Alžīrija (/ælˈdʒɪəriə/ vai /ɔːl-/), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir bijusī Francijas kolonija un lielākā valsts Āfrikā. Tā ir daļa no Magribas reģiona Āfrikas ziemeļrietumos. Alžīra ir galvaspilsēta. Tā robežojas ar Vidusjūru ziemeļos, Tunisiju ziemeļaustrumos, Lībiju austrumos, Nigēru dienvidaustrumos, Mauritāniju un Mali dienvidrietumos, Rietumsahāru rietumos un Maroku ziemeļrietumos.
Ģeogrāfija un klimats
Alžīrija aizņem plašu teritoriju — aptuveni 2,38 miljonus km² — un ir lielākā valsts gan Āfrikā, gan Arābu pasaulē pēc platības. Lielāko daļu valsts teritorijas aizņem Sahāras tuksnesis; Sahāra veido aptuveni 80% valsts platības, un tajā atrodas plašas smilšu kāpas, akmeņainas platos un oāzes. Valsts ziemeļu daļu raksturo Atlasa kalnu grēdas un piekrastes līdzenumi ar Vidusjūras klimatu — karstām, sausām vasarām un maigām, mitrākām ziemām. Dienvidos un centrālajos apgabalos ir tuksneša un pustuksneša klimats ar ļoti nelieliem nokrišņiem.
Vēsture īsumā
Reģionu, kas tagad ir Alžīrija, senāk apdzīvoja berberu tautas; tajā redzamas dažādu impēriju ietekmes, ieskaitot feniķiešus, romiešus un arābu iekarotājus. No 19. gadsimta vidus līdz 1962. gadam teritorija bija Francijas kolonija. Pēc cītīgas pretošanās kustības — īpaši Alžīrijas Neatkarības kara (1954–1962) vadībā — valsts ieguva neatkarību 1962. gadā. Neatkarības laikmetā svarīgu lomu spēlēja Nacionālā atbrīvošanās fronte (FLN).
Politika un pārvaldība
Alžīrija ir prezidenciāla republika. Valsts nosaukums satur vārdu “Tautas”, un politiskā dzīve vēsturiski ir bijusi saistīta ar FLN kā centrālu politisko spēku. Kopš neatkarības valsts ir piedzīvojusi dažādas politiskās pārmaiņas, tostarp autoritātes konsolidāciju, ekonomiskās reformas un sabiedriskas kustības, kas ietekmējušas iekšpolitiku.
Iedzīvotāji, valodas un reliģija
- Iedzīvotāji: Alžīrijas iedzīvotāju skaits pārsniedz desmitiem miljonu; lielākā daļa dzīvo ziemeļu piekrastes apgabalos un pilsētās kā Alžīra, Orāna un Annaba.
- Valodas: oficiālā valoda ir arābu valoda (moderna literārā arābu), un 2016. gadā arī berberu (tamazight) valoda kļuva par oficiālu valodu. Franču valoda ir plaši lietota administrācijā, izglītībā un medijos, lai gan tai nav oficiālā statuss.
- Reliģija: lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi (vairumā sunitu), un islāms ir nozīmīgs valsts kultūras un sabiedriskās dzīves elements.
Ekonomika
Alžīrijas ekonomika ir būtiski atkarīga no enerģijas resursiem — naftas un dabasgāzes ieguve un eksports veido nozīmīgu daļu valsts ieņēmumu un eksporta. Valsts mēģina diversificēt ekonomiku, attīstot lauksaimniecību, rūpniecību, tūrisma un pakalpojumu nozares, taču enerģētikas sektors joprojām dominē. Importa un eksporta ostas, rūpniecības centri un enerģijas infrastruktūra atrodas galvenokārt ziemeļos.
Kultūra un mantojums
Alžīrijas kultūra ir bagāta un daudzveidīga — tajā saplūst arābu, berberu, franču un citu reģionu ietekmes. Mūzikā pazīstams ir žanrs “rai”, kas radies valsts rietumos un guvis popularitāti gan vietēji, gan starptautiski. Alžīrijā ir daudz vēsturisku un arheoloģisku vietu, tostarp romiešu pilsētu drupas, kas liecina par reģiona senajām saknēm. Vietējā virtuve apvieno Vidusjūras un tuksneša pārtikas tradīcijas — bieži lieto kuskusu, dārzeņus, jūras veltes un garšvielas.
Praktiska informācija
- Galvaspilsēta: Alžīra.
- Valūta: Alžīrijas dinārs (DZD).
- Laika josla: parasti UTC+1 (CET).
- Starptautiskā abreviatūra: DZ.
Alžīrija ir valsts ar lielu ģeopolitisku un ekonomisku nozīmi Ziemeļāfrikā: tās bagātie dabas resursi, vēsturiskā mantojuma vietas un kultūras daudzveidība padara to par nozīmīgu reģiona dalībnieku, kam raksturīgas gan attīstības iespējas, gan izaicinājumi saistībā ar teritoriālo izmēru, resursu pārvaldību un sociāli politiskajām pārmaiņām.
