Islāma zelta laikmets — attīstība, izgudrojumi un kultūras mantojums
Islāma zelta laikmets, ko dažkārt dēvē arī par islāma renesansi, ilga no 8. līdz 13. gadsimtam. Daži pētnieki uzskata, ka pie šī perioda būtu jāpieskaita pat 15. un 16. gadsimts.
Šo periodu sauca par Zelta laikmetu, jo šajā laikā islāma pasaules inženieri, zinātnieki un tirgotāji daudz paveica mākslas, lauksaimniecības, ekonomikas, rūpniecības, tiesību, literatūras, kuģniecības, filozofijas, zinātnes un tehnoloģiju jomā. Viņi balstījās uz iepriekšējām tradīcijām un pievienoja savus izgudrojumus un jauninājumus. Hovards R. Tērners raksta: "Musulmaņu mākslinieki un zinātnieki, prinči un strādnieki kopā radīja unikālu kultūru, kas tieši un netieši ietekmēja sabiedrību visos kontinentos."
Galvenie centri un institūcijas
Zelta laikmeta centrā bija plaša teritorija no Ibērijas (Al-Andalus) rietumos līdz Indijas ziemeļrietumiem austrumos. Galvenie kultūras un zinātnes centri bija Bagdāde (ar Hāramu un Bayt al-Ḥikma — Gudrības nami), Kordova, Damaska, Kairas bibliotēkas, kā arī Persijas un Centrālāzijas pilsētas kā Buhara un Samarkanda. Šajās vietās darbojās tulkošanas skolas, observatorijas, slimnīcas (bimaristāni) un akadēmijas (madrassas), kas pulcēja zinātniekus un studentus no dažādām kultūrām.
Zinātnes un tehnoloģiju sasniegumi
Islāma pasaulē notika sistemātiska zināšanu vākšana, tulkošana un attīstīšana. Galvenie panākumi bija:
- Matemātika: Al-Hvārizmī (Al-Khwarizmi) attīstīja algebraiskās metodes, rakstnieki ieviesa terminu "algebra" un paātrināja Hindu-Arābijas ciparu izplatīšanos. No turienes Eiropa saņēma decimālo pozicionālo sistēmu un algoritmiskās domāšanas pamatus.
- Optika un fizika: Ibn al-Hajams (Alhazen, Ibn al-Haytham) veica būtiskus eksperimentus redzes teorijā un optikā, attīstot eksperimentālās metodes un pētījumus par gaismas izplatīšanos.
- Medicina un farmācija: Al-Razi (Rhazes), Al-Zahrawi (Abulcasis) un Ibn Sīnā (Avicenna) rakstīja enciklopēdiskus traktātus par medicīnu, ķirurģiju un farmakoloģiju. Šīs grāmatas ilgstoši tika izmantotas gan islāma pasaulē, gan Eiropā.
- Ķīmija un alķīmija: Jabir ibn Hayyan (Ģibers) attīstīja laboratorijas metodes, distilācijas un citas ķīmiskās tehnoloģijas, kas vēlāk ietekmēja mūsdienu ķīmiju.
- Astronomija: būvētas observatorijas, precizētas zvaigžņu kartes, uzlaboti astrolabi, izstrādāti kalendāri un navigācijas metodes, kas palīdzēja jūras ceļu un sezonalitātes plānošanā.
- Inženierija un lauksaimniecība: tika pilnveidotas apūdeņošanas sistēmas (qanāt, norijas), būvēti ūdens dzirnavas, mehānismi un ierīces — piemēram, sarežģīti mehānismi un automāti, rasējumi un aprēķini būvniecībā.
Māksla, arhitektūra un kultūras izpausmes
Islāma mākslā uzsvars bija uz ģeometriskiem rakstiem, arabeskām, tikaio calligrāfiju un mozaīkām. Arhitektūras meistardarbi, kas radīti šajā periodā, ietver gan mošeju kompleksus, gan pili un akadēmiju ēkas ar izsmalcinātu apdari. Kordovas Lielā mošeja, Bagdādes un Kairas bagātīgas bibliotēkas, vēlākās Alhambras būves — tie visi liecina par augstu amatniecības un estētikas līmeni.
Izglītība, literatūra un filozofija
Madrassas, bibliotēkas un tulkotāju skolas bija vietas, kur apkopoja grieķu, persiešu, indiešu un citu tradīciju darbus. Filozofi kā Al-Farabi, Ibn Sīnā un Ibn Rushd (Averroes) savos darbos savienoja islāma teoloģiju ar Aristoteļa tradīciju, veicinot racionālu domāšanu. Literatūra un dzeja arī ziedēja — gan ar orāliem sacerējumiem, gan ar plašu grāmatu tirgu un rakstniecību.
Ekonomika, tirdzniecība un sabiedrība
Tirdzniecības ceļi — gan jūras, gan sauszemes (Silk Road) — savienoja islāma pasauli ar Ķīnu, Indiju, Āfriku un Eiropu. Tas nodrošināja preču, tehnoloģiju un ideju apmaiņu. Pilsētas bija multikulturālas: tajās dzīvoja musulmaņi, kristieši, ebreji un citi, kas veicināja intelektuālu mijiedarbību. Arī tirgi un amatniecība bija labi organizēti, pastāvēja ceļveži, korporācijas un finanšu instrumenti, piemēram, akreditīvi un šerijai atbilstošas tirdzniecības prakses.
Ietekme uz Eiropu un mantojums
Caurs tulkojumu kustību (it īpaši Toledo un Sicīlijas translāciju gaitā) un kontaktu rezultātā islāma pasaules zināšanas nonāca Eiropā, kur tās kļuva par pamatu vēlīnākai renesansei un zinātniskajai revolūcijai. Daudzi termini mūsdienu valodās — piemēram, “algebra”, “alkohols”, “algoritms” — atspoguļo šo mantojumu. Medicīnas, matemātikas, optikas un inženierijas atziņas ietekmēja universitāšu un akadēmisko tradīciju attīstību Eiropā.
Samazināšanās cēloņi
Zelta laikmeta noriets nebija vienāds visā reģionā un notika pakāpeniski. Galvenie faktori bija politiskā sadrumstalotība, kari (ieskaitot Krusta kara konfliktus), ekonomiskās izmaiņas un ievērojami triecieni, piemēram, 1258. gada Mongolu iebrukums un Bagdādes sagrāve, kas izpostīja bibliotēkas un institūcijas. Vēlākos gadsimtos Eiropas jūras tirdzniecības attīstība un jaunu tehnoloģiju izplatīšanās pārkārtoja globālos spēkus.
Secinājums
Islāma zelta laikmets bija daudzpusīgs periods, kurā tika saglabātas, tulkotas un radītas jaunas zināšanas, tehnoloģijas un mākslas formas. Šīs attīstības rezultātā radās ilgstošs globāls mantojums, kas vērienīgi ietekmēja gan tuvējos reģionus, gan tālāku pasaules attīstību — īpaši Eiropas zinātnes un kultūras norisēs.
