Alžīrija — Ziemeļāfrikas valsts (Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika)

Alžīrija — lielākā Āfrikas valsts Magribā: bagāta vēsture, plašā Sahāra, Vidusjūras piekraste un daudzveidīga kultūra. Uzzini ģeogrāfiju, vēsturi un tūrisma dārgumus.

Autors: Leandro Alegsa

Alžīrija (/ælˈdʒɪəriə/ vai /ɔːl-/), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir bijusī Francijas kolonija un lielākā valsts Āfrikā. Tā ir daļa no Magribas reģiona Āfrikas ziemeļrietumos. Alžīra ir galvaspilsēta. Tā robežojas ar Vidusjūru ziemeļos, Tunisiju ziemeļaustrumos, Lībiju austrumos, Nigēru dienvidaustrumos, Mauritāniju un Mali dienvidrietumos, Rietumsahāru rietumos un Maroku ziemeļrietumos.

Ģeogrāfija un klimats

Alžīrija aizņem plašu teritoriju — aptuveni 2,38 miljonus km² — un ir lielākā valsts gan Āfrikā, gan Arābu pasaulē pēc platības. Lielāko daļu valsts teritorijas aizņem Sahāras tuksnesis; Sahāra veido aptuveni 80% valsts platības, un tajā atrodas plašas smilšu kāpas, akmeņainas platos un oāzes. Valsts ziemeļu daļu raksturo Atlasa kalnu grēdas un piekrastes līdzenumi ar Vidusjūras klimatu — karstām, sausām vasarām un maigām, mitrākām ziemām. Dienvidos un centrālajos apgabalos ir tuksneša un pus­tuksneša klimats ar ļoti nelieliem nokrišņiem.

Vēsture īsumā

Reģionu, kas tagad ir Alžīrija, senāk apdzīvoja berberu tautas; tajā redzamas dažādu impēriju ietekmes, ieskaitot feniķiešus, romiešus un arābu iekarotājus. No 19. gadsimta vidus līdz 1962. gadam teritorija bija Francijas kolonija. Pēc cītīgas pretošanās kustības — īpaši Alžīrijas Neatkarības kara (1954–1962) vadībā — valsts ieguva neatkarību 1962. gadā. Neatkarības laikmetā svarīgu lomu spēlēja Nacionālā atbrīvošanās fronte (FLN).

Politika un pārvaldība

Alžīrija ir prezidenciāla republika. Valsts nosaukums satur vārdu “Tautas”, un politiskā dzīve vēsturiski ir bijusi saistīta ar FLN kā centrālu politisko spēku. Kopš neatkarības valsts ir piedzīvojusi dažādas politiskās pārmaiņas, tostarp autoritātes konsolidāciju, ekonomiskās reformas un sabiedriskas kustības, kas ietekmējušas iekšpolitiku.

Iedzīvotāji, valodas un reliģija

  • Iedzīvotāji: Alžīrijas iedzīvotāju skaits pārsniedz desmitiem miljonu; lielākā daļa dzīvo ziemeļu piekrastes apgabalos un pilsētās kā Alžīra, Orāna un Annaba.
  • Valodas: oficiālā valoda ir arābu valoda (moderna literārā arābu), un 2016. gadā arī berberu (tamazight) valoda kļuva par oficiālu valodu. Franču valoda ir plaši lietota administrācijā, izglītībā un medijos, lai gan tai nav oficiālā statuss.
  • Reliģija: lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi (vairumā sunitu), un islāms ir nozīmīgs valsts kultūras un sabiedriskās dzīves elements.

Ekonomika

Alžīrijas ekonomika ir būtiski atkarīga no enerģijas resursiem — naftas un dabasgāzes ieguve un eksports veido nozīmīgu daļu valsts ieņēmumu un eksporta. Valsts mēģina diversificēt ekonomiku, attīstot lauksaimniecību, rūpniecību, tūrisma un pakalpojumu nozares, taču enerģētikas sektors joprojām dominē. Importa un eksporta ostas, rūpniecības centri un enerģijas infrastruktūra atrodas galvenokārt ziemeļos.

Kultūra un mantojums

Alžīrijas kultūra ir bagāta un daudzveidīga — tajā saplūst arābu, berberu, franču un citu reģionu ietekmes. Mūzikā pazīstams ir žanrs “rai”, kas radies valsts rietumos un guvis popularitāti gan vietēji, gan starptautiski. Alžīrijā ir daudz vēsturisku un arheoloģisku vietu, tostarp romiešu pilsētu drupas, kas liecina par reģiona senajām saknēm. Vietējā virtuve apvieno Vidusjūras un tuksneša pārtikas tradīcijas — bieži lieto kuskusu, dārzeņus, jūras veltes un garšvielas.

Praktiska informācija

  • Galvaspilsēta: Alžīra.
  • Valūta: Alžīrijas dinārs (DZD).
  • Laika josla: parasti UTC+1 (CET).
  • Starptautiskā abreviatūra: DZ.

Alžīrija ir valsts ar lielu ģeopolitisku un ekonomisku nozīmi Ziemeļāfrikā: tās bagātie dabas resursi, vēsturiskā mantojuma vietas un kultūras daudzveidība padara to par nozīmīgu reģiona dalībnieku, kam raksturīgas gan attīstības iespējas, gan izaicinājumi saistībā ar teritoriālo izmēru, resursu pārvaldību un sociāli politiskajām pārmaiņām.

