Itālijas renesanse (Rinascimento, 14.–17. gs.) — vēsture, māksla un humanisms

Itālijas renesanse: dziļa vēstures, mākslas un humanisma atdzimšana — no Da Vinči un Šekspīra līdz Gutenbergam un Kolumbam. Atklāj kultūras pārmaiņas 14.–17. gs.

Itālijas renesanse (itāļu: Rinascimento [rinaʃʃiˈmento]) bija vispārējās Eiropas renesanses agrīnākais sākums. Tas bija lielu kultūras pārmaiņu un sasniegumu periods, kas sākās Itālijā 14. gadsimtā. Tā turpinājās līdz 17. gadsimtam, iezīmējot pakāpeniskas pārmaiņas starp viduslaiku un agrīno jauno laiku Eiropu. Termins "renesanse" ir mūsdienīgs termins, ko 1858. gadā pirmo reizi lietoja franču vēsturnieks Žils Mišelē. Itālijas renesanse bija pakāpenisku pārmaiņu periods. Atsevišķas tās daļas var izsekot līdz 14. gadsimta sākumam. Citas daļas norisinājās tikai gadsimta beigās. Franču valodā vārds renesanse (itāļu valodā Rinascimento) nozīmē "Atdzimšana". Šis laikmets ir vislabāk pazīstams ar atjaunoto interesi par klasiskās antīkas kultūru. Lai gan tā sākās kā humānisma kustība, tā izplatījās arī citās jomās, tostarp zinātnē, reliģijā, mākslā un pētniecībā. Šajā laikā Viljams Šekspīrs uzrakstīja savas lugas, Leonardoda Vinči uzgleznoja Monu Lizu, bet Mārtiņš Luters aizsāka jaunu reliģisku kustību. Šajā laikā Kristofors Kolumbs atklāja Ameriku un Johannes Gutenbergs Eiropā ieviesa drukāšanu. Itālijas "atdzimšana" pakāpeniski izplatījās Ziemeļeiropā. Virzoties uz ziemeļiem, tā pārtapa ne tik daudz par klasisko, cik par reliģisko kustību.

Vēsture un izcelsme

Itālijas renesanse vairākās nozīmēs rodas Firencē (mūsdienu Firenze) un citās Itālijas pilsētvalstīs — Venēcijā, Milānā, Romā un Neapolē. Iemesli bija daudzslāņaini: ekonomiskais uzplaukums, tirdzniecība ar Austrumiem, banku attīstība, kā arī pilsētu un bagātu patronu (piem., Medici) atbalsts mākslai un zinātnei. Šie faktori radīja vidi, kurā atjaunotais interešu loks par antīkām formām un valodu varēja plaukt.

Humānisms un literatūra

Humānismu raksturo uzmanība cilvēkam, klasisko tekstu kritiska studēšana un izglītības reformas. Nozīmīgi humānisma ideju pārstāvji bija dzejnieki un domātāji, kuri atdzīvināja latīņu un sengrieķu tekstus, koda kopas un interpretācijas. Humānismam bija arī praktiska nozīme: tas popularizēja studia humanitatis — retoriku, vēsturi, etiketu un filozofiju —, kas ietekmēja izglītību un publisko dzīvi. Kopā ar to attīstījās literārā valoda — Dante, Petrarka un Bokkāčo (Dante Aligjēri, Francesco Petrarca, Giovanni Boccaccio) nozīmīgi veicināja itāļu valodas attīstību kā literāras izpausmes līdzekli.

Māksla un arhitektūra

Itālijas renesanses mākslā notika ievērojamas tehniskās un stilistiskās inovācijas:

• Perspektīva — lineārās perspektīvas izstrāde (saistīta ar Filippo Brunelleschi) ļāva attēlot telpu reālistiskāk.
• Glezniecības tehnika — attīstījās eļļas krāsu lietojums, chiaroscuro (gaismas un ēnas spēle) un sfumato (jo īpaši saistīts ar Leonarda darbu), kā arī anatomijas pētījumi deva precīzākas cilvēka figūras.
• Monumentālā māksla — skulptūra un freskas kļuva svarīgas publiskai komunikācijai; mākslinieki kā Donatello, Masaccio, Michelangelo, Raffaello (Rafael) un Sandro Botticelli deva formu daudzām renesanses ikonām.
• Arhitektūra — atgriešanās pie antīkā ordena, kupolu būve (Brunelleschi Fiļi kupols), simetrija un harmonija raksturoja renesanses arhitektūru; vēlāk Andrea Palladio 16. gadsimtā veicināja klasicisma stilu, kas izplatījās visā Eiropā.

