Abasīdu kalifāts (750–1258) — trešais arābu kalifāts un Bagdādes zelta laikmets

Abasīdu kalifāts (750–1258) — trešais arābu kalifāts un Bagdādes zelta laikmets: kultūras, zinātnes un varas uzplaukums līdz mongoļu iekarošanai.

Abasīdu kalifāts bija trešais no četriem lielajiem arābu impērijas musulmaņu kalifātiem. Dinastija cēlusies no Muhammada tēvoča Abbas ibn Abd al‑Muttalib un varas pārņemšana notika Abasīdu sacelšanās gaitā, kas 8. gadsimtā gāza Umajadu valdību austrumos — Umajadi saglabāja neatkarību tikai Alandalū (Spānijā). Revolūcijas rezultātā Abasīdu vadībā 750. gadā tika nostiprināta jauna kalifu dinastija; pirmais Abasīdu kalifs bija Abu al‑Abbās al‑Saffāhs. 762. gadā galvaspilsēta tika pārcelta uz Bagdādi, kas kļuva par kalifāta politisko, ekonomisko un kultūras centru.

Valdības struktūra un sabiedrība

Abasīdu kalifāts bija daudzveidīga, kosmopolītiska impērija. Kalifi saglabāja reliģisko autoritāti, taču reālās varas īstenošanā liela nozīme bija birokrātijai (bieži ar persiešu un citu nemusulmaņu izcelsmi), vietējiem emirātiem un ietekmes grupām, piemēram, Barmakīdu dinastijai 8.–9. gs. Abasīdu valdībā attīstījās arī likumu un teoloģijas skolas (madhhabi), un dažkārt centrālo varu vājināja spēcīgu provinciālu dzimtu vai ģeopolitisku spēku atnākšana.

Zelta laikmets — kultūra, zinātne un ekonomika

Bagdāde kļuva par vienu no pasaules vadošajiem kultūras un zinātnes centriem. Kalifātu laikā notika plaša seno tekstu tulkošana arābu valodā — no grieķu, persiešu (pahlavī) un citiem valodu avotiem — un tika izveidota slavena zinātnes un mācību iestāde, kas pazīstama kā Gudrības nams (Bayt al‑Hikma). Šajā laikmetā attīstījās:

• matemātika un algebras pamatlicēji (piem., al‑Khuwārizmī),
• medicīna un farmakoloģija (piem., ar‑Rāzī, Ibn Sīnā vēlākos laikos),
• astronomija un ģeogrāfija, kas atbalstīja tirdzniecību un navigāciju,
• filozofija, literatūra un poēzija, kas kļuva par kultūras ikonu islāmiskajā pasaulē.

Ekonomiski Abasīdu kalifāts guva labumu no bagātām tirdzniecības līnijām uz Indiju, Ķīnu, Āfriku un Eiropu; Bagdāde bija svarīgs tirgus, kur saplūda preces, idejas un tehnoloģijas.

Konflikti, sāncensība un decentralizācija

Abasīdu vara laika gaitā saskārās ar iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem. No 9. gadsimta provincēs pieauga vietējo dinastu — Tahirīdu, Samanīdu, Tulūnīdu, Ikšīdīdu u. c. — ietekme. 10. gadsimtā Bagdādē nozīmīgu lomu ieņēma šiītu Buyīdu amīru varas uzplūdi, kuri faktiski kontrolēja politiku, atstājot kalifam galvenokārt simbolisku statusu. Vēlāk, 11. gadsimtā, Selžuku turki nostiprināja savu dominanci, atjaunojot daļēju kalifa prestižu, taču valsts centrālā vara joprojām bija vāja.

Sāncenses ārpus kalifāta

Abasīdu pretenzijas uz kalifātu tika apšaubītas no vairākiem avotiem. 909. gadā šiītu Ismailītu līderis Šija Ubayd Allah al‑Mahdi Billah nodibināja Fatimīdu kalifātu Ziemeļāfrikā, kas bija Abasīdu galvenais reģionālais pretinieks. Fatimīdi sākotnēji nostiprināja savu kontroli pār daļu Maghreba (Maroku, Alžīriju, Tunisiju, Lībiju) un vēlāk 969. gadā iekaroja Ēģipti, kur izveidoja Kairu kā savu galvaspilsētu un dibināja Al‑Azhar mācību iestādi. Fatimīdu valsts dažkārt paplašināja ietekmi arī uz Levantu un Palestīnu, bet tā nekad pilnībā neaizstāja Abasīdus Bagdādē.

Tajā pašā laikā Umajadu dinastija Iberijā atdzīvināja kalifa titulu 929. gadā Cordobā un turpināja pastāvēt kā neatkarīgs Umajadu kalifāts līdz 1031. gadam.

Kritums un pēctecība

Ilgstoša decentralizācija, militāro spēku pārvietošanās (piem., turku un persiešu ģimeņu pieaugums) un iekšējās vājības padarīja Abasīdus neaizsargātus pret ārēju iebrukumu. 1258. gadā mongoļu iekarotājs Hulagu hans ieņēma un izlaupīja Bagdādi, nogalinot pēdējo reālo Abasīdu kalifu un izbeidzot centralizēto Abasīdu valdību. Pēc tam dažas Abasīdu līnijas turpināja eksistēt simboliskā statusā: Mamluku valdnieki Ēģiptē ieviesa Abasīdu pretendentu kā ritisku kalifu Kairā, kur viņi pildīja galvenokārt ceremonālas un reliģiskas funkcijas līdz 16. gadsimtam.

Mantojums

Abasīdu kalifāta laikmets atstāja plašu mantojumu — no administratīviem un tiesiskiem risinājumiem līdz milzīgiem zinātniskiem un kultūras sasniegumiem, kas nodrošināja zināšanu pārmantošanu starp antiķi un viduslaiku Eiropu. Bagdādes un citu Abasīdu pilsētu zinātniskās skolas, bibliotēkas, māksla un arhitektūra ietekmēja gan islāma pasauli, gan tālākus reģionus gadsimtiem ilgi.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kāds bija trešais no četriem lielākajiem islāma kalifātiem?

J: Kas dibināja Abasīdu kalifātu?

J: Kad tas pārcēla savu galvaspilsētu no Harrānas uz Bagdādi?

J: Cik ilgi tas pastāvēja?

J: Kas to gāza 1258. gadā?

J: Kurš pretendēja uz varu reliģiskajos jautājumos pēc tam, kad viņi tika gāzti?

J: Kura dinastija apstrīdēja Abasīdu pretenzijas uz kalifātu un kad tās beidzās?

Meklēt pēc burta