvēlēties jebkuru punktu uz planētas un izveidot papīra karti, kas pārklāj zemeslodi ar joslām, kas savienojas šajā punktā un pretējā punktā.
Zemes globuss parasti ir uzstādīts 23,5° leņķī uz gultņiem. Šis stiprinājums atbilst rotējošās planētas aksiālajam slīpumam attiecībā pret Sauli. Tas atvieglo dienu un gadalaiku maiņas vizualizāciju.
Gāzes Marsa globusa ar polārajiem diskiem izgatavošanai, 1892. g.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir globuss?
A: Globuss ir lodes formas mēroga modelis. Tas var būt Zemes (sauszemes globusi) vai citu planētu mēroga modelis, vai arī debess sfēras (debess globusi).
J: No kurienes ir cēlies vārds "globuss"?
A: Angļu vārds "globe" ir atvasināts no latīņu valodas vārda "globus", kas nozīmē apaļu masu vai sfēru.
J: Kādi ir globusu veidi?
A: Ir politiskie globusi, kas attēlo valstis, un fiziskie globusi, kas attēlo ainavas, piemēram, kalnus un upes. Turklāt daži globusi ir zvaigžņu kartes, un daži ir tālu pasauļu kartes.
J: Ar ko globusi atšķiras no plakano karšu projekcijām?
A: Globusu priekšrocība salīdzinājumā ar plakanām karšu projekcijām ir tā, ka tie izvairās no izkropļojumiem.
J: Ko nozīmē īpašības vārds globāls?
A: Ja lieto kā īpašības vārdu globāls, tas nozīmē, ka runa ir par kaut ko pasaules mērogā, nevis par kādu konkrētu vietu uz Zemes. To lieto arī tādās jomās kā datori, lai apzīmētu visu lielāku sistēmu, nevis tās atsevišķas mazas daļas.
Vai visi globusi ir Zemes kartes?
A: Lielākā daļa globusu ir Zemes kartes; tomēr ir arī citi veidi, piemēram, zvaigžņu kartes un attālu pasauļu kartes.
Meklēt