Zinātne, tehnika un izpēte

Renesanses garā notika nozīmīgas pārmaiņas zinātnē un tehnoloģijā. Pētījumu metodes kļuva empīriskākas, uzsverot novērojumu un eksperimentu. Svarīgi punkti:

• Drukāšanas izplatība pēc Johanna Gutenberga izgudrojuma (minēts sākotnējā blokā) ļāva klasiskos tekstus un jaunas idejas izplatīt plašāk un ātrāk.
• Medicīna un anatomija — ķirurgi un anatomisti, piemēram, Andreas Vesalius, veica izpēti, kas mainīja cilvēka ķermeņa izpratni.
• Astronomija un fizikālie pētījumi — novērojumi un teorijas (Galikleo, Kopernika idejas plašākā Eiropas kontekstā) mainīja kosmoloģisko skatījumu. Renesanses pētnieki arī uzlabot instrumentus, kartogrāfiju un navigatorikas metodes, kas veicināja lielos atklājumus (piem., Kristofora Kolumba ceļojumi).
• Inženierija un tehniskā māksla — Leonardo da Vinci un citi izgudrotāji vērsa uzmanību mehānikai, hidraulikai un militārajiem inženierrisinājumiem.

Politika, ekonomika un patrona sistēma

Itālijas renesansi atbalstīja politiski spēcīgas pilsētvalstis un bagāti tirgotāju un banku slāņi. Patronsistēma (piem., Medici Firencē) finansēja mākslu un zinātni, bet tās atbalsts bieži bija arī politisks simbols. Renesanses idejas ietekmēja valsts pārvaldību un diplomātiju; itāļu pilsētvalstis kļuva par kultūras centru, kur jaunas idejas konkurēja un tika apmainītas.

Religija un reformācijas takas

Renesanses laikā notika arī teoloģiskas pārdomas: humānismam bija gan atbalstītāji, gan kritiķi reliģiskajā jomā. Reformācija, ko aizsāka Mārtiņš Luters (tekstā minēts), bija daļa no plašākām Eiropas pārmaiņām, kam renesanse sagatavoja kultūras un intelektuālo augsni. Katoļu Baznīca atbildēja ar pretreformāciju un Tridentas koncilu, kas ietekmēja reliģisko mākslu un izglītību.

Izplatība uz Ziemeļiem un atšķirības

Itālijas renesanse pakāpeniski izplatījās uz Ziemeļeiropu, bet tai pievienojās lokālas īpatnības. Ziemeļu renesansē lielāka nozīme tika piešķirta reliģiskai ikonogrāfijai un detalizētam reālisma attēlojumam (piemēram, flāmu glezniecība). Literatūrā un teātrī — Viljams Šekspīrs ir Renesanses laikmeta pārstāvis Ziemeļeiropā, bet jāuzsver, ka viņa darbība notika ārpus Itālijas kultūras centra; līdzīgi plašāks renesanses fenomens aptvēra dažādas reģionālās variācijas.

Mantojums un nozīme

Itālijas renesanse radīja ilgstošu ietekmi uz Eiropas mākslu, izglītību, zinātni un politiku. Tā veicināja mūsdienīgā racionālā domāšanas, humanitātes izglītības izplatīšanos, estētikas principu attīstību un tehnisko progresu. Renesanses sasniegumu ietekme saglabājas līdz mūsdienām — gan arhitektūrā, gan mākslas izglītībā, gan plašākā kultūras diskursā.

Piemēri nozīmīgām personībām

• Filippo Brunelleschi — arhitekts, lineārās perspektīvas praktiķis.
• Sandro Botticelli — gleznotājs, slavenie darbi kā "Venera dzimšana".
• Donatello — skulptors, antīkā realizma atjaunotājs.
• Leonardo da Vinci — universāls mākslinieks un izgudrotājs (minēts sākotnējā tekstā kā Leonardoda Vinči).
• Michelangelo Buonarroti — skulptors, gleznotājs, arhitekts (Siksta kapelas gleznojumi, Mikelandželo statuja "Dāvids").
• Raffaello Sanzio (Raffael) — kompozīciju un harmonijas meistars.
• Andrea Palladio — arhitekts, kurš ietekmēja klasicisma tradīciju.

Šis raksts sniedz pārskatu par Itālijas renesansi — dinamisku un daudzslāņainu periodu, kas saistīja pagātnes klasiskos idealus ar jauniem mākslinieciskajiem, intelektuālajiem un tehniskajiem risinājumiem, mainot Eiropas kultūras vēsturi.

Jautājumi un atbildes

K: Kas ir itāļu renesanse?

J: Kad tā sākās?

J: Ko nozīmē "renesanse"?

J: Kas bija dažas ievērojamas personības šajā laikā?

J: Kā tā izplatījās uz ziemeļiem?

J: Kas radīja terminu "renesanse"?

Meklēt pēc burta