Alžīrija pasaules kartēZoom
Alžīrija pasaules kartē

Vēsture

Alžīrijā cilvēki ir dzīvojuši kopš 10 000 gadu pirms mūsu ēras. To var redzēt Tassili nacionālajā parkā. Līdz 600. gadam p. m. ē. feniķieši dzīvoja Hippo Regius (tagad Annaba), Rusicade (tagad Skikda) un Tipasa valsts centrālajā piekrastes daļā. Pirmie musulmaņi arābi Alžīrijā ieradās 7. gadsimta vidū. Daudzi cilvēki izvēlējās šo reliģiju.

11. gadsimtā arābu ciltis Banu Hilal un Banu Sulaym dzīvoja starp Tunisiju un Alžīrijas austrumiem (Konstantois). Slavenais matemātiķis Fibonači (1170-1250) jaunībā dzīvoja Alžīrijā. Šeit viņš apguva hindu-arābu ciparu sistēmu un saprata, ka tā ir vienkāršāk lietojama. gadsimta 1500. un 1700. gados Spānijas impērija pārvaldīja lielu daļu Alžīrijas. Alžīrija 1517. gadā kļuva par daļu no Osmaņu impērijas.

Francija kolonizēja Alžīriju no 1830. gada. 1954. gadā Nacionālā atbrīvošanās fronte (Front de Libération Nationale jeb FLN) vēlējās atbrīvoties no Francijas. Viņi izcīnīja karu. Tā kļuva neatkarīga no Francijas 1962. gada 5. jūlijā.

1963. gadā Ahmeds Ben Bella kļuva par pirmo Alžīrijas prezidentu.

Alžīrijas pilsoņu karš sākās 1991. gadā. Tas beidzās 2002. gadā. 2011. gada 24. februārī valdība apturēja ārkārtas stāvokli.

Ģeogrāfija

Lielu daļu Alžīrijas dienvidu daļas aizņem Sahāras tuksnesis. Ziemeļos atrodas Aures un Nememčas kalnu grēdas. Augstākā virsotne ir Tahata kalns (3003 m).

Valodas

Valsts oficiālās valodas ir arābu valoda kā pirmā valoda un berberu valoda kā otrā valoda. Daudzi cilvēki runā arī franču valodā.

Iedzīvotāju skaits

Alžīrijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 39,5 miljoni. Alžīrijā ir vairāk nekā 40 pilsētu, kurās dzīvo vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju.

Nodaļas

Alžīrijā ir 48 provinces (kopš 1983. gada):

 

1 Adrārs

2 ķēde

3 Laghouat

4 Oum el Bouaghi

5 Batna

6 Bejaia

7 Biskra

8 Bechar

9 Blida

10 Bouira

11 Tamanghasset

12 Tebessa

13 Tlemcen

14 Tiaret

15 Tizi Ouzou

16 Alžīra

17 Djelfa

18 Jijel

19 Setifa

20 Saīda

21 Skikda

22 Sidi Bel Abbes

23 Annaba

24 Guelma

25 Konstantīns

26 Medeja

27 Mostaganem

28 M'Sila

29 Skropstu tuša

30 Ouargla

31 Oran

32 El Bayadh

33 Ilzi

34 Bordj Bou Arréridj

35 Boumerdès

36 El Tarf

37 Tindūfa

38 Tīģeļi

39 El Oued

40 Khenchela

41 Souk Ahras

42 Tipasa

43 Mila

44 Ain Defla

45 Naama

46 Ain Temouchent

47 Ghardaia

48 Relizane



UNESCO Pasaules mantojuma objekti

Alžīrijā ir vairāki UNESCO Pasaules mantojuma objekti, tostarp Beni Hammadas Al Qal'a - pirmā Hammadīdu impērijas galvaspilsēta; Tipasa - feniķiešu un vēlāk romiešu pilsēta; Djémila un Timgad - romiešu drupas; M'Zab ieleja - kaļķakmens ieleja, kurā atrodas liela urbanizēta oāze; arī Alžīras kazba ir svarīga citadele. Vienīgais dabas pasaules mantojuma objekts ir Tassili n'Ajjer, kalnu grēda.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Alžīrijas oficiālais nosaukums?


A: Alžīrijas oficiālais nosaukums ir Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika.

Q: Kur atrodas Alžīrija?


A: Alžīrija atrodas Ziemeļāfrikā, un tā ir daļa no Magribas reģiona Āfrikas ziemeļrietumos.

J: Kura pilsēta ir Alžīrijas galvaspilsēta?


A: Alžīrija ir Alžīrijas galvaspilsēta.

J: Kādas valstis robežojas ar Alžīriju?


A: Alžīrija robežojas ar Tunisiju ziemeļaustrumos, Lībiju austrumos, Nigēru dienvidaustrumos, Mauritāniju un Mali dienvidrietumos, Rietumsahāru rietumos un Maroku ziemeļrietumos.

Vai tā ir liela valsts?


A: Jā, tā ir viena no lielākajām valstīm gan Āfrikas kontinentā, gan arābu pasaulē.

Vai tai ir pieeja jūrai?


A: Jā, tai ir pieeja Vidusjūrai, kas atrodas uz ziemeļiem no tās.

J:Kādam reģionam tā pieder? A:Tā pieder Magribas reģionam Āfrikas ziemeļrietumos.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3