Globuss
Globuss ir planētas attēls, kas uzzīmēts uz lodes. Tas ir kā planētas mēroga modelis. Vārds "globuss" cēlies no latīņu valodas vārda globus, kas nozīmē apaļa masa vai lode.
Lielākā daļa globusu ir Zemes kartes. To priekšrocība ir tā, ka tās izvairās no plakano karšu projekciju izkropļojumiem. Visbiežāk sastopamie tipi ir politiskie un fiziskie. Politiskie globusi attēlo valstis. Fiziskie globusi parāda ainavas, piemēram, kalnus un upes. Daži globusi ir zvaigžņu kartes, un daži ir tālo pasauļu kartes.
Pielāgvārds globāls tiek lietots, lai apzīmētu visu pasauli, nevis kādu īpašu vietu. To lieto arī tādās jomās kā datori, lai apzīmētu visu lielāku sistēmu, nevis tās atsevišķas mazas daļas.
Globusa krāsošana
Vēsture
To, ka Zeme ir lode, konstatēja hellēnistu astronomija 3. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tajā laikā parādījās pirmais Zemes globuss. Agrākais zināmais piemērs ir Krēts no Malusas, kas atradās Kilikijā (tagad Čukurova mūsdienu Turcijā), 2. gadsimta p. m. ē. vidū.
No antīkajiem laikiem un viduslaikiem nav saglabājušies Zemes globusi. Saglabājies debesu globuss ir hellēnisma laika skulptūras daļa, ko sauc par Farneses atlantu. Tas ir saglabājies romiešu kopijā, kas atrodas Neapoles muzejā Neapolē, Itālijā, mūsu ēras 2. gadsimtā.
Islāma zelta laikmetā tika uzbūvēti pirmie Zemes globusi, kuros bija attēlota visa Vecā pasaule. Vienu no tiem 9. gadsimtā izgatavoja musulmaņu ģeogrāfi un kartogrāfi, kas strādāja Abasīdu kalifa Al-Ma'mūna vadībā. Cits piemērs bija globuss, ko 1267. gadā Pekinā ieviesa persiešu astronoms Džamals ad-Dins.
Vecākais saglabājies Zemes globuss tiek piedēvēts Martinam Behaimam 1492. gadā Nirnbergā, Vācijā. Globusa kopiju, kurā attēlota Amerika, 1507. gadā izgatavoja Martins Valdšemellers. Tiek uzskatīts, ka no cita agrīna globusa - Hanta-Lenoksa globusa, kas izgatavots ap 1507. gadu - ir radusies frāze "Šeit ir pūķi". Vēl vienu "neparasti mūsdienīgu" Zemes globusu 1570. gados Stambulas observatorijā izgatavoja Taqi al-Din.
Ražošana
Masveidā ražotajiem globusiem parasti ir iespiesta papīra karte. Visizplatītākajam tipam ir garas, plānas papīra joslas. Šīs sloksnes sašaurinās līdz punktam pie Ziemeļpola un Dienvidpola. Pēc tam neliels disks tiek izmantots, lai ar papīru pārklātos pulkos esošajiem nelīdzenumiem. Jo vairāk ir rievsienu, jo mazāk nepieciešams izstiept un saburzīt papīru, lai papīra karte atbilstu sfērai.
No ģeometriskā viedokļa visi punkti uz sfēras ir vienādi. Varētu izvēlēties jebkuru punktu uz planētas un izveidot papīra karti, kas pārklāj zemeslodi ar joslām, kas savienojas šajā punktā un pretējā punktā.
Zemes globuss parasti ir uzstādīts 23,5° leņķī uz gultņiem. Šis stiprinājums atbilst rotējošās planētas aksiālajam slīpumam attiecībā pret Sauli. Tas atvieglo dienu un gadalaiku maiņas vizualizāciju.
Gāzes Marsa globusa ar polārajiem diskiem izgatavošanai, 1892. g.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir globuss?
A: Globuss ir lodes formas mēroga modelis. Tas var būt Zemes (sauszemes globusi) vai citu planētu mēroga modelis, vai arī debess sfēras (debess globusi).
J: No kurienes ir cēlies vārds "globuss"?
A: Angļu vārds "globe" ir atvasināts no latīņu valodas vārda "globus", kas nozīmē apaļu masu vai sfēru.
J: Kādi ir globusu veidi?
A: Ir politiskie globusi, kas attēlo valstis, un fiziskie globusi, kas attēlo ainavas, piemēram, kalnus un upes. Turklāt daži globusi ir zvaigžņu kartes, un daži ir tālu pasauļu kartes.
J: Ar ko globusi atšķiras no plakano karšu projekcijām?
A: Globusu priekšrocība salīdzinājumā ar plakanām karšu projekcijām ir tā, ka tie izvairās no izkropļojumiem.
J: Ko nozīmē īpašības vārds globāls?
A: Ja lieto kā īpašības vārdu globāls, tas nozīmē, ka runa ir par kaut ko pasaules mērogā, nevis par kādu konkrētu vietu uz Zemes. To lieto arī tādās jomās kā datori, lai apzīmētu visu lielāku sistēmu, nevis tās atsevišķas mazas daļas.
Vai visi globusi ir Zemes kartes?
A: Lielākā daļa globusu ir Zemes kartes; tomēr ir arī citi veidi, piemēram, zvaigžņu kartes un attālu pasauļu kartes